Vēl mēnesi diskutēs un spriedīs par Valkas novada pašvaldības kultūras nozares un pagastu pārvalžