Zālēm jābūt pieejamām vienmēr arī Latvijā

Ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotājiem aptiekās un ārstniecības iestādēs ir nepārtraukti pieejamas kvalitatīvas un drošas viņiem nepieciešamās zāles un lai cenas ziņā tās ir “pa kabatai”.

Diemžēl viena no nozīmīgākajām problēmām pasaulē, arī Eiropā un Latvijā, ir zāļu nepieejamība vai  pieejamības īslaicīgi vai garāki pārtraukumi.

Eiropas Parlaments aktualizē problēmu

Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) skaidro, ka zāļu piegādes pārtraukumus izraisa dažādi iemesli, piemēram, ražošanas grūtības vai zāļu kvalitātes problēmas, un uzsver, ka šādi pārtraukumi var atstāt ietekmi uz sabiedrības veselību. Farmācijas nozari uzraugošās iestādes Eiropā un ārpus tās cieši sadarbojas, lai novērstu zāļu piegādes pārtraukumus un mazinātu to ietekmi nekavējoties, tiklīdz tie radušies.

Laikā no 2000. līdz 2018. gadam medikamentu deficīts Eiropas Savienībā (ES) ir palielinājies 20 reizes, zāļu krājumu trūkums un saspīlējumi apgādē, kas attiecas uz plaši izmantotiem būtiskiem ražojumiem, turpina pieaugt. Eiropas Parlaments pieprasa jaunu ES farmācijas politiku, kas balstās uz zāļu pieejamību, deficīta novēršanu un klimatneitrālu nozari.

Šogad janvārī Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu apstiprināja 2021. gadā panākto vienošanos ar ES Padomi par ES zāļu regulatora pilnvaru palielināšanu. Tam pateicoties, Eiropas Zāļu aģentūrai būs plašākas iespējas rīkoties sabiedrības veselības jomas krīzēs, uzraugot un risinot kritiski svarīgu zāļu un medicīnas ierīču trūkumu. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai neatkārtotos tāda situācija kā 2020. gadā, kad Eiropā trūka respiratoru, sejas masku un cita būtiska medicīnas aprīkojuma “Covid-19”  pacientu ārstēšanai.

Ja veselības aprūpe joprojām pamatā ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārziņā, tad zāles un medicīnas aprīkojums lielā mērā jau tiek regulēts ES līmenī, skaidro Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura darbojas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Konkrētāk, ja ražotājs vēlas sākt tirgot jaunu farmācijas produktu, tad viņš iesniedz pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA). Tā produktu izvērtē un sniedz savu atzinumu Eiropas Komisijai (EK), kura  attiecīgi pieņem lēmumu, vai šo medikamentu atļaut ES iekšējā tirgū. Kad zāles ir saņēmušas ES mēroga reģistrācijas apliecību, tā ir derīga visās ES dalībvalstīs.

EZA un dalībvalstis pastāvīgi uzrauga zāļu drošību un rīkojas, ja jauna informācija liecina, ka zāles vairs nav tik drošas un efektīvas, kā tika uzskatīts iepriekš. Tajā pat laikā lēmumi par zāļu cenu noteikšanu un kompensāciju tiek pieņemti valsts līmenī. Līdztekus centralizēti autorizētajām zālēm pastāv tā saucamās ģenēriskās zāles jeb oriģinālo medikamentu ekvivalenti un bezrecepšu medikamenti, kuri tiek novērtēti un reģistrēti valsts līmenī ES. Vēl jāpiemin, ka daudzas mūsdienās pieejamas vecākas zāles tika reģistrētas valsts līmenī, jo tās tika tirgotas pirms EZA izveides. Turklāt  ražotājam nav pienākums autorizēto produktu obligāti tirgot visās valstīs. Šie minētie faktori daļēji izskaidro to, kādēļ zāļu cenas un pieejamība dažādās valstīs ir atšķirīga. Atšķiras arī noteikumi par bezrecepšu medikamentu tirdzniecību, – ir valstis, kurās tos var tirgos lielveikalos, bet citur – tikai reģistrētās aptiekās. 

Iedzīvotājus aicina ziņot, ja zāļu nav

Lai rastu elastīgus risinājumus zāļu pieejamības nodrošināšanai, daudz dara Zāļu valsts aģentūra (ZVA).

Lai pārraudzītu zāļu krājumus Latvijā un mazinātu zāļu nepieejamības riskus, 2020. gadā ZVA ieviesa zāļu atlikušo krājumu apkopošanas sistēmu. Rezultātā ir būtiski uzlabojusies un caurspīdīgāka kļuvusi zāļu lieltirgotavās pieejamo zāļu uzskaite. No tās vislielākie ieguvēji ir iedzīvotāji, aptiekas un ārstniecības iestādes, jo Latvijas Zāļu reģistrā tagad iespējams uzzināt, kurā zāļu lieltirgotavā konkrētās zāles ir pieejamas un kāds ir atlikušais šo zāļu kopējais daudzums Latvijā. Izmaiņas ļauj pārraudzīt atlikušos zāļu krājumus valstī un, laicīgi konstatējot zāļu nepieejamības riskus, tos savlaicīgi novērst, piemēram, kontrolējot un nepieciešamības gadījumā ierobežojot zāļu eksportu, kā arī novērst zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, kad zāles ir pieejamas zāļu lieltirgotavās, bet pacientiem nav pieejamas aptiekās.

