Viņi panāca savu

Laikā, kad viena daļa Latvijas mēģina attapties no vētras nodarītajiem postījumiem, bet visa Latvija – no rēķiniem par jaunajiem elektrības sadales tarifiem, un ļaudis domā, kā turpmāk dzīvot un “savilkt galus”, tas var šķist sīks “piliens” – viens nosacīti mazs lauku ceļš Smiltenes novadā, vien it kā nieka 5,5 kilometri, kas beidzot vairs neput.

Taču ceļam netālo lauku sētu iedzīvotājiem tie ir tik lieli svētki, ka aizvadītās nedēļas nogalē viņi paši sev sarīkoja neformālu pārbūvētā ceļa atklāšanas balli, priecājoties par to, ka beidzot var iziet savu māju pagalmos un dārzos, neelpojot no ceļa atnestos putekļus un sajūtot, kā smaržo daba. Un tas lielā mērā ir viņu nopelns.

Tāpēc šis ir stāsts par to, ka katrs pats ir savas laimes kalējs, lai cik banāli tas skanētu. Un šis ir arī stāsts par to, ka  ikvienā situācijā, kurā kaut kas ir jāatrisina, piemēram, jāuzlabo savas dzīves apstākļi vai arī jāprasa to darīt atbildīgajām iestādēm, ir vajadzīgs kāds enerģisks un uzņēmīgs cilvēks, kurš sāk rīkoties un saliedē domubiedrus. No dzirksteles iedegsies liesma – vēl viena gana nodeldēta, bet patiesa frāze, ko piedēvē dekabristiem un kas apliecina, – kādam ir jāsāk.

Šovasar valsts nozīmes vietējam autoceļam Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe 5,5 kilometru garā posmā  (Variņu un Palsmanes pagastu teritorijā) pēc valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma tika veikta grants seguma divkārtu virsmas apstrāde. “Tik skaists vakars šodien “Krastlejās”, vairs beidzot neput, jo vakar gar “Krastlejām” uzlika dubulto klājumu uz ceļa,” tā  šovasar savā “Facebook” kontā ierakstīja Variņu pagasta iedzīvotāja Vija Glāzere.

Tieši viņa pirms četriem gadiem uzņēmās uzstājīgo un ilgo klauvēšanu pie atbildīgo iestāžu un amatpersonu durvīm, aicinot, prasot sakārtot ceļu, lai tas vairs neputētu un lai tam tuvējo māju cilvēki varētu dzīvot normāli. Jo elpot putekļus, vākt savos dārzos putekļos baltu noputējušu ražu nav normāli, it īpaši ņemot vērā to, ka šo putekļu mākoņu vaininieks ir valstij piederošs īpašums, no kura aiznest tālāk savas mājas cilvēki nevar.

Un it kā jau valstij pašai, bez pilsoņu lūgšanās un prasīšanas, vajadzētu savest kārtībā savu infrastruktūru, lai tā neradītu kaitējumu citiem (ilgstoši elpot putekļus ir kaitīgi, putekļi, kas paliek augšējos elpošanas orgānos, izraisa hroniskas iesnas, bronhītu un tamlīdzīgas slimības, brīdina mediķi). Vai šajā gadījumā tas būtu noticis, ja nebūtu vēstules ar 608 Variņu un Palsmanes pagastu iedzīvotāju parakstiem un nebūtu  Smiltenes novada pašvaldības uzstājības saziņā ar valsts institūcijām, reaģējot uz savu iedzīvotāju vēlmēm, grūti pateikt. Mēs visi zinām, – valstij visam nav naudas.

Bet šis stāsts tik un tā mudina cilvēkus tā vietā, lai kurnētu sociālajos tīklos vai saviesīgās pasēdēšanās,  rīkoties un uzstājīgi prasīt no savas valsts to, kas viņiem pienākas, pat ja tas prasītu gadus.