Sandra Pētersone
Otrdien, 25. martā, apritēja 76 gadi kopš 1949. gada marta masveida deportācijām, kuru laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju.
Smiltenē atceres brīdis tradicionāli notika pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene”.
Priecājas par skolēnu klātbūtni
Klātesošos uzrunāja Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājs Arvīds Kaupe, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju un Smiltenes Kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko. Muzicēja Jānis Žagariņš.
Atceres brīdī kuplā skaitā piedalījās Smiltenes vidusskolas skolēni, lielākoties 12. klases un 4.–6. klašu audzēkņi.
Jaunās paaudzes klātbūtni šādos pasākumos atzinīgi novērtē Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valdes priekšsēdētājs Arvīds Kaupe, kuru uz Sibīriju kopā ar ģimeni 1949. gadā izsūtīja 13 gadu vecumā. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” viņš priecājas arī par Blomes pamatskolas audzēkņu piedalīšanos 25. marta deportāciju piemiņas pasākumā Blomē, kā arī par Smiltenes vidusskolas skolēniem, kuri 25. martā atnāca pie “Sašķeltās ģimenes”.
Viņus atceres pasākumā Arvīds Kaupe uzrunāja īpaši – aicināja būt gudriem, mācīties un saprast, kas ir meli un kas – patiesība, saprast arī to, ka viņi dzīvo Latvijā, labā zemē, un ir mūsu nākotne, un arī viņu ziņā ir tas, lai Latvija mūžam ir brīva un neatkārtojas tik traģiski notikumi, kādus mūsu tauta piedzīvojusi.
Uzrunājot visus pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene” klātesošos, Arvīds Kaupe atgādināja, ka 1949. gada marta nogalē Maskavas komunistiskais režīms īstenoja slepenu operāciju “Krasta banga”, – visās Baltijas republikās tika veikta iedzīvotāju masveida nelikumīga izsūtīšana bez tiesas un uz visu mūžu.
“Notika cilvēku brutāla apcietināšana, ieslodzīšana lopu vagonos un tālāk ceļš kur nu katram, uz Omskas, Tomskas un Amūras nogabaliem. Tajās dienās no bijušā Valkas apriņķa tika izsūtīti vairāk nekā 2000 cilvēku, no tagadējā Smiltenes lielā novada – vairāk nekā 1100. Komunistiskais režīms nežēloja nevienu, ne mazus bērnus, ne vecus cilvēkus. Ceturtā daļa no vairāk nekā 42 tūkstošiem iedzīvotāju, kurus 1949. gadā deportēja no Latvijas, bija bērni vecumā līdz 16 gadiem. Sibīrijas apstākļos visvairāk bojā aizgāja mazi bērniņi līdz divu gadu vecumam un vecākā paaudze virs 70 gadiem. Izsūtīto vidū bija arī mana ģimene. Man bija 13 gadi, māsai 9, vecaimātei vairāk nekā 70 gadi. Viņa no Sibīrijas neatgriezās. Apstākļi tur bija grūti – aukstums, pārtikas trūkums un medicīnas nepieejamība,” savas ģimenes skarbo stāstu nedaudz atklāja Arvīds Kaupe.
Apbrīno represēto spēku un izturību
Atceres pasākumā pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene” sastaptās Smiltenes vidusskolas 12. klases skolnieces Paula Silkalne un Karlīna Āboliņa atzīst, ka šādi personīgi stāsti un līdzdalība atceres pasākumos papildu skolā iemācītajam liek aizdomāties par notikumiem Latvijas vēsturē un to, cik tie bijuši traģiski.
“Kad ir īpaši notikumi, sociālo zinātņu skolotāja mums arī stundās vienmēr pastāsta, bet šādi ir uzrunājošāk. Skolotājas piedāvāja atnākt uz atceres pasākumu pie “Sašķeltās ģimenes”, un mēs pašas arī gribējām,” stāsta jaunietes.
Gan Paulas, gan Karlīnas dzimtas ir skārušas deportācijas, – uz Sibīriju kā mazas meitenes tika izsūtītas viņu vecmāmiņas, abas izturēja tur piedzīvotās grūtības un atgriezās Latvijā.
“Šodien mēs esam vienkopus Smiltenes sirdī pie “Sašķeltā akmens”, lai no jums mācītos, saprastu un nodotu jaunākajām paaudzēm to, ka Latvijas valsti jūs iznesāt ar savu spēku, izturību un mīlestību uz savu zemi, savu tautu un valsti, lai kopā pieminētu un godinātu tos, kuri nepārnāca. Un lai mēs saprastu, ka brīvība nav pašsaprotams jēdziens, tā mums ir jāizcīna un pēc tam jānosargā katru dienu,” atceres brīdī klātesošos politiski represētos un pārējos sanākušos uzrunāja Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Vairāk foto no atceres pasākuma www.ziemellatvija.lv.
Reklāma