Vieni uzskata, ka atbalsts nevar būt mūžīgs, savukārt otri paredz sociālo atstumtību un nabadzības palielināšanos

Projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā laikraksts “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar nacionālo preses izdevumu “Latvijas Avīze” Valkas un Smiltenes novados skaidroja, kā sociālo dienestu darbinieki, paši maznodrošinātie un Eiropas Savienības atbalsta paku izdales punkta Valkā darbinieki uztver to, ka plānots nākamajā, 2025. gadā samazināt pārtikas paku izsniegšanu.

Palīdzības paku neizsniegšana var radīt negatīvas sekas

Smiltenes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Ilze Mize uzskata, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalsta paku neizsniegšana maznodrošinātajām mājsaimniecībām, ko plāno ieviest no 2025. gada, var radīt ievērojamas negatīvas sekas.

“Tas ietekmēs šo cilvēku dzīves kvalitāti un iztikšanu, kā arī var veicināt sociālo atstumtību. Šādu pasākumu trūkums būtiski apdraud vienlīdzību, sociālo iekļaušanu un kopējo sabiedrības labklājību. Smiltenes novadā liela daļa šo cilvēku, kuri nesaņems šo atbalstu, ir pensionāri ar zemu ienākumu līmeni, vientuļās mātes un cilvēki ar invaliditāti, kuriem šī bija ļoti būtiska palīdzība. Bez šiem resursiem šo cilvēku ienākumi var kļūt nepietiekami pat pamatvajadzību apmierināšanai. Tas novedīs pie dzīves apstākļu pasliktināšanās. Šī programma ir būtiska, lai turpinātu cīņu pret nabadzību Latvijā un sniegtu praktisku un ilgtspējīgu palīdzību visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem,” tā I. Mize.

Viņa atklāj, ka Smiltenes novadā kopumā ir 12 paku izdales vietas. Turklāt novada maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis (2024. gadā tas ir 473 eiro – pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 331 eiro uz katru nākamo mājsaimniecības personu) nesakrīt ar šo ESF paku ienākumu saņemšanas slieksni. Tas šogad ir noteikts 411 eiro uz pirmo vai vienīgo personu mājsaimniecībā un 288 eiro katrai nākamajai personai. Teritorijas ziņā plašajā Smiltenes novadā ir 142 mājsaimniecības, kuras saņem ESF atbalsta pakas. Kopumā šajās mājsaimniecībās ir 25 bērni, cilvēki ar invaliditāti – 33, pensionāri – 102 un darbspējīgas personas – 17. Statistikas dati liecina, ka arī Smiltenes novadā starp maznodrošinātajām personām vislielākais skaits ir pensionāri.

Aicina neizmest produktus, bet gan dalīties

Valkas novada pašvaldības Sociālā dienesta dati liecina, ka 2024. gadā novadā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss kopā ir piešķirts 136 personām. Oktobrī maznodrošinātās personas statuss spēkā bija 62 personām. No tiem – astoņiem bērniem, trijām darbspējīgām personām, piecām personām ar invaliditāti un 46 pensijas vecuma cilvēkiem. Dati liecina, ka novadā visvairāk maznodrošināto statusā ir tieši pensionāri. Visbiežāk tie, kuri dzīvo vieni dzīvokļos ar centrālo apkuri.

Šonedēļ “Ziemeļlatvija” pabija Eiropas Savienības atbalsta paku izdales punktā Valkā, Rūjienas ielā 3E. Valkas un Smiltenes novados atbalsta paku izdali nodrošina biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK). Paku izdales punkts Valkā strādā divas reizes nedēļā – otrdienās un trešdienās no pulksten 9 līdz 11. Te ne tikai trūcīgie, maznodrošinātie, Ukrainas kara bēgļi un krīzē nonākušie var saņemt atbalsta pakas, bet arī bez maksas sameklēt nepieciešamo apģērbu, apavus un citas sadzīvē noderīgas lietas. Apģērbu un citas mantas var paņem jebkurš cilvēks, arī tādi, kuriem nav maznodrošinātā vai trūcīgā statuss.

Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka ne vienmēr atbalsta paku saņēmēji pret šo palīdzību izturas godprātīgi. Proti, pārtikas produkti tiek izbaroti mājdzīvniekiem vai arī tos pārdod, lai iegādātos alkoholu un cigaretes, vai izmet sadzīves atkritumos. LSK Vidzemes komitejas izpilddirektore Vivita Ķīkule uzskata, ka cilvēki ir pateicīgi par palīdzības pakām un tās ir nepieciešamas.

“Visu šo gadu laikā tikai vienu reizi dzirdēju stāstu par to, ka šo paku saturs bija izmests sadzīves atkritumos. Mēs daudz strādājam, cilvēkiem skaidrojot, ka pie mums ir īpaša kaste, kur var ielikt tos produktus, kas pašiem nav vajadzīgi vai neiet pie sirds. Kāds cits, arī tāds apmeklētājs, kuram nav trūcīgās vai maznodrošinātās personas izziņas, vajadzības gadījumā var paņemt kaut ko no šiem kastē atliktajiem produktiem. Mēs tiešām pie tā piestrādājam. Ja godīgi, mēs nevaram ietekmēt cilvēku rīcību,” atzīst V. Ķīkule. Paku saņēmēji mēdz atklāt, kas viņus apmierina vai arī neapmierina atbalsta paku saturā. Šīs programmas laikā Sabiedrības integrācijas fonds veicis aptauju, aicinot paku saņēmējus, aizpildīt anketu un atbildēt uz jautājumiem, kas noder, kas varbūt ne. Iespējams, jokojoties, ir saņemtas arī atbildes, ka šajās pakās vajadzētu būt cigaretēm un alkoholam. Cilvēki rakstījuši arī par konkrētas šķirnes kafiju un mazgājamo līdzekli.

