
FOTO: INGA KARPOVA
“Skanīgs dziedājums, skaisti koru tērpi. Pozitīvs pasākums,” tā Vidzemes sieviešu koru salidojumu Valkas pilsētas kultūras namā raksturoja skatītāji, pārsvarā ar mūziku saistīti cilvēki. Šoreiz dziedātājas no Valmieras, Valmieras novada Dikļiem, Limbažiem, Cēsu novada Priekuļiem un Smiltenes novada Trapenes uzņēma Valkas novada sieviešu koris “Ziemeļstīga” un diriģente Karīna Pundzjus.
Aicinot K. Pundzjus komentēt šo dziesmoto un pavasarīgās noskaņās notikušo pasākumu, viņa uzsver: “Ļoti priecājos par pirms septiņiem gadiem aizsākto tradīciju – Vidzemes sieviešu koru salidojumu. Koris “Ziemeļstīga” ir viesojies pie pieciem citiem koriem, bet sestajā reizē bija laiks uzņemt ciemiņus pašām. Manuprāt, pasākums izdevās godam. Koru uzdevums nebūt nav sacensties vienam ar otru, bet turpināt iepazīties, varbūt apmainīties ar kādu dziesmu repertuāra paplašināšanai, kā arī kopīgi pačalot, kā jau dāmām pienākas.
Liels paldies lieliskajam pasākuma vadītājam Uģim Melderam, kurš radīja brīvu un jautru atmosfēru. Pateicība arī visām kora dāmām, kuras iesaistījās ar idejām, lai būtu ne tikai izdevies koncerts, bet arī pasākums pēc koncerta, kurā nu jau ar nelielu sacensību garu varējām piedalīties “Dziesmotajā viktorīnā”.
Liels prieks, ka pasākums turpina paplašināties – nākamajā gadā mūsu saimei pievienosies arī Ogres sieviešu koris “Rasa” diriģentes Airas Birziņas vadībā. Pie viņām tad arī viesosimies. Turpinu lepoties ar “Ziemeļstīgu”, arvien apgūstot jaunu un arī sarežģītāku repertuāru. Dāmas nebaidās no izaicinājumiem, un tas ir pats būtiskākais.
Turpmākie plāni šim gadam ir vietējie, kā arī valsts nozīmes pasākumi, bet lēnām jāsāk plānot nākamais gads – mums būs 15 gadu jubileja. Gribas nosvinēt lustīgi un skaisti. Protams, pēc pagājušā gada Lietuvas konkursa ir “āķis lūpā”. Vēlamies doties arī pāri robežai, lai kora “Ziemeļstīga” un Valkas vārds izskan arī tālāk.”
Salidojuma dalībnieces paldies saka Valkas bibliotēkai un J. Cimzes Valkas mūzikas skolai, kas bija sagatavojušas brīnišķīgu aktivitāti ‒ Dziesmoto viktorīnu, kurā aktīvi un aizrautīgi piedalījās visi kori. Ar pavisam nelielu punktu pārsvaru uzvarēja koris “Lira” no Dikļiem, balvā iegūstot vietējā uzņēmuma SIA “Mūrbūdu sidrs” gardo dzērienu izlases kasti.
Iecere par Vidzemes sieviešu koru salidojuma rīkošanu pieder sieviešu korim “Lira” no Dikļiem un diriģentei Larisai Stivriņai.
“Mēs dziedam, jo tas ir mūsu spēks, prieks un aicinājums. Esam izdziedājušas tik daudz koncertu, ka, ja katru atzīmētu kartē, mums būtu jāpieņem darbā gids ekskursijām pa mūsu pašu izveidoto muzikālo impēriju. Varam izdziedāt no mazās oktāvas mi līdz otrās oktāvas la. Diriģente saka, ka elpu varam vilkt, kā gribam, un mēs to darām vārda tiešajā nozīmē. Dažām tā ir ķēdes elpa, bet citas jau sen dzied ar rezerves plaušām.
Mīļākā kora dziesma? Tā, kas beidzas tieši pirms pusnakts. Fobijas? Kora lielākās fobijas ir augstums un čūskas. Taču, ja būtu jādzied augstas klints malā čūsku ielenkumā, tad mēs izdarītu arī to, bet tikai tad, ja sadotos rokās un diriģente iemācītu jaunu elpošanas tehniku.
Ja došanās uz kori būtu maratons, tad vidējais ceļš līdz mēģinājumiem mūs sen jau būtu aizvedis līdz Mēnesim. Mūsu apavu izmēru amplitūda ir tik plaša, ka varētu apaut gan rūķi, gan basketbolistu un vēl paliktu pāri vieta rezerves apaviem. Uz mēģinājumiem vienmēr ņemam līdzi ūdeni, nošu mapi un cerību, ka šoreiz būs arī kūciņu pauze.
Vidējais kora vecums atkarīgs no tā, kā to rēķina, ja pie fiziskā vecuma pieskaita dziedāšanas pieredzi, tad esam vecākas par Latviju un, iespējams, bijām klāt pat pie pirmo Dziesmu svētku nošu izdziedāšanas. Mūsu vakcinācijas līmenis pret gripu ir tikpat daudzveidīgs, cik mīļāko un nemīļāko ēdienu un dzērienu saraksts.
