Vienaudžu pazemošana digitālajā vidē – tikpat postoša kā klātienē

Emocionālās pazemošanas gadījumi skolēnu vidū gan klātienē, gan digitālajā vidē pieaug, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nesenākie pētījumi¹. Latvijā 27% skolēnu atzīst, ka arī viņu skolā skolēni izmanto internetu un sociālos tīklus, lai apceltu viens otru, liecina Samsung “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja.* Eksperti skaidro, kā atpazīt emocionālo pazemošanu digitālajā vidē, un kā rīkoties ar to saskaroties.

Katrs trešais jaunietis ir kļuvis par pazemošanas tiešsaistē upuri, savukārt katrs piektais – izlaidis skolas apmeklējumu kiberpazemošanas un vardarbības dēļ, liecina UNICEF apkopotā informācija no 30 pasaules valstīm². Saskaroties ar citu jauniešu neiecietību digitālajā vidē, skolēni var sajust izolētību un izvēlēties neapmeklēt izglītības iestādi, kā rezultātā cieš arī viņu akadēmiskais sniegums. Pazemošana digitālajā vidē samazina pašapziņu, var radīt trauksmi un depresiju, izmaiņas ēšanas un gulēšanas paradumos, novest pie alkohola un narkotiku lietošanas, kā arī ietekmēt attiecības ar ģimeni un draugiem.

“Drossinternets.lv pieredze rāda, ka skolēnu viedierīču izmantošanas paradumi un problēmgadījumu daudzums interneta vidē lielā mērā ir saistīts, pirmkārt, ar to, kādu piemēru rāda vecāki, un, otrkārt, kāda ir skolas administrācijas nostāja saistībā ar viedtālruņu izmantošanu skolā mācību procesā un brīvajā laikā. Ja izglītosim bērnus ikdienā par drošību internetā un mācību procesā parādīsim, kādiem jēgpilniem nolūkiem internetu var izmantot, tas uzlabos skolēnu izpratni par to, ka viedierīces nav paredzētas tikai izklaidei, tehnoloģijas var būt noderīgas un palīdzēt dažādās dzīves situācijās”, stāsta Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja, Maija Katkovska.

Emocionālās pazemošanas efekts digitālajā vidē – postošāks

Tāpat kā emocionālā pazemošana dzīvē, arī digitālajā vidē tā var izpausties dažādos veidos, kuros kāds apvaino, izsmej, draud vai pazemo kādu citu. Tehnoloģiju radītais efekts var būt daudz postošāks, jo digitālās vides anonīmais raksturs ļauj vieglāk un efektīvāk sasniegt upuri. Ja agrāk jaunieši, kuri saskaras ar vienaudžu neiecietību skolā, no tās varēja gūt atelpu mājās, tad mūsdienās pazemošana internetā var kļūt nemitīga, un tās sekas var būt jūtamas visu laiku. Turklāt aizskaroši incidenti interneta vidē var radīt vēl lielāku bezspēcības sajūtu, jo informāciju tiešsaistē ir viegli izplatīt un ļoti grūti izdzēst.

Pazemošanas dažādās sejas

Emocionālā pazemošana digitālajā vidē var izpausties gan kā rupjas īsziņas vai e-pasti, naidīgas ziņas dažādās saziņas vietnēs, gan aizvainojoši un pazemojoši komentāri. Upuri var saskarties arī ar viltus profiliem sociālajos tīklos, kas izveidoti, lai anonīmi aizskartu vai draudētu. Tāpat pazemošanai var tik izmantota privāta informācija, kas tiek izplatīta publiski – fotoattēli, ziņas vai videoklipi, kas ievietoti internetā vai pārsūtīti citiem. Jāņem vērā, ka varmācība digitālajā vidē var izpausties ne tikai kā informācijas izplatīšana, pavairošana un citu aicināšana uz attiecīgu uzvedību, bet arī izslēgšana no kādas grupas vai tiešsaistes sarunas.

Risinājums skolotāju un pašu skolēnu rokās

Pazemošanas izpausmes digitālajā vidē iespējams novērst tikai sadarbojoties vecākiem, skolotājiem, kā arī pašiem skolēniem. Pieaugušajiem jārada tādi apstākļi, kuros skolēni ir droši, ka var ziņot par jebkuru ļaunprātīgu rīcību kibervidē. Lai labāk atpazītu un izprastu pazemošanu internetā, kā arī apgūtu stratēģijas, kā risināt attiecīgās situācijas, pieejamas dažādas apmācības. Mācībspēki var ietekmēt situāciju skolēniem skaidrojot, kas ir kibermobings un kāpēc tā rīkoties ir nepareizi. Tāpat būtiski klasē un skolā radīt savstarpējas cieņas un iecietības pilnu atmosfēru.

Savukārt skolēni aicināti izturēties pret saviem skolasbiedriem un citiem cilvēkiem ar cieņu, kā arī rūpīgi apdomāt, pirms ko publicēt vai nosūtīt kādam internetā, jo jebkura informācija var kļūt publiski pieejama. Saskaroties ar personīgu pazemošanu interneta vidē vai novērojot, ka tā skar citus, jaunieši par notiekošo aicināti informēt uzticamu pieaugušo. Tāpat rekomendējams varmāku ignorēt un nobloķēt sociālajos tīklos, jo reaģēšana uz pazemojošo uzvedību, visticamāk, tikai saasinās situāciju. Jauniešiem galvenais atcerēties, ka tu neesi atbildīgs par to, kā citi cilvēki izturas pret tevi, un par to nevajadzētu justies vainīgam.

“Liela daļa skolēnu ikdienas noris digitālajā vidē, tāda ir jaunā paaudze un tādas būs arī nākamās. Kā liecina dati – komunikācijai un norisēm internetā ir būtiska ietekme arī uz jauniešu emocionālo labsajūtu skolās. Svarīgi parūpēties par to, lai modernās tehnoloģijas tiktu izmantotas jēgpilni un sniegtu jauniešiem atbalstu viņu ikdienā, nevis radītu vēl vairāk rūpju jau tā izaicinājumiem bagātajā mācību procesā. Šajā ziņā būtiska loma ir arī pašiem jauniešiem, jo tikai viņi, atbildīgi izmantojot jaunās tehnoloģijas, var radīt draudzīgu digitālo vidi sev un saviem vienaudžiem,” uzsver Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

* Tiešsaistes aptauju veica SIA “Samsung Electronics Baltics” 2023.gada septembrī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptaujā piedalījās 300 skolēni vecumā no 14 līdz 19 gadiem.

1^ https://education.ec.europa.eu/lv/education-levels/school-education/well-being-at-school

2^ https://www.unicef.org/press-releases/unicef-poll-more-third-young-people-30-countries-report-being-victim-online-bullying