Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Žurnālistu aizsardzība: EP atbalsta noteikumus pret ļaunprātīgu tiesvedību

Ļaunprātīgu tiesas prāvu mērķis parasti ir apklusināt kritiskas balsis un apslāpēt sabiedriskās debates. Foto: Krsitofs Aršambo / AFP

Eiropas Parlaments vēlas pastiprināt žurnālistu un aktīvistu aizsardzību pret nepamatotu un ļaunprātīgu tiesvedību, kuras mērķis ir viņus apklusināt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saskaņā ar otrdien plenārsēdē apstiprināto likumprojektu žurnālisti, mediju organizācijas, cilvēktiesību aizstāvji, aktīvisti, pētnieki un mākslinieki Eiropas Savienībā būs aizsargāti no tā sauktajām stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kuru mērķis ir viņu iebiedēšana un apklusināšana. Ar 498 balsīm “par”, 33 — “pret” un 105 deputātiem atturoties Parlaments pieņēma nostāju sarunām par jaunajiem noteikumiem, kas aizsargā tos, kuri risina problēmas sabiedrības interesēs, piemēram, saistībā ar pamattiesībām, amatpersonu darbībām vai aizdomām par korupciju.

Pārrobežu gadījumi un aizsardzības pasākumi

Jaunie noteikumi būtu jāpiemēro gadījumos, kad atbildētājs, prasītājs un tiesa nav no vienas valsts vai kad sabiedrības līdzdalība attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti. Šī līdzdalība var būt saistīta ar, piemēram, rakstu presē, ierakstu sociālajos medijos, videomateriālu, pētījumu vai mākslas darbu, un attiecas tikai uz gadījumiem, ka šis darbs pieejams elektroniski.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

EP deputātu ierosinātajos grozījumos paredzēti aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no ļaunprātīgas tiesvedības. Atbildētājam jābūt iespējai pieprasīt tiesvedības priekšlaicīgu izbeigšanu, un šādā gadījumā prasītājam būtu jāpierāda, ka prasība nav nepamatota. Prasītājam arī būtu jāsedz visas tiesvedības izmaksas, tai skaitā par atbildētāja juridisko pārstāvību, un viņam var piemērot sodu. Savukārt cietušais varētu pieprasīt kompensāciju, arī par psiholoģisko un reputācijas kaitējumu.

Tāpat Parlaments vēlas ierobežot praksi, ka prasītājs izvēlas tiesu, kas viņam varētu būt vislabvēlīgākā, deputāti prasa, lai prasības par neslavas celšanu varētu iesniegt tikai atbildētāja valsts tiesā. Dalībvalstīm nevajadzētu atzīt ārpussavienības valstu tiesu spriedumus lietās, kas uzskatāmas par ļaunprātīgām tiesvedībām, ja tie pieņemti pret to teritorijā dzīvojošām personām vai esošiem uzņēmumiem. Turklāt būtu jāatļauj cietušajiem pieprasīt kompensāciju savas valsts tiesā.

Valsts palīdzība un apmācība

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Parlaments vēlas, lai ES dalībvalstis izveidotu vienas pieturas aģentūras, kurās no ļaunprātīgas tiesvedības cietušie var meklēt informāciju un lūgt konsultāciju, un aicina valsts iestādes sniegt šādām personām finansiālu, juridisku un psiholoģisku palīdzību. ES valstīm būs jānodrošina, ka praktizējošie juristi tiek apmācīti rīkoties ļaunprātīgu tiesvedību gadījumos un ka to profesionālās apvienības pieņem noteikumus, kas to biedrus attur uzņemties šādas lietas. Parlaments arī lūdz dalībvalstīm apkopot attiecīgos datus, jo īpaši par tiesu lēmumiem, un Komisijai izveidot ES reģistru par ļaunprātīgām tiesvedībām.

Citāts

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: “Žurnālistika prasa drosmi, taču žurnālisti nav jāspiež riskēt. Eiropas Parlaments vienmēr sargās tos, kas meklē patiesību, un aizstāvēs mūsu demokrātiskās tiesības zināt. Ja nepamatotas tiesas prāvas apdraud cilvēku dzīvības un iztikas līdzekļus un ļaunprātīgi izmanto mūsu tieslietu sistēmas, mums tas ir jārisina ar likumu. Ar šodienas plenārsēdē pārliecinoši atbalstīto likumprojektu mēs to arī darām.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēc balsojuma ziņotājs Tīmo Velkens (S&D, Vācija) sacīja: “Ļaunprātīgas tiesas prāvas klusina kritiķu balsis un kavē problēmu aktualizēšanu sabiedrības interesēs. Žurnālisti un aktīvisti ir mūsu demokrātijas stūrakmens, un mums viņiem jāsniedz iespēja strādāt, netiekot iebiedētiem. Ar šo direktīvu mēs vēlamies nodrošināt viņu aizsardzību visā Eiropas Savienībā, finansiālu un psiholoģisku atbalstu cietušajiem, kā arī plašāku pārrobežu tiesvedības definīciju. Mūsu tiesas nedrīkst kļūt par bagāto un ietekmīgo rotaļlaukumiem.”

Turpmākie soļi

Preses konference ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un EP ziņotāju Tīmo Velkenu notiks trešdien plkst. 10.00 pēc Strasbūras laika. Vēlāk tajā pašā dienā sāksies sarunas starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par tiesību akta galīgo redakciju. ES ministri par savu nostāju sarunām vienojās pagājušā mēnesī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vispārīga informācija Parlaments jau ilgi pauž atbalstu mediju brīvības stiprināšanai un, ņemot vērā ļaunprātīgo tiesvedību skaita pieaugumu, ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, kurās nosodījis uzbrukumus žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, aicinot uzlabot viņu aizsardzību. Kā norāda Koalīcija pret SLAPP Eiropā, vislielākais ļaunprātīgo tiesvedību skaits Eiropā — 114 lietas — tika sasniegts 2020. gadā.

Informāciju sagatavoja: Jānis Krastiņš, preses sekretārs Latvijā

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.