Ingūna Johansone
Pagājušajā nedēļā noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām. Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi 19 kandidātu sarakstus, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē 1832 deputātu kandidāti, tas ir, par vienu deputāta mandātu cīnīsies 18 pretendenti.
Salīdzinājumam – 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā bija reģistrēti 16 partiju un partiju apvienību iesniegtie saraksti, kuros bija iekļauts 1461 deputātu kandidāts. Savukārt pēdējo reizi 19 deputātu kandidātu saraksti Saeimas vēlēšanām tika reģistrēti 2006. gadā 9. Saeimas vēlēšanās. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē.
Piektdien, 29. jūlijā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegti un reģistrēti trīs kandidātu saraksti. Kandidātu sarakstus 14. Saeimas vēlēšanām iesniedza politiskā partija “Latvijas Krievu savienība”, politiskā partija “Republika” un politiskā partija “Konservatīvie”. Visi saraksti iesniegti visos piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos. Divos sarakstos iekļauts maksimālais kandidātu skaits – 115, bet vienā – 102 kandidāti.
Pirmdien, 1. augustā, CVK tika iesniegti un reģistrēti trīs kandidātu saraksti. Kandidātu sarakstus 14. Saeimas vēlēšanām iesniedza politiskā partija “Suverēnā vara” ar 100 kandidātiem, politiskā partija “Tautas varas spēks” ar 114 kandidātiem un politiskā partija “Tautas kalpi Latvijai” ar 82 kandidātiem. Visi saraksti iesniegti visos piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos.
Kandidātu sarakstu iesniegšana noslēdzās otrdien, 2. augustā, kad CVK tika iesniegti un reģistrēti trīs kandidātu saraksti. Kandidātu sarakstus 14. Saeimas vēlēšanām iesniedza politisko partiju apvienība “Apvienība Latvijai” ar 73 kandidātiem, politiskā partija “Kristīgi Progresīvā Partija” ar 31 kandidātu un politiskā partija “Partija “Vienoti Latvijai”” ar 28 kandidātiem. Visi saraksti iesniegti visos piecos Saeimas vēlēšanu apgabalos.
Ielūkojoties kopš piektdienas iesniegtajos sarakstos, redzams, ka no Smiltenes novada uz Saeimas deputāta vietu pretendē trīs smiltenietes. Proti, politiskajā partijā “Republika”, kuras priekšstāvis ir Sandis Ģirģens, kandidātu vidū ar 20. numuru ir 1968. gadā dzimusī Sanita Kārkliņa, IK “Vasariņas SK” īpašniece, un ar 23. numuru – 1977. gadā dzimusī Inese Troiņikova, kura ir SIA “LATSHON” kokmateriālu apstrādātāja.
Abas kandidē Vidzemes sarakstā, kurā pirmais numurs arī ir Ģirgens, bet Kaspars. Rīgas apgabalā startē 1982. gadā dzimusī Angela Helvētija Mežaka, kuras dzīvesvieta norādīta Smiltenes novads, bet nodarbošanās – studente.
Politiskās partijas “Tautas varas spēks” Vidzemes saraksta priekšgalā ir 1983. gadā dzimušais pašnodarbinātais Jānis Sondars, kura dzīvesvieta norādīta Valkas novads.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja par iepriekš iesniegtajiem sarakstiem un kandidātiem no Smiltenes un Valkas novadiem. Kopumā uz Saeimu pretendē deviņi kandidāti, kuri savu dzīvesvietu norādījuši Smiltenes novadā, tostarp pašreizējā pašvaldības deputāte Ilze Vergina un deputāts Ervins Labanovskis, no Valkas novada startē pieci, tostarp Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis, deputāti Viesturs Zariņš un Agnis Birkavs.
Lai pārliecinātos, ka visi sarakstā pieteiktie kandidāti atbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām un uz viņiem nav attiecināmi Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi, pēc sarakstu reģistrēšanas saraksti tiek nodoti pārbaudēm Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.
Šodien, 5. augustā, pulksten 13 Saeimas Sarkanajā zālē notiks CVK sēde, kurā tiks izlozēti 14. Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izloze notiks deputātu kandidātu sarakstu reģistrēšanas secībā.
SAEIMAS VĒLĒŠANU LIKUMA 5. PANTS
Saeimas vēlēšanās nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas: 1) kurām likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;
2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
3) kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;
4) kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;
5) kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki vai kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;
6) kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
7) kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta
Reklāma