Vijciemieši, tiekoties ar Valkas novada vadību, to nokausē ar jautājumiem

To, ka vijciemiešiem interesē sava Vijciema pagasta nākotne un attīstība, apliecina ne tikai uzdotie asie un neērtie jautājumi, bet arī tas, ka uz tikšanos ar Valkas novada pašvaldības vadību otrdienas, 20. februāra, vakarā ieradās gandrīz 30 iedzīvotāji.

“Ziemeļlatvija” jau vēstīja, ka Valkas novada pašvaldības vadība – priekšsēdētāja Gita Avote, viņas vietnieks Viesturs Zariņš un izpilddirektors Valdis Šaicāns – katru otrdienas vakaru dodas tikties ar novada pagastu iedzīvotājiem. Pirmā tikšanās notika Luturskolā Zvārtavas pagastā. Par šo tikšanos ir lasāms laikraksta publikācijā “Zvārtavā nav iespējams izdzīvot bez humora izjūtas”. Savukārt šīs otrdienas, 20. februāra, vakarā vadība devās uz Vijciema tautas namu. Zvārtavā pabija arī domes valdošās koalīcijas deputāts Agnis Birkavs, bet Vijciemā viņam pievienojās arī neatkarīgais deputāts Vilmārs Vesingi. Nākamajā otrdienā, 27. februārī, pulksten 18 tikšanās būs Ērģemes pagasta pārvaldē “Čiekuriņi”.

Vijciemieši satraukušies par vēja parka ierīkošanu

Viens no jautājumiem, kurā notika diskusijas, bija par pašlaik gan izpētes procesā esošā vēja elektrostacijas parka “Valmiera – Valka” projektu, kas būtiski skar arī vietējo vijciemiešu uzņēmējdarbības intereses un arī ikdienas dzīvi.

“Jums bija jānes gaisma mājās. Vai kāds pirms tam mūs, vijciemiešus, informēja par šiem neprātīgajiem vēja parku ierīkošanas projektiem? Vai kāds ir pirms tam atbraucis pie mums un pastāstījis par šīm lietām?” šis bija tikai viens no aktuālajiem jautājumiem, kurus otrdien notikušajā tikšanās reizē ar novada pašvaldības vadību uzdeva vijciemiete, uzņēmēja Ināra Pakalna.

Sniedzot atbildi, gan G. Avote, gan arī V. Zariņš pauda, ka arī novada vadība nav bijusi lietas kursā par šī vēja elektrostaciju parku “Valmiera – Valka” projekta attīstītāja SIA “Latvijas vēja parki” ieceri. Aicinot paust savu nostāju šajā aktuālajā un daudziem novada iedzīvotājiem svarīgajā jautājumā, novada vadība no tā atturējās, norādot, ka deputāti vēl neko nav lēmuši, jo šobrīd notiek darbs pie ziņojuma izstrādes par šī parka ietekmi uz vidi. Kamēr nebūs pabeigts šis ziņojums, kurā būs iekļauta visa nepieciešamā informācija, tikmēr novada pašvaldība atturēšoties no sava viedokļa paušanas.

Tikai viens projekts, par elektroauto uzlādes stacijas izveidošanu

Noklausoties G. Avotes sniegto informāciju par pašvaldības 2024. gada budžetu un izpilddirektora V. Šaicāna izklāstu par šogad iecerētajiem projektiem, I. Pakalna secināja: “Attiecībā par šogad īstenojamiem projektiem sadzirdēju tikai to, ka Vijciemā uzstādīs elektro uzlādes iekārtu, kas nepieciešama elektroautomobiļiem. Vijciemā nav nevienas tādas mašīnas. Labi, garām kāds brauks.”

G. Avote, skaidrojot situāciju, norādīja: “Priekšā mums ir mazie LEADER projekti, kuriem drīzumā būs atvēršana. Cik aktīvi būs paši pagastu pārvaldnieki, tik arī kaut kas mainīsies vietējo dzīvē.”

V. Šaicāns norādīja, ka šogad bibliotēkas telpās apmeklētājus pieņems Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Tas arī uzskatāms par ieguvumu, kas tiek īstenots, pateicoties valsts finansiālajam atbalstam.

Taupības režīms ierobežo Vijciema astoņsimtās jubilejas svinības

Atnākušie uzdeva ne tikai virkni jautājumu, bet arī emocionāli aicināja novada vadību uzklausīt vijciemiešu vēlmi šovasar jēgpilni un skaisti nosvinēt sava pagasta 800 gadu jubileju. Pagasta iedzīvotāji arī atgādināja, ka aizvadītā, 2023. gada vasarā ar vērienu esot nosvinēta Ērģemes pilsdrupu astoņsimtgade, tāpēc arī vijciemieši vēlas tikpat skaistus svētkus. Iedzīvotājus interesēja, kāds budžets atvēlēts šiem svētkiem un kā pagasta pārvalde nolēmusi svinēt šo nozīmīgo jubileju.

Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalžu vadītāja Irina Ziemiņa atzina: “Diemžēl ir tā, ka visu to, ko mēs salikām budžetā, mums nogrieza. Tas bija diezgan skumji. Pagasta budžetā ieraudzīju, ka man to piecsimts eiro svētkiem nav. Arī tautas nama vadītāja savā budžetā tos ieraudzīt nevarēja. Šī nauda bija ieplānota īpašas svētku avīzes izdošanai. Speciālu budžetu Vijciemam – 800 mums novada vadība nepiešķīra. Aizvadītajā gadā Kārķos un Ērģemē bija lieli svētki, bet Vijciemā nav tikai tāpēc, ka novadā ir taupības režīms. Tautas nama budžets, kas iedalīts kultūrai, ir tik niecīgs, ka vispār nezinu, ko teikt. Protams, ka mēs centīsimies rīkot svētkus. Ir paredzēts koncerts Vijciema baznīcā, tirdziņš un vēl kaut kādas lietas, bet, kā mēs to izdarīsim, tas ir ļoti sarežģīts jautājums.”

Vietējie V. Šaicānam atgādināja: “Tu pats, Valdi, solīji Vijciema skolas pēdējā salidojumā, ka mums būs skaisti Vijciema pagasta 800 gadu jubilejas svētki.”

“Šie svētki būs, bet man ir jāsaka tā, ka ieceres par svētku svinēšanu nedaudz atšķīrās no mana redzējuma. Mēs, izmantojot situāciju, šos svētkus varējām padarīt krāšņākus, nekā paši varam to atļauties. Biju ieplānojis šo svētku svinēšanu pabīdīt par nedēļu uz priekšu, un līdz ar to pagasta svētkos izmantot iecerēto šīs vasaras pasākumu zemnieku sētā “Ielīcas”. Tomēr kopsaucēju mēs neatradām, un līdz ar to svētki Vijciemā notiks tradicionāli tad, kad būs kapusvētki.”

Taču iedzīvotāji uzskata: “Tiem, kuriem ir savs transports, baigi jau var lielīties. Taču vijciemiešiem svarīgi ir sava pagasta centrs un Vijas upes mala. “Ielīcas” ir pašas par sevi.”

V. Šaicāns skaidroja, ka šo svētku budžets ir iekļauts tautas nama budžetā.

Bijušajai Vijciema pamatskolas ēkai draud bojā eja

Vēl viens no pēdējo gadu sasāpējušiem jautājumiem Vijciemā ir par bijušās Vijciema pamatskolas ēkas turpmāko likteni. Diemžēl to nevar ekspluatēt, jo tā rada apdraudējumu cilvēku drošībai. Jau kādu laiku ēka ir apjozta ar brīdinājuma nožogojumu, tā netiek apkurināta. Lai skolas ēku varētu apdzīvot, tai jāveic pamatu nostiprināšana. Laikā, kad V. Šaicāns vēl veica Vijciema pagasta pārvaldes vadītāja amata pienākumus, bija aprēķināts, ka šo skolas ēkas pamatu nostiprināšana izmaksātu vairāk kā 300 tūkstošus eiro. V. Šaicāns pieļāva: “Visticamāk, skolas ēka sabruks ar visu kurtuvi iekšā.”

Šis apgalvojums gan izraisīja vietējo sašutumu vētru. Vijciemieši interesējās, vai to nevar pārdot, rīkojot izsoli.

“Atrodiet pircēju, mēs tūlīt to pārdosim. Vijciemā jau kādu laiku cenšas pārdot māju, kur kādreiz bija veikals “Livonija”, par četrdesmit pieciem tūkstošiem eiro. Šai ēkai arī nav pircēju. Ja mēs gribētu pārdot skolu, mēs būtu ar mieru pārdot par pašu minimālāko cenu, kāda vien ir iespējama. Cilvēki mīļie, pasakiet, kurš būs ar mieru šodien tikai ēkas pamatos ieguldīt tik lielu naudu? Kur vēl pārējā nauda, kas nepieciešama, lai to savestu kārtībā? Zinu, ka jums ir sāpe. Ja jūs domājat, ka man tas nesāp, tad jūs maldāties. Man arī tas sāp, jo Vijciema skolā esmu mācījies. Ja kāds uzskata, ka es pie visa šī esmu vainīgs, tad gribu jautāt – kurā vietā?” emocionāli jautā V. Šaicāns. Taču vijciemieši uzskata, ka mēģināts nav zaudēts. Izpilddirektors atgādina, ka izsoles noteikumu sagatavošana un procesa rīkošana prasa novada pašvaldības darbinieku pūles un laiku, kā arī finansējumu.

“Es šo skolas ēku baidītos pārdot kādam, kurš teiktu – es šo skolu pērku par tūkstoš eiro. Ko tas nozīmētu? Mēs šo ēku atdosim privātajiem. Viņš, piemēram, aizbrauks uz Lielbritāniju vai uz citu valsti ārpus Latvijas un aizmirsīs par šo lietu. Sāksies demolēšana. Skatīsimies, ka pēc kāda laika ēka pārvērtīsies par graustu. Pagaidām, kamēr šī ēka ir pašvaldības īpašumā, tā tomēr netiek demolēta,” uzskata V. Zariņš.

Vairāk foto no tikšanās – www. ziemellatvija.lv.

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.