Programmā “Erasmus+” (2021–2027), kuras budžets ir aptuveni 26 miljardi eiro, piedāvā vairāk mobilitātes un sadarbības iespēju nekā jebkad agrāk. Programmā var piedalīties skolēni, studenti, speciālisti darbā ar jauniešiem, praktikanti, skolotāji un pasniedzēji, izglītojamie pieaugušie un sporta darbinieki.

Nereti laikrakstā “Ziemeļlatvija” lasāmas publikācijas par divu Vidzemes un Latvijas mērogā atpazīstamu profesionālās vidējās izglītības iestāžu ‒ Smiltenes tehnikuma un Valmieras tehnikuma ‒ audzēkņu iegūto pieredzi, programmas “Erasmus+” ietvaros dodoties uz praksi kādā no Eiropas Savienības valstīm. Abās izglītības iestādēs vispārējo vidējo izglītību un profesiju iegūst Smiltenes un Valkas novadā dzīvojoši jaunieši, uzsākot mācības pēc 9. klases beigšanas. Iespēja doties praksē ārpus Latvijas valsts robežām jauniešiem ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc viņi izvēlas tālāko izglītību iegūt izglītības iestādē, kura aktīvi izmanto “Erasmus+” piedāvātās iespējas.

Jaunieši papildina profesionālās zināšanas Eiropas Savienības valstīs

Saistībā ar “Erasmus+” programmu kā pozitīvs piemērs minams, ka šoruden Smiltenes tehnikuma jaunieši devās “Erasmus+” praksē uz Spānijas pilsētu Valensiju, kur ieguva vērtīgu pieredzi viesmīlības un veterinārās medicīnas jomās. Ar “Mediterráneo Erasmus International Center” atbalstu četri audzēkņi pilnveidoja prasmes viesnīcā “Conqueridor” un konditorejā “Lluna y Laguarda”. Savukārt trīs audzēknes praktizējās “Archiduque Carlos” veterinārajā klīnikā. Dzīvojot viesģimenēs, jaunieši ieguvuši arī kultūras un valodas apguves pieredzi. Smiltenes tehnikums 2024./25. mācību gadā plānojis konkursa kārtībā izraudzīties 60 pilngadīgus audzēkņus, kuriem būs iespēja praktizēties vai ēnot Eiropas Savienības valstu uzņēmumos un pārstāvēt tehnikumu starptautiskā vidē, izmantot savas zināšanas un apgūt jaunas profesionālās iemaņas ārvalstu darba vidē.

Savukārt Valmieras tehnikums 2024./25. mācību gadā audzēkņiem piedāvā ārzemju prakses uz vairākām ES valstīm. Piemēram, nākamgad martā uz Malmi Zviedrijā būs iespēja doties atlases konkursu izturējušiem labākajiem loģistikas speciālistiem. Uz Vīni Austrijā būs iespēja doties mašīnbūves tehniķiem. Jau 2025. gada janvāra sākumā uz Lisabonu Portugālē dosies topošie pavāri. Nākamgad aprīlī savas prasmes Budapeštā, Ungārijā pilnveidos topošie lokmetinātāji.

Taču, lai jaunieši iegūtu šo iespēju, vispirms ir jāiztur atlases konkursa kritēriji: pašam ir jāiesniedz pieteikums, ir jābūt pārliecinošai motivācijai piedalīties projektā un doties praksē uz ārzemēm. Pretendentiem ir sevi jāprezentē klātienes intervijā, kurā ir iekļauti jautājumi arī svešvalodā. Tiek ņemts vērā arī kursa audzinātāja vērtējums, profesionālas prasmes, kā arī sekmes un attieksme pret mācību procesu.

Iespēja apceļot Eiropu

“Erasmus+” programmas ietvaros ir izveidota iniciatīva “DiscoverEU”. Tā sniedz pilngadīgiem jauniešiem iespēju apceļot Eiropu un apgūt pieredzi un ceļošanas prasmes. Ceļojot galvenokārt ar vilcienu vai ar citu transporta veidu, ja dzīvo salās vai nomaļā reģionā, jauniešiem ir dota iespēja apskatīt Eiropas pilsētu daudzveidību. Iniciatīvas “DiscoverEU” ietvaros ir pieejams īpašs finansējums, kas paredzēts jauniešiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir mazāk iespēju apceļot Eiropu. “DiscoverEU” mērķis ir sasniegt un iesaistīt jauniešus, kuri paši pēc savas iniciatīvas diez vai pieteiktos dalībai dažādos konkursos vai programmās.

