Katram sevi jāsargā pašam

Pirmdien, skrienot ikdienas darbos, satiku pazīstamu apdrošinātāju, kura uzreiz noprasīja – jums auto ir KASKO? O, jā! Ir. Viņa padalījās, ka tikko noslēgusi KASKO, jo cilvēki pamanījuši krusas nodarītos postījumus Kurzemes un Latvijas centrālajos rajonos un nobijušies. A ja nu arī līdz mums atnāk krusa vai vētra. Bez apdrošināšanas zaudējumi būs jāsedz pašam.

Var jau cerēt un ticēt, ka man nekad nekas slikts nenotiks, taču tas ir pārlieku sapņaini. Tas, ko pirmdien redzējām televīzijā un internetā, ir biedējoši ‒ video un foto par postījumiem, ko nodarīja Latvijai netipiskie laika apstākļi. Krusa izsitusi mašīnām logus, lukturus, sadauzījusi virsbūvi. Kādi zemnieki, cenšoties apsegt tehniku uz lauka, krusas sadauzīti līdz asinīm, zili melnām rokām. Tērvetes dabas parks, Jaunpils kā pēc kara. Kas par spēku, ja pilij izsit 40 rūtis. Saprotams, ka, redzot ko tik dramatisku, cilvēki steidz domāt, ko darīt, kā pasargāt savu īpašumu. Protams, apdrošināšana ir viens no veidiem, kā nedaudz mīkstināt zaudējumus, kas varētu rastiem nelaimes gadījumā.

Vēl šādos ekstrēmu laika apstākļu gadījumos skaidrāk apzināmies, cik neapdomīgi mainījušies mūsu ieradumi un kāda bīstamība te rodas. Agrāk visas mašīnas stāvēja garāžās, bet tagad uz ielas, pagalmos. Reti kuram ‒ garāžā. Labākajā gadījumā, privātmāju nojumēs. Vienā no video, kur vadītājs, sēžot mašīnā, filmēja, kā krusas graudi izsit viņu auto logus, vīrietis stāsta, ka centies paglābties degvielas uzpildes stacijā, taču tur jau viss bijis aizņemts. Nu sekas – pilnībā sadauzīts auto. Pazīstami rīdzinieki, redzot, ka vētra tuvojas Rīgai, pameta darbu un steidza uz maksas daudzstāvu stāvvietu pārlaist negaisu. Bet kur paglābties lauku teritorijās, kur nav tādu stāvvietu? Ir ko padomāt, jo īpaši, ka sinoptiķi brīdina – globālo klimata pārmaiņu dēļ vētras Latviju skars arvien biežāk.

Pareizi jau apdrošinātāja teica, tikai tad, kad kaut kas notiek, cilvēks sāk domāt. Tā tas bijis allaž ‒ notiek nelaime un visi sāk spriest, kā vajadzēja darīt. Nelaimes ir bijušas un būs diemžēl visos laikos. Vētru mēs nevaram ietekmēt, vien rūpēties, lai ir, kur paglābties, taču ir jomas, kur cilvēki pārlieku vieglprātīgi izturas pret drošību.

Viena no katru gadu izplatītām nelaimēm – ugunsgrēki, kuru iemesls ir neiztīrīti dūmeņi, pārkurinātas krāsnis, pa krāsns vai plīts durvīm izkritusi degoša pagale. Nekad neesmu sapratusi, cik slinkam jābūt cilvēkam, lai nevis sazāģētu malku krāsns vai plīts mutei atbilstošā lielumā, bet ieliekot bomi un laiku pa laikam to pastumjot dziļāk. Kā to izskaust, nezinu, nevar jau staigāt komisija un skatīties, kā kurā mājā kurina krāsni. Bet tam, vai ir iztīrīti skursteņi, gan varētu izsekot, taču mums nav tāda mehānisma. Manuprāt, varētu būt reģistrs, kur tiktu atzīmēts, ka konkrētā mājā skurstenis ir iztīrīts tad un tad. Likums par dūmu detektoriem mums ir, taču arī vairāk strādā uz cilvēku apzinīgumu. Bet ar to mums vēl iet, kā iet. Pārāk bieži ugunsdzēsēji pēc ugunsgrēka nodzēšanas ziņo – diemžēl dzīvoklī vai mājā nebija dūmu detektora, kas laicīgāk brīdinātu par aizdegšanos.