Piemēram, lai mazinātu risku, ka Latvijas iedzīvotājiem pietrūkst kompensējamo zāļu, ZVA  kopš pandēmijas sākuma 2020. gadā īsteno noteikumus par zāļu eksporta ierobežošanu uz citām ES dalībvalstīm, ja pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijā novērota atsevišķu zāļu nepieejamība, zālēm nav analogu vai zāļu ražotājs vai vairumtirgotājs kādu iemeslu dēļ ziņo par to piegādes pārtraukumu.  Līdz ar šo noteikumu īstenošanu tiek nodrošināts, ka Latvijas iedzīvotājiem tiek nodrošināta nepieciešamo kompensējamo zāļu nepārtraukta pieejamība un attiecīgi mazināts kompensējamo zāļu nepieejamības risks.

Aktuālo informāciju par ikvienu zāļu pieejamību Latvijā ikviens iedzīvotājs var redzēt Latvijas Zāļu reģistrā un zāļu piegādes pārtraukumu sarakstā. Tādējādi aptiekas, ārstniecības personas un pacienti var laicīgi meklēt alternatīvas.

ZVA ir arī izveidojusi tiešsaistes rīku – elektroniski aizpildāmu formu “Ziņot par zāļu piegādes pārtraukumu”, lai iedzīvotāji, aptiekas, ārstniecības iestādes un reģistrācijas apliecības īpašnieki vai to pārstāvji varētu paziņot ZVA par zāļu piegādes pārtraukumiem.

Ja Latvijā reģistrētās zāles nav pieejamas, bet tās ir nepieciešamas ārstniecības procesā, ZVA izsniedz atļauju Latvijā nereģistrētu (bet citā valstī reģistrētu) zāļu ievešanai un izplatīšanai. Nereģistrēto zāļu izplatīšanas atļauja dod tiesības zāļu lieltirgotavām izplatīt zāles aptiekām. Lai pacients varētu saņemt izrakstītās zāles, tam ar ārsta izrakstīto nereģistrēto zāļu recepti jāvēršas kādā no tuvākajām aptiekām un jāvienojas par zāļu piegādes laiku un cenu.

Lai pacienti varētu pārliecināties par zāļu cenām Latvijā, ZVA tīmekļvietnē esošajā Zāļu reģistrā, meklētājā ievadot zāļu nosaukumu vai aktīvo vielu, iespējams noskaidrot informāciju par maksimāli pieļaujamo zāļu cenu aptiekā. ZVA tīmekļvietnē ik mēnesi arī tiek publicēta un ir pieejama informācija par zāļu cenu samazinājumu. Šī informācija pieejama tīmekļvietnes www.zva.gov.lv sadaļā “Publikācijas un statistika” – “Zāļu patēriņa statistika mēneša griezumā”.

Kāpēc cenas atšķiras?

Šobrīd medikamentu tirgū izveidojusies situācija, kad, piemēram, kādā no Baltijas valstīm atsevišķas zāles mēdz būt dārgākas, citas – lētākas.

ZVA skaidro, ka  zāļu cenas Latvijā veido zāļu ražotāja noteiktā cena, lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (pievienotās vērtības nodoklis zālēm Latvijā ir augstāks nekā citās Baltijas valstīs) un citas normatīvo aktu prasības. Lai ierobežotu zāļu cenu pieaugumu Latvijā, izstrādāti ierobežojoši noteikumi, kas zāļu vairumtirgotājiem un aptiekām neļauj piemērot augstāku zāļu uzcenojumu. Tā kā zāļu lieltirgotavas un aptiekas drīkst piemērot uzcenojumu tikai noteiktajās robežās, zāļu cenu pieaugumu pamatā nosaka ražotājs un ražotāja realizācijas cenas.

Lai mazinātu zāļu cenas, īpaši pacienta līdzmaksājumu valsts kompensējamiem medikamentiem, kopš 2020. gada 1. aprīļa spēkā stājās jauna kompensējamo zāļu recepšu izrakstīšanas kārtība, kuras ietvaros  ārstam jāizraksta zāles pēc to aktīvās vielas, lai pacientiem aptiekās no zālēm ar vienādu aktīvo vielu un iedarbību tiktu izsniegtas zāles ar zemāko cenu. Šo izmaiņu ietvaros izdevumi valstij valsts kompensēto zāļu nodrošināšanai samazinājušies par vairāk nekā 226 tūkstošiem ik mēnesi. Savukārt kopējais pacientu līdzmaksājums vidēji par vienu recepti pacientam samazinājās par 24% jeb no 6 uz 4,56 eiro, salīdzinot ar iepriekšējo periodu no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. martam, norāda ZVA.

VIEDOKLIS

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere:

– 2020. gada novembrī, “Covid-19” krīzes laikā, Eiropas Komisija nāca klajā ar tā saucamo Eiropas Zāļu stratēģiju, kura satur ierosinājumus grozīt farmācijas likumus, bet ne tikai. Tajā iekļauti arī mērķi uzlabot zāļu pieejamību, veicināt videi draudzīgāku medikamentu ražošanu tepat Eiropā, atbalstīt inovācijas un tehnoloģijas. Kā tas ierasts, mēs, EP deputāti, sniedzām savu vērtējumu un ierosinājumus Komisijas priekšlikumam, 2021. gada novembrī pieņemot rezolūciju par Eiropas Zāļu stratēģiju. Pie šī teksta kopā ar kolēģiem strādājām Vides un sabiedrības veselības komitejā, kur iesniedzu veiksmīgus ierosinājumus ES investēt biotehnoloģijās, lai jaunie medikamenti būtu lētāki un cilvēkiem pieejamāki, kā arī risināt problēmas, kas rada zāļu un medicīnas produktu nepietiekamību. Ziņojumā man izdevās iekļaut arī aicinājumu Komisijai atvieglot pārrobežu ārstēšanu un nodrošināt, ka visi Eiropas pacienti var līdzvērtīgi saņemt inovatīvas terapijas. Tas būtu svarīgi Latvijas pacientiem, kuru ārstēšanai ārzemēs ar modernākajām metodēm šobrīd nereti nepieciešams vākt līdzcilvēku ziedojumus.

Vērsos pie EK atbildīgajiem komisāriem, uzstājot, ka zāļu cenu atšķirības starp dalībvalstīm ir ar steigu jāmazina un medicīnas produktu nozarē nevaram paļauties vien uz tirgus ekonomikas principiem. Pavisam konkrēti aicināju EK mainīt esošos noteikumus, ļaujot dalībvalstīm pieprasīt, lai ražotājs tirgo ES autorizētus farmācijas produktus, vai pat ražotājam uzlikt par pienākumu autorizēto produktu tirgot visās valstīs. Kā iepriekš minēju, šobrīd ražotājs var izvēlēties, kurās valstīs vēlas savus produktus laist tirgū. Tomēr gribu atzīmēt, ka zāles, jo īpaši Eiropas Zāļu aģentūras autorizētās, nav kā citi produkti, kuriem ir pieejama vietējā alternatīva. Tādēļ nav godīgi, ja ražotāji ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas savus produktus pie mums netirgot, jo tās ir paredzētas ļoti retām slimībām vai nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Otra problēma, uz ko norādīju komisāriem, ir cenu veidošanas pārskatāmības trūkums farmācijas produktiem – konfidencialitātes noteikumu dēļ tās ES valstīs ir ļoti atšķirīgas. Ir nepieciešams noteikumus mainīt, lai ražotājam būtu pienākums norādīt, kā veidojas medikamenta cena, īpaši, ja tā atšķiras dažādās valstīs. Noslēgumā lūdzu Komisiju risināt zāļu nepieejamības problēmu mazākās dalībvalstīs.

UZZIŅAI

2021. gadā Latvijā visvairāk pārdotās bezrecepšu zāles (pēc to aktīvajām vielām) pēc pārdotajiem iepakojumiem

1. Ibuprofenum (pretiekaisuma līdzeklis, ko  lieto sāpju mazināšanai un drudža pazemināšanai) 

2. Omeprazolum (samazina kuņģa izdalītās skābes daudzumu)                   

3. Paracetamolum (pretsāpju un pretdrudža līdzeklis)                         

4. Xylometazolini hydrochloridum (deguna aerosols)                         

5. Acidum acetylsalicylicum (sāpes remdinoša, pretiekaisuma un temperatūru mazinoša darbība   

6. Pancreatis pulvis (aizkuņģa dziedzera mazspējas ārstēšanai)

7. Dexketoprofenum (vieglu vai vidēji stipru sāpju remdēšanai)                  

8. Acidum acetylsalicylicum, Paracetamolum, Coffeinum                         

9. Ambroxoli hydrochloridum (krēpu šķidrināšanai un atkrēpošanai)        

10. Diclofenacum natricum (pretreimatiska, pretiekaisuma, pretsāpju un temperatūru pazeminoša iedarbība)                             

Avots – Zāļu valsts aģentūra, apkopojot ZVA iesniegtos lieltirgotavu ikmēneša zāļu realizācijas pārskatus

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju.