Vieniem dod tīras apakšbikses, citiem – sodu

Pašvaldībām dzērāji jāatskurbina par savu naudu

Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija nosacīti brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta. Vēl pērn par dzērāju atskurbšanu speciāli nerūpējās septiņas pašvaldības: Ventspils novada, Kuldīgas un Saldus pilsētas, Aizkraukles novada, Varakļānu, Līvānu un Valkas pilsētas vietējā vara. Tur policija pārdzērušās personas nogādāja vai nu slimnīcā, vai arī aizveda uz dzīvesvietu. No šā gada arī šīm pašvaldībām bija jāatrod kāda vieta, kur ievietot dzērājus, vai arī jāslēdz līgums ar kādu sabiedrisko organizāciju vai citu pašvaldību.

Jau pērn, kad Ministru kabinets izskatīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu, tika secināts, ka atskurbināšanas pakalpojumus pašvaldības organizē dažādos veidos un sniegtie pakalpojumi ir atšķirīgi – no patversmes tipa pakalpojuma līdz ērtai palātai ar iespēju sniegt neatliekamās medicīnas palīdzību. Arī tagad “Latvijas Avīze”, aptaujājot iestādes, secināja, ka dzērāji katrā novadā var saņemt dažādu pieeju. Bet vispirms neliels atskats vēsturē.

Kā atskurbtuves nonāca līdz pašvaldībām

Latvijas valstij atgūstot neatkarību, atskurbtuvju problēmas, protams, ne tuvu nebija galvenais risināmais jautājums, taču civilizētu kārtību ieviest vajadzēja. Atstāt iepriekšējo kārtību, kad milicija ar to tika galā pēc saviem ieskatiem, visbiežāk iemetot apskurbušo personu kamerā aiz restēm izgulēties – nereti līdzās par noziegumiem aizturētiem –, vairs īsti nebija labi.

Tā nu 1991. gadā Augstākā Padome uzdeva valdībai noteikt kārtību un termiņus, kādos veselības aizsardzības iestādēm nododama funkcija – alkoholiķu, toksikomānu un narkomānu atskurbināšana. Praksē gan tas tik raiti nesekmējās, jo tam vajadzēja naudu telpu iekārtošanai un personālam. Slimnīcas nebija sajūsmā par cilvēkiem, kas mēdza uzvesties arī agresīvi, tāpēc šo funkciju neuzņēmās vai mēģināja no tās tikt vaļā. Paralēli atskurbtuvju telpas turpināja uzturēt Valsts policijas iecirkņi, tās izveidoja jaundibinātās pašvaldību policijas utml. Vairākus gadus notikušas dažādas spriešanas par to, ka jāsakārto atskurbtuvju tiesiskais statuss, normatīvie akti un atbildība. 2014. gadā valdībā vienojās, ka par atskurbtuvju pakalpojumiem atbildīgā iestāde priekšlikumu sagatavošanai turpmākai rīcībai atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, caur kuru no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pašvaldībām kā līdzfinansējums par katru atskurbšanas telpā ievietotu personu būtu samaksājami 15 eiro. Tas tika ievērots līdz pat pagājušā gada beigām. Ja konkrētā pašvaldība ar atskurbināšanu nenodarbojās, tā slēdza līgumus ar citu pašvaldību. Tās pašvaldības, kas atskurbināja, meklēja sev piemērotāko risinājumu, piesaistot policiju, slimnīcu, patversmi.

Valsts kontrole revīzijā 2018. gadā konstatēja, ka no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” naudu tērēt par atskurbināšanu nedrīkst, jo nav atbilstoša regulējuma, atbildīgās institūcijas, pakalpojums netiek nodrošināts vienādi, tā izmaksas ir dažādas, kompensācija – 15 eiro – nav pamatoti ar aprēķiniem.

Vēlāk VARAM piedāvāja, ka no 2024. gada 1. janvāra nauda no budžeta pašvaldībām vairs nav dodama un pašvaldībām pašām ir pienākums par savu naudu nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību, kas, starp citu, kā pašvaldības autonomā funkcija ir arī iekļauta Pašvaldību likumā. VARAM priekšlikums, ka daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkohola tirdzniecības varētu novirzīt pašvaldībām atskurbināšanas izdevumiem, netika atbalstīts, tā ka tie tagad sedzami tikai no pašvaldību budžeta. Tomēr ministrija uzskata, ka valstij arī turpmāk vajadzētu šajā jomā atbalstīt pašvaldības. Bet pagaidām par to nekādas skaidrības nav.

“Gaiziņā” pie tirgus

Latvijas iedzīvotāju liela daļa koncentrējusies galvaspilsētā un ap to. Ja no šiem cilvēkiem kādam vajadzīga atskurbināšana, tad tos nogādā Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā “Gaiziņš”, kas atrodas pie Rīgas Centrāltirgus. Centra pirmajā stāvā atrodas atskurbtuve, kur nogādā klientus no Rīgas un apkārtējiem novadiem: ikdienā 30–60 cilvēkus, ziemas mēnešos – līdz 90, no kuriem daži paši labprātīgi atnākot.

Pagājušā gadā tur ļaudis atskurbuši 8268 reizes (konkrētu personu skaits ir mazāks, jo daļa ieradās atkārtoti) no Rīgas, kā arī Mārupes, Ādažu, Bauskas, Jūrmalas, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, pat Siguldas, Limbažu un Tukumu novadiem. Bijuši arī ārzemnieki – no 27 valstīm no visiem kontinentiem, izņemot Austrāliju, piemēram, no Beļģijas, Krievijas, Vācijas, Turcijas, Somijas, Tadžikistānas, Kanādas, Irānas, Indonēzijas, Zviedrijas utt. Ārzemnieku lielākā daļa ir tūristi vai cita veida Rīgas viesi, kurus pašvaldības policija atrod stāvoklī, kādā viņi nespēj pateikt, kur atrodas viņu viesnīca vai cita apmešanās vieta.

Ja var, tad Rīgas Pašvaldības policija, kā arī viņu kolēģi visā Latvijā, parasti nogādā atskurbušos mājās. Protams, ja tas ir iespējams, nav tālu un pats pilsonis neiebilst. Ja policija redz, ka cilvēks ir ne tikai noreibis, bet viņam nepieciešama mediķu palīdzība, viņš tiek vests uz medicīnas iestādi.

Administratīvā soda uzlikšana par atrašanos reibumā sabiedriskā vietā arī ir policijas kompetence, bet tos ne vienmēr uzliekot, jo esot liela ķēpa ar soda piedzīšanu. Tas bieži nav iespējams, ja cilvēks ir pastāvīgs atskurbtuves viesis. Ar ārzemniekiem parasti neesot problēmu par atskurbtuvju pakalpojumu samaksu.

Rēķinus par Latvijas pilsoņiem Sarkanais Krusts pieprasa pašvaldībām, kurās klienti deklarēti. Summas ir atšķirīgas. Vai pašvaldības pēc tam mēģina atgūt savu iztērēto naudu no atskurbtuvju klientiem, ir katras pašvaldības kompetence. Prakse ir dažāda.

Sarkanajam Krustam ir atskurbtuve arī Vidzemē – Cēsīs, kuras pakalpojumus pagājušā gadā izmantojuši 229 cilvēki 540 reizes no Cēsu, Smiltenes, Valkas un Siguldas novadiem.

Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops par atskurbtuvju klientiem runā, no vienas puses, ciniski, no otras – līdzjūtīgi. “Sabiedrībai jāsaprot, ka atskurbtuve nav soda vieta, bet nav arī ārstniecības vieta. Tā ir palīdzības vieta tiem, kas nokļuvuši bezpalīdzības stāvoklī. Ik gadu daži cilvēki pie mums arī nomirst… Protams, ja mēs redzam, ka cilvēkam nepieciešama mediķu palīdzība, tie tiek arī saukti. Bet atskurbtuve nav slimnīca. Ja cilvēkam vajag slimnīcu, tad viņš uz turieni arī jāved. Daugavpilī atskurbtuve iekārtota slimnīcā, kur viņiem veic analīzes, sonogrāfijas un citas dārgas procedūras. Labi, ka šie dzērāji vēl intīmpakalpojumus nevar pieprasīt…” ironizē U. Līkops. “Manuprāt, tas ir nepareizi. Lai guļ uz dermatīna matračiem, kā pie mums! Starp citu, šie dzērāji ar guļot čurā, kakā un vemj. Vienīgais, ko mēs iedodam, ir tīras apakšbikses…” man stāsta U. Līkops. “Gaiziņš” ir vienīgā Rīgas atskurbtuve. Žurnālistus tajā neielaiž, jo, kā saka U. Līkops, tā nav nekāda ekskursiju vieta.

Rīga no klientiem naudu nepiedzen

Rīgas pašvaldībai pilsoņu atskurbināšana 2023. gadā izmaksājusi 334 190,73 eiro, šogad šim nolūkam plānots tērēt 412 335,90 eiro. Te gan jāpiebilst, ka šajās summās ietilpst izdevumi arī par pārnakšņošanu “Gaiziņa” patversmē (atrodas virs atskurbtuves) tiem cilvēkiem, kas nokļuvuši kādā nebūt krīzes situācijā un paši atnākuši. 2023. gadā atskurbtuves un krīzes patversmes pakalpojumus izmantojuši 1869 personas, kuras izdevies identificēt kā rīdziniekus, no kuriem aptuveni 70% bijuši reibumā.

Ja pilsonis paliek pa nakti, pašvaldība no Sarkanā Krusta saņem rēķinu par 11,50 eiro, bet par katru dienas stundu pašvaldība maksā 22,10 eiro par visu atskurbtuvi, neatkarīgi no klientu skaita.

Kā man paskaidroja Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļas pilngadīgām personām vadītāja vietnieks Aldis Strapcāns, pašvaldība izdevumus no atskurbtuves (arī krīzes) klientiem nepiedzen, jo tas būtu pārāk liels administratīvs slogs. Tiesa, ja Pašvaldības policija cilvēku sodījusi ar administratīvu sodu par atrašanos reibumā sabiedriskā vietā, tad sods gan piedzenams, bet ar to nodarbojas Pašvaldības policija.

Ķekava un Aizkraukle neauklējas

Aizkrauklieši gan daudz neceremonējas. Kā skaidro Aizkraukles novada Pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola, atskurbināšanas pasākuma ietvaros tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kur vidēji naudas sods ir 150 eiro un papildu procesuālie izdevumi 15,60 eiro, ja ir veikta pārbaude ar mērierīci. Ja šis sods netiek samaksāts, informācija tiek nodota piedziņai tiesu izpildītājam.

Arī aizkrauklieši noslēguši līgumu un savējos ved uz Rīgas “Gaiziņu”, par ko jāmaksā 22,60 eiro diennaktī par vienu cilvēku. Šogad līdz 15. jūnijam atskurbināšanas iestādē nogādātas sešas personas.

Tātad rīdzinieki atskurbtuves priekus var izbaudīt par brīvu un pat tikt pie tīrām bezmaksas apakšbiksēm, bet, piemēram, līdzās galvaspilsētai dzīvojošajiem ķekaviešiem nav tā paveicies. Ķekaviešus uz Rīgu nogādā vietējā pašvaldības policija, atskurbšanas pakalpojums maksā 20 eiro, ko sākotnēji sedz pašvaldība, bet vēlāk nauda tiek piedzīta no konkrētās personas. Šogad atskurbšanai uz Rīgu no Ķekavas novada nodotas 36 personas.

Uz Jēkabpils atskurbtuves matračiem

Daugavpils un apkārtējo novadu dzērājpilsoņi jau daudzus gadus varēja un arī turpmāk varēs paļauties, ka tiks nogādāti Daugavpils reģionālajā slimnīcā, tiesa, narkoloģijas nodaļā, bet vienalga – gultās ar tīriem palagiem, atsevišķā telpā, ko uzrauga pašvaldības policists. Šos cilvēkus aprūpē narkoloģijas nodaļas personāls, kurš, ja redz, ka apskurbušajam ir kāda slimība vai komplikācijas, to garām nelaiž, ārstē un pārbauda. Vidēji viens apskurbušais pagājušā gadā slimnīcai izmaksājis 59 eiro. Ikdienā slimnīcā atskurbstot 10–15 cilvēki. Rēķini tiek piestādīti konkrētām pašvaldībām.

Vēl citāda pieeja ir Jēkabpilij, kur šogad 1. aprīlī darbu sāka pavisam jauna atskurbtuve. Tā atrodas Jēkabpils reģionālās slimnīcas teritorijā telpās, kurās agrāk atradās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Jēkabpils brigāžu atbalsta centrs. Remonts izmaksājis vairāk nekā 160 tūkstoši eiro. Atskurbtuves telpas ir kā dzīvoklis, tikai bez mēbelēm, ir tikai dermatīna matrači uz grīdas. Krēsls un galds ir tikai uzraugiem, kuri ir četri un strādā maiņās visu cauri diennakti. Viņu pienākums ir pieņemt klientus un viņus uzraudzīt. Ja nepieciešama mediķa palīdzība, tas tiekot izsaukts no turpat līdzās esošās slimnīcas. Klients jebkurā brīdī var doties projām. Lai kontrolētu, kas notiek atskurbšanas telpās, tajās ir izvietotas videonovērošanas kameras. Tajās notiekošo uzraugs redz datorā. Divās telpās vienlaikus var uzturēties līdz desmit klientiem. Viena telpa ir bez logiem un slēdzama – ja gadās agresīvs klients. Kad es kā žurnālists Jēkabpils atskurbtuvē paviesojos un iemēģināju ne visai jauki smaržojošos matračus, tur nebija neviena dzērāja un tajā nedēļā vispār bija bijuši tikai četri. No 1. aprīļa līdz 15. jūnijam pakalpojumi sniegti 61 personai, no tām divām – vairākas reizes.

Jēkabpils novada pašvaldība ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar Jēkabpils reģionālo slimnīcu par atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Par pavadīto laiku atskurbtuvē klientam izraksta rēķinu – 77,48 eiro. Ja nesamaksā, tad to viņa vietā dara pašvaldība. Aprēķināts, ka gadā nepieciešami 350–400 klienti, lai slimnīca atskurbtuves dēļ neciestu zaudējumus.

Iepriekš atskurbināšanas pakalpojumus Jēkabpilī sniedza pašvaldības policija, klientus ievietojot pagaidu aizturēšanas telpās. Arī turpmāk to varēšot darīt, uz laiku līdz četrām stundām ievietojot tajās viegli iereibušas personas.

Uz Jēkabpils atskurbtuvi cierē arī blakus esošās novadu pašvaldības, piemēram, Līvānu novads, kam noslēgts līgums ar daudz tālāko Daugavpils slimnīcu par 56,35 eiro par klientu. Šogad tur nokļuvuši deviņi apskurbuši līvānieši.

Jēkabpilī šogad 1. aprīlī darbu sāka pavisam jauna atskurbtuve. FOTO: Artis Drēziņš

Ziemeļkurzemē rūpi tur samarieši

Ventspilī atskurbtuve iekārtota Latvijas Samariešu apvienības telpās. Kā man stāsta Ventspils pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis, tā darbību sākusi šogad, un tajā uzturējušies ap 70 klientu, kuri iepriekš vesti vai nu uz mājam, vai uz Ventspils slimnīcu. Arī Ventspils novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Latvijas Samariešu apvienība” par atskurbināšanas pakalpojumu. Līguma summa ir 15 983,50 eiro gadā. Tiesa, šogad no novada tā arī neviens nav aizvests uz atskurbtuvi.

Arī Kuldīgas novads noslēdzis līgumu ar Ventspils samariešiem par 14 651,75 eiro gadā. Šogad atskurbšanas pakalpojumi bijuši nepieciešami 20 Kuldīgas novada iedzīvotājiem, un šis pakalpojums pilnībā tiek nodrošināts no pašvaldības budžeta. Katrs gadījums tiekot izvērtēts individuāli – persona Ventspilī tiek nogādāta tikai galējas nepieciešamības gadījumā, tad, ja tai nav patstāvīgas dzīvesvietas, kā arī saņemta pašvaldības policijas priekšnieka vai vietnieka atļauja.

