Inga Karpova
Pēdējā laikā īpaši populāra kļuvusi peldēšana ne tikai vasarā, bet arī rudenī un ziemā. Kad laukā plosās stiprs vējš un termometra stabiņš noslīdējis zem nulles, valcēnietei Evijai Stālmeisterei tas nav iemesls, lai vismaz divas reizes mēnesī nedotos izpeldēties.
Jāatzīst, Evija prot pārsteigt. Pirms vairākiem gadiem viņa piedalījās televīzijas šovā “Lauku sēta”. To savā ziņā arī var salīdzināt ar lēkšanu uz galvas aukstā ūdenī. Pēc šova viņa sāka nodarboties ar skriešanu un tievēšanu. Evijas mērķis bija noskriet pusmaratonu – 23 kilometru garu distanci. To viņa ir paveikusi jau 13 reizes. Nākamais solis sevis izaicināšanai – ziemas peldēšana. Tagad Evijas sapnis, kuru viņa apņēmusies īstenot, ir iemācīties braukt ar sniegadēli, lai, aizbraucot kopā ar ģimeni uz Tatriem vai Alpu kalniem, varētu pievārēt vidējas grūtības pakāpes trasi. Ar snovošanu aizrāvies Evijas vīrs Raivis un jaunākais dēliņš Dominiks.
– Zinot tavus dzīves uzskatus un stingro raksturu, nebrīnos, ka tu esi ziemas ronis. Kā tu nolēmi sevi kārtējo reizi tik ekstrēmi izaicināt?
– Pirms trim gadiem izdomāju, ka man gribas izmēģināt ziemas peldēšanu. Taču šī ideja prātā iešāvās pašā ziemas vidū, tāpēc uzreiz to nevarēju uzsākt. Tomēr no savas ieceres neatteicos un katru vakaru kopā ar vīru un vecāko dēlu Emīlu gājām ārā rīvēties ar sniegu. Uzvilkām peldkostīmus un mājas pagalmā rīvējāmies. Man paveicās, jo, dzīvojot Līgatnē, netālu atradās Ratnieku ezers un Gauja, kur arī sāku roņot. Starp citu, Līgatnē ziemas peldētāju ir daudz. Man ir radusies iecere arī Valkā aicināt kopā ziemas peldētājus, lai viens otru atbalstītu un uzmundrinātu, neļautu atslābt. Ir svarīgi citam citu arī pieskatīt, jo visādi var gadīties – var pēkšņi kļūt slikti ar sirdi vai piemeklēt citas veselības ķibeles. Ja kādu ir ieinteresējis mans priekšlikums par Valkas roņu klubiņa izveidošanu, aicinu ar mani sazināties sociālajos tīklos vai arī zvanot uz tālruni 29142176.
Kad aizsala Ratnieku ezers, peldējos Gaujā pie pārceltuves. Tolaik man bija sapnis – Ziemassvētkos, 24. decembrī, ielīst āliņģī. To arī izdarīju Smiltenes pusē – Niedrāja ezerā. Zāģezerā Valkā nebija tādas iespējas, jo nebija āliņģa. Nu jau man ir pievienojusies arī mamma, kurai ir piecdesmit septiņi gadi. Viņa vienmēr ir gribējusi to darīt, bet nav bijusi kompānija. Vecākais dēls peldas līdz oktobrim. Pēc tam viņam šķiet par aukstu.
– Cik bieži tu ziemā peldies?
– Vismaz divas reizes mēnesī. Parasti to daru sestdienās vai svētdienās. Aizvadītajā gadā biežāk roņoju, šogad – salīdzinoši nedaudz retāk, jo strādāju un mājās ir trīs bērni. Pirms tam daudz lasīju par šo tēmu – kā sevi jāsagatavo, kāds ekipējums vajadzīgs. Noteikti nepieciešams paklājiņš, lai, uz tā stāvot, var noģērbties un pēc peldes ātri saģērbties. Noteikti nepieciešams ērts apģērbs, lai pirms peldes ātri varētu noģērbties un pēc tam – zibenīgi apģērbties. Apspīlēti džinsi šoreiz nederēs. Šajā vēsajā laikā vajag cepuri galvā, jo cilvēkam siltums izdalās caur galvu. Man ļoti salst kājas un rokas, tāpēc jāvelk tā saucamās peldēšanas čības un arī cimdi. Es ilgi nemērcējos. Man pat līdzi nav siltas tējas.