Paku izdales Valkas punkta vadītāja Žaneta Ņikiforova ir tas cilvēks, kurš reģistrē saņemtās pakas, rūpējas par to glabāšanu, tās izdala, kā arī kārto dokumentus.

“Paku saņēmēji reizēm stāsta, ko garšīgu pagatavojuši no saņemtajiem produktiem. Ir tādi, kuri neēd, piemēram, putras, tad priecīgi, ka var auzu pārslas paku ielikt te kastē un tā nemētāsies bez vajadzības. Tagad maznodrošinātos informēju par gaidāmajām izmaiņām. Informācija ir atrodama arī mūsu telpās, tā ir izlikta pieejamā vietā. Cilvēki ir šokā, jo ar šo paku saturu ģimene var kādu laiku izdzīvot,” uzskata Ž. Ņikiforova.

Paku izdales Valkas punktā satiekam gados jaunu sievieti Angelinu. Viņa atnākusi līdzi radiniekam – cilvēkam ar īpašām vajadzībām, lai palīdzētu viņam mājās nogādāt atbalsta pakas. Sarunā sieviete atklāj, ka radinieks ir trūcīgā persona un ir dzirdējusi, ka nākamgad pakas, salīdzinot ar šo gadu, tikšot piešķirtas mazākā skaitā.

“Protams, šī informācija nav iepriecinoša, bet onkulis nepaliks bez atbalsta. Pakas viņam ir liels atbalsts,” atzīst Angelika.

Palīdzības pakas ir atbalsts, nevis iztikšanas avots

Savukārt Valkas novada Sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska norāda, ka šīs palīdzības pakas ir atbalsts, nevis iztikšanas avots.

“Visas maznodrošinātās personas ir ar ienākumiem. Savukārt pensionāriem ir indeksētas pensijas. Tās lietas, kas bija pārtikas un higiēnas pakās, var atļauties nopirkt. Atbalsts nevar būt mūžīgs. Pašvaldībā ir pieejama arī zupas virtuve, kur pēc silta ēdiena var doties visi, kam pietrūkst nauda iztikai,” uzskata N. Dubrovska.

Viņa atgādina, ka novada iedzīvotājiem joprojām ir iespēja saņemt izziņu krīzes situācijā. Piemēram, cilvēkam bijusi operācija, ilgstoša slimošana un pensija ir izlietota šim mērķim, tāpēc nav līdzekļu iztikai. Tāpat N. Dubrovska atbalsta lēmumu, ka turpmāk trūcīgajiem dos tikai vienu paku uz trim mēnešiem.

“Ar tām pārtikas precēm, kas ir pakās – putraimiem, zirņiem, miltiem, cukuru, eļļu, gaļas un zivju konserviem, sauso pienu, olu pulveri un vēl citām precēm –, ir pietiekami. Lai nav situācijas, ka pakas tirgo, lai nopirktu grādīgos dzērienus, vai arī mājās veidojas krājumi ar iztecējušiem pārtikas produktu termiņiem. Pēc principa – ja dod, tad ņemu. Īpaši daudz šādu pārtikas produktu uzkrājumu veidojās laikā, kad trūcīgajiem izsniedza divas pārtikas pakas mēnesī un ģimenē bija daudz cilvēku,” savu viedokli izklāsta N. Dubrovska.

Aicina dalīties ar lietām, kas vēl noderētu

Uz Sarkanā Krusta paku izdales punktu cilvēki nāk arī pēc dažādām nepieciešamām lietām, ne tikai pēc pārtikas pakām. “Pirms tam nedomāju, ka Valkā cilvēkiem nepieciešama tik liela humānā palīdzība. Īpaši pieprasīts ir vīriešu apģērbs, apavi, apakšveļa un pat zeķes. Ja kādam mājās šīs lietas stāv bez pielietojuma, lūdzu, nesiet pie mums. Cilvēkiem palīdzam, kā vien spējam un varam. Ja Valkā trūkst kādas mantas, tās atvedam no citiem izdales punktiem, kas atrodas Valmierā, Alūksnē un Gulbenē. Šajos punktos ir ievērojama apģērbu aprite, tāpēc, ja Valkā kaut kas trūkst, atgādājam. Atbalsts ir arī vietējo iedzīvotāju ziedojumi. Ja godīgi, pie mums cilvēki atnāk diezgan noslēgti un nemēdz atklāt savas dzīves apstākļus vai likstas. Ik pa laikam saņemu telefona zvanus ar lūgumu pēc kādas nepieciešamas mantas. Nevienam neprasām Sociālā dienesta izsniegtās izziņas. Ja cilvēks pie mums ir atnācis, tātad viņam vajag,” savos novērojumos dalās V. Ķīkule.

APTAUJA: https://poll.app.do/ka-vertejat-to-ka-partikas-atbalsta-pakas-sanems-trucigie

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.