VIEDOKĻI

Ivars Ijabs (“Renew Europe”, “Latvijas attīstībai”):

– “Erasmus+” ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības projektiem. Tas no vienkāršas mobilitātes shēmas augstskolu studentiem ir izveidojies par plašu izglītības, dažādu apmācību un sporta aktivitāšu programmu, kā arī kļuvis par būtisku instrumentu, veidojot vienotu, iekļaujošu un konkurētspējīgu Eiropu. Esmu gandarīts, ka “Erasmus+” programma ir arī daļa no manas personīgās akadēmiskās pieredzes. Studiju laikā man bija iespēja piedalīties šajā programmā un pavadīt laiku Brēmenē – tas bija vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Šīs studijas ne tikai papildināja manas zināšanas, bet arī deva neaizstājamu kultūras pieredzi un pavēra uztveres apvārsni. Es varēju iepazīt Eiropas akadēmisko vidi, veidot starptautiskas draudzības un, ne mazāk svarīgi, iemācīties svešvalodu. Arī vēlāk jau kā Latvijas Universitātes profesors esmu izmantojis “Erasmus+” pasniedzēju apmaiņas programmas, un tas ir bijis būtisks resurss manas akadēmiskās karjeras pilnveidošanā. “Erasmus+” ir būtiska programma arī Latvijas reģionu attīstībai, jo tā ļauj jauniešiem un profesionāļiem no mazākām Latvijas pilsētām iegūt unikālu perspektīvu, stiprināt savu profesionālo kompetenci un ienest inovācijas savā darbā. Jauniešiem tas palīdz arī izveidot starptautiskus kontaktus, kas var būt nozīmīgi viņu turpmākajā karjerā. Nereti pēc “Erasmus+” pieredzes jaunieši ir gatavāki izaicinājumiem, ko piedāvā mūsdienu darba tirgus un sabiedrība kopumā. Šī programma sniedz iespēju arī tiem, kam varētu būt finansiāli ierobežojumi, vienlīdz pilnvērtīgi piedalīties starptautiskā apmaiņā, tādējādi nodrošinot, ka izglītības un personīgās izaugsmes iespējas ir pieejamas visiem neatkarīgi no viņu izcelsmes, dzīvesvietas un tamlīdzīgi. “Erasmus+” ir arī būtisks instruments dažādu stereotipu laušanā, veicinot sapratni un cieņu pret dažādību.

Manuprāt, “Erasmus+” ir jābūt vēl plašāk pieejamai un atbalstītai programmai, lai tā turpinātu saliedēt dažādas kultūras, izglītības sistēmas un cilvēkus, veicinot ne tikai akadēmiskās, bet arī sociālās un ekonomiskās priekšrocības visām iesaistītām pusēm. Programma veicina ne tikai individuālo izaugsmi, bet arī nacionālo un reģionālo attīstību, kas ir kritiski svarīgi mūsdienu Eiropas kontekstā. Investīcijas “Erasmus+” ir ieguldījums nākotnē, kurā Eiropa ir spēcīga, vienota un atvērta ideju un pieredžu apmaiņai. Šīs programmas turpinājums un paplašināšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka nākamās paaudzes ir ne tikai labi izglītotas, bet arī globāli domājošas un spējīgas sadarboties pāri robežām.

Sandra Kalniete (Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas frakcija):

– Runājot par “Erasmus+”, vēlos uzsvērt, ka Eiropas Tautas partijas frakcija šajā daudzgadu budžetā laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam panāca par 10 miljardiem lielāku finansējumu “Erasmus+” programmai. Pateicoties tai, pašlaik gadā ap 10 tūkstošiem Latvijas studentu iegūst iespēju mācīties jebkurā Eiropas Savienības valstī, bet iepriekš tas bija iespējams uz pusi mazākam skaitam studentu. Ieguvums, palielinot finansējumu, ir ļoti praktisks. Kopš 1998. gada, izmantojot “Erasmus+” programmu, ārvalstīs studējuši aptuveni 150 tūkstoši Latvijas studentu. Domāju, ka viņi visi ir lieli ieguvēji. Programmas mērķis ir jauniešiem gūt jaunas zināšanas, jaunas kompetences un pieredzi. Mācīšanās citā valstī veido jaunietim plašāku izpratni par citām Eiropas Savienības valstīm, ļauj tuvāk iepazīt to kultūru, cilvēkus. Kopumā ņemot, tā palīdz ne tikai iegūt zinības, bet arī veido cilvēka personību. No “Erasmus+” studentiem bieži esmu dzirdējusi atziņu, ka dalība šajā programmā mainījusi viņu dzīvi – devusi impulsu kādiem lielākiem dzīves mērķiem, uzlabojusi valodas zināšanas, sagatavojusi jaunu cilvēku pilnvērtīgai darba dzīvei. Eiropas Komisija arī apkopojusi statistiku, kas liecina, ka studijas ārvalstīs būtiski palielina iespējas jaunam cilvēkam pēc studijām ātri atrast stabilu darbu.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.