– Daudziem ziemas peldēšana šķiet īstas mokas. Kāpēc tu to dari?
– Pirmo pieredzi, peldoties vēlā rudenī, ieguvu divdesmit gadu vecumā. Kopā ar mammas māsīcām, kuras ir roņi ar stāžu, braucām uz Turnu lasīt dzērvenes. Viņas piedāvāja nopeldēties Turnas ezerā. Domāju: “Tiešām? Tagad, rudenī?” Tomēr saņēmos un pamēģināju. Izkāpjot no ezera, noķēru šo vienreizējo sajūtu un sapratu, ka man nav auksti. Tas tiešām pašai bija liels atklājums. Esmu tāds cilvēks, kuram vajag mērķi, un tad uz to pakāpeniski virzos. Mans lielākais mērķis ir piedalīties roņu sacensībās – nopeldēt distanci. Šobrīd vairāk ūdenī mērcējos. Oktobrī un novembrī gan mazliet peldēju, bet šobrīd mērcējos. Noskaitu līdz trīsdesmit un lienu laukā no ūdens. Galvenais mans ieguvums ir tas, ka pēc stresainas darba nedēļas roņojot pazūd visas negatīvās domas un sajūtas. Atslābinos un izbaudu tikai šo procesu. Tā sakārtoju savu mentālo veselību. Jau zināju, ka pēc aizvadītajā sestdienā notikušās teātra skates (Evija ir režisore Valkas pagasta amatierteātrim “Rūdis”) došos roņot. Izkāpjot no Gaujas, no galvas bija izkūpējušas visas pasaules problēmas. Tā man ir relaksācija un atpūta. Tā ir arī savu spēku pārbaude. Daudzi man prasa, kā es to varu izdarīt. Teikšu godīgi, ka eju un daru, daudz neprātojot, vai to varēšu.
– Tev cilvēki saka, ka tu, labā nozīmē, esi dulla?
– Protams, ka saka! Cilvēki uzskata, ja, sēžot savā dzīvoklī, jau ir vēsi, kur nu ziemas laikā vēl var ielīst stindzinošā ūdenī. Redz, ka var! Domāju, ka roņot var jebkurš cilvēks. Ir vajadzīga tikai pareizā domāšana. Pašam ir jāsajūt tā saucamais īstais klikšķis, kā arī sevi jāmotivē – es iešu un izdarīšu.
– Vai pati jūti, ka veselība ir uzlabojusies un imūnsistēma nostiprinājusies?
– Jāteic, ka pagājušajā gadā tiešām neslimoju. Šogad esmu sākusi strādāt Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, kur ir daudz bērnu. Tātad klejo arī vīrusi. Redzēs, kā būs. Kopumā es jūtos labāk un tiešām pēc ne vieglās darba nedēļas garīgo spēku un mieru atgūstu roņojot. Visu slikto no manis paņem aukstais ūdens.
– Kur tev labāk patīk izbaudīt ziemas peldes – ezerā vai Gaujā?
– Vieglāk ir ezerā, jo nav straumes un ir paredzamāka gultne. Peldēt Gaujā ir lielāks izaicinājums, jo upē ir aukstāks ūdens.
UZZIŅAI
Ziemas peldēšana ir sporta veids – norūdīšanās augstākā pakāpe. Ar ziemas peldēšanu saprot iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī vai peldēšanu aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem. Ziemas peldēšanas sezona parasti sākas oktobra sākumā un beidzas marta beigās.
Ziemas peldes norūda, palīdz uzlabot vielmaiņu, kā arī pozitīvi ietekmē asinsriti un imūnsistēmu, nostiprina mentālo veselību un iztīra galvu no problēmām.
Reklāma