Zaudēsim veļus, zaudēsim sevi

Novembris ir viens no maniem mīļākajiem gada mēnešiem, – ar miglu un mijkrēsli, kas agri pārtop tumsā, ar īpašo, pat maģisko sajūtu, ka dabā ir noslēdzies kārtējais augšanas un radīšanas cikls un ir sācies gaidīšanas laiks pretī jaunam ciklam, pretī Saulei. Bet šobrīd ir Miers.

Tas sasaucās ar manām sajūtām, vēlā novembra vakarā izejot ļoti skaistu, jaudīgu un emocionāli iedarbīgu rudens gaismu taku “Veļi” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ar mūsu senču ticējumiem un tradīcijām skaņās, gaismās un projekcijās, kā rezultātā vēl jo vairāk nostiprināju savu pārliecību, ka Halovīna invāzija Latvijā nebūt nav tik nevainīga, kā šķiet, – sak, kas tur slikts, lai taču bērni grebj ķirbjus, diedelē saldumus un izklaidējas.

Nē, tas nav labi, ja mēs, latvieši, gribam palikt pasaulē ar savu “Es”. Mums ir sava senču viedumā balstīta dzīvesziņa, savs pasaules redzējums, mūsu senči nav senie ķelti, kuru kultūrā rodams Halovīna jeb Visu svēto dienas priekšvakara sākums.

Kas ir mums? Vēla rudens krēslā, miglā un klusumā robeža starp šo sauli un viņsauli kļūst nemanāma, un savu dzimtu apciemot ierodas mūsu aizgājēju veļi – gari, kuri pēc nāves turpina dzīvi viņsaulē. Veļu māte, kura dzīvo pazemē, glabā kapu atslēgas, sagaida jauno kapu iemītnieku jau pie kapu vārtiem un aizvada cilvēka dvēseli uz veļu pasauli. Mani fascinē mūsu senču viedums, viņu ticība dvēseles nemirstībai.

Es atļaušos citēt Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja muzejpedagoģi Ievu Bērziņu par veļu laika būtību, jo tie ir viedi vārdi: “Varbūt šajā brīdī šaisaulē es esmu viens pats, bet aiz manis patiesībā stāv milzīga dzimta, kas, pat nebūdama fiziski klāt, mani spēcina. Tieši šis laiks ļauj saprast savu vietu ģimenē, dzimtā, tautā, pasaulē. Apzināties lielo pasaules kārtību, kādā notiek gadskārtu maiņa, paaudžu maiņa, – tas viss ir saistīts. Tas, ko zemnieks nemitīgi redzēja, – kaut kas dzimst, izaug, uzplaukst, nobriest, nes augļus un tad pamazām aiziet. Un tā neskaitāmas reizes. Katram posmam ir vieta un nozīme, tāpat kā cilvēka dzīvē ir sava vieta bērnībai, jaunībai, brieduma gadiem, vecumam un aiziešanai.”

Mums ir savas veļu laika tradīcijas, bet kāpēc Latvijā ar mārketinga reklāmām un visādi citādi tik ļoti tiek popularizēts Halovīns? Ļoti vienkāršoti sakot, globalizācija, kad visas valstis pieņem vienādus noteikumus, ir vajadzīga daudznacionālajiem uzņēmumiem kaut vai tāpēc, ka tas garantē jau iepriekš zināmu tirgu viņu preču noietam. Masu kultūra ir efektīvs veids, kā globalizēt pasauli. Ir tāds jēdziens kā Rodrika trilemma, kas norāda, ka vienlaikus nav iespējams panākt ekonomisko hiperglobalizāciju, politisko demokrātiju un nacionālo suverenitāti. Trīs vienlaicīgās iespējas nav savienojamas, tāpēc valstīm ir iespējamas tikai divas izvēles. Piemēram, izvēloties būt ekonomiski globalizētai valstij ar globālu demokrātiju, būs jāupurē daļa no savas valsts suverenitātes vai arī, pilnībā saglabājot nacionālo suverenitāti un iekšējo demokrātiju, valsts nevar būt globalizēta.