Liepājā atskurbst pie zupas virtuves

Liepājā atskurbtuve kopš 2020. gada darbojas fonda “Agape” paspārnē un tiek uzturēta ar pašvaldības atbalstu. Šis fonds veic arī sociālo rehabilitāciju, uztur zupas virtuvi. Dienvidkurzemes pašvaldības vajadzības gadījumā apskurbušos ved uz Liepāju, bet, izskatās, ka lielas nepieciešamības nav. Piemēram, no Saldus novada kopš pagājušā gada novembra uz Liepāju nav aizvests neviens, kaut gan līgums ar “Agapi” noslēgts un par vienu cilvēku jāmaksā 65 eiro par diennakti.

UZZIŅA

Kādai jābūt atskurbtuvei

Ministru kabineta noteikumi “Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai” noteiktas prasības atskurbtuves telpu iekārtojumam un aprīkojumam.

* Jābūt uzņemšanas telpai, atskurbināšanas telpām vīriešiem un sievietēm atsevišķi, dušas telpai un tualetes telpai, telpai vai vietai uzkopšanas inventāra, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļu uzglabāšanai, telpai personālam.

* Atskurbināšanas telpas iekārtojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu atskurbināšanai ievietotās personas drošību un būtu iespēja novērot to atskurbināšanas telpā (durvīs ierīkoti skatāmlodziņi, telpā ierīkota videonovērošana vai tā ir atvērta).

* Katra atskurbtuves telpa un tās aprīkojums jāuztur tīrs un darba kārtībā. Atskurbtuves telpu sienu un grīdu apdarei vajag izmantot viegli tīrāmus un dezinficējamus materiālus. Atskurbtuves telpu grīdas seguma mitrā uzkopšana jāveic atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi dienā, lietojot mazgāšanas līdzekļus.

* Matracis un spilvens ir jāpārvelk ar ūdensnecaurlaidīga materiāla pārvalku. Tos mazgā un dezinficē atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc katra klienta izrakstīšanas.

* Ja atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanā izmanto dvieli, gultas veļu vai segu, tā jāmazgā atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā pēc klienta izrakstīšanas. Ja dvielis, gultas veļa vai sega ir piesārņota ar asinīm vai citiem bioloģiskiem šķidrumiem, tā jāmazgā ar dezinficējošiem mazgāšanas līdzekļiem.

* Gaisa temperatūrai atskurbināšanas telpās, dušas telpās, tualetes telpās un personāla telpās jābūt 18–25 °C, bet gaiteņos, kāpņu telpās un saimniecības telpās – ne zemākai par 18 °C. Gaisa apmaiņa telpās jānodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas.

Valsts nauda pašvaldībām

No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtā nauda pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojumu. No 2024. gada valsts nav paredzējusi maksāt pašvaldībām par šo pakalpojumu.

Gada izdevumi – miljons eiro

Šajā tabulā redzami aprēķinātie izdevumi, kas radušies pašvaldībām 2023. gadā, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus 2022. gadā personām, kuras alkohola reibumā atradās bezpalīdzības stāvoklī. Valsts par katru personu pašvaldībām piešķīra līdzfinansējumu 15 eiro apmērā, taču pašvaldībām tas nesedza visas izmaksas. Šis apskats parāda, cik dažādi izcenojumi bijuši dažādās vietās. Redzams, ka valstī kopā 2022. gadā (par 2023. gadu šādi dati vairs netiek apkopoti) atskurbtuvēs personas nonākušas 23 730 reizes (viens cilvēks var tur nonākt vairākas reizes). Valsts par to kopā samaksājusi 303 288 eiro, taču kopējie izdevumi pašvaldībām gadā bijuši 1 024 019,48, tātad starpība, kas palika uz pašu vietvaru makiem, – 720 731,42 eiro.

Artis Drēziņš

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.