Mūsu izglītojošāko grāmatu saraksts ir tik garš, ka pašas varam uzrakstīt bestselleru: sākot no “Man aug zobi” līdz “Glikozes revolūcijai” un beidzot ar “Mīlestības vārdā”, kas būtu ideāls ceļvedis dzīvē un dziedāšanā. Sapņu zeme? Vienalga kur, ka tikai laba akustika, piķis nav problēma,” tik atraktīvi sevi raksturo dziedātājas no Dikļiem. Korī “Lira” ir 34 dalībnieces.
Savukārt Valmieras sieviešu koris “Jumara” ar diriģenti Ingu Zirni bija skaitliski lielākais, kas, tērpies latviešu tautas tērpos, kāpa uz Valkas pilsētas kultūras nama skatuves. Sieviešu koris “Jumara” dibināts pirms vairāk nekā 45 gadiem. Jumara ir upes nosaukums.
“Mūsu koris ir gluži kā upe – plūstoša un mūžīgi mainīga. Kora dziedātājas ir ļoti sievišķīgas, aktīvas, radošas, mērķtiecīgas un neatlaidīgas. Koris aktīvi iesaistās sava novada kultūras aktivitātēs, kā arī nozīmīgos Latvijas mēroga pasākumos.
Kopš 1980. gada koris ir piedalījies visos tradicionālajos latviešu dziesmu un deju svētkos, kas notiek reizi piecos gados. Šo gadu laikā koris ir apceļojis daudzas Eiropas valstis un uzvarējis konkursos Itālijā, Grieķijā, Čehijā un Vācijā. Diriģente Inga Zirne vienmēr mums atgādina, ka “Jumara” ir kā viena asinsrite, un tas arī ir mūsu spēka un iedvesmas avots.
Kopā esot, mēs dziedam, priecājamies, uzdrošināmies, baudām un arī reizēm paraudam. Mūsu enerģijas un iedvesmas avots ir mūsu Inga Zirne. Viņa ir gaiša, skaista, radoša un ar neizzūdošu enerģijas dzinuli. Viņa ir mūsu vilcēja un stūmējspēks. Šo pavasari kopā sagaidām ar ļoti spraigu koncertu grafiku, un tas dod mums daudz skaistu un neaizmirstamu emociju,” tā sevi raksturo koris “Jumara”.
Salidojumā skaitliski mazākais, bet visnotaļ brašais sieviešu koris no Smiltenes novada Trapenes par sevi saka: “Trapenes kora vēsturiskās saknes meklējamas jau 1933. gadā, bet sieviešu koris “Trapene” šogad svin 35 gadu jubileju. Dalība Vispārējos dziesmu un deju svētkos, koncerti Latvijā un ārpus tās. Iedvesma rodas, gatavojoties kādam koncertam, izbraukumam ar kori, prieks kopā uzstāties, lietderīgi, interesanti pavadīts laiks ar jaukiem kora dalībniekiem.
Ikdienā reizēm ir pienākums un atbildība pret kolektīvu, bet, atkal satiekoties mēģinājumā, rodas gandarījuma sajūta. Un dziesma, kas maina mūsu dvēseles noskaņojumu, vieno, uzmundrina. Mūsu kolektīva lieliskā diriģente Ilze Dāve saliedē un ievirza pareizās sliedēs ar savu moto: “Meitenes, turam buru!”.” Kaimiņu novada korī dzied arī bijusī valcēniete, ilggadējā J. Cimzes Valkas mūzikas skolas pedagoģe Inese Lečmane.
Salidojumā piedalījās arī Limbažu kultūras nama sieviešu koris “Kalme” ar diriģentu Jāni Misiņu. Kora dziedājumu pavadīja Līvas Tomiņas vijoles solo. Aizvadītajā, 2024. gadā koris “Kalme” ar koncertu, kurā izdziedāja skaistākās Raimonda Paula dziesmas, atzīmēja savu 40. jubilejas sezonu. Sadarbojoties ar komponisti Ilzi Purmalieti, mūziķiem un aktieriem, priecēja klausītājus un priecājās pašas, piedaloties koncertuzvedumā ar Ārijas Elksnes dzeju.
Ceļu uz Valku bija mērojis arī koris “Laumas” no Priekuļiem. Tas savu darbību uzsāka 2002. gadā diriģentes Ivetas Lapiņas un koncertmeistares Iritas Mergas vadībā. Pašlaik koris aizvada 23. sezonu, sākot jau domāt par 25 gadu jubilejas svētkiem un gaidot savus sestos kopīgos dziesmu svētkus.
Koris aktīvi koncertē un piedalās konkursos. Uzstājoties Valkā, vārds tika dots arī jaunajām diriģentēm Rūtai Gicēvičai un Undīnei Jenčai.
Vairāk foto un video no pasākuma – www.ziemellatvija.lv, sadaļā “Foto”.
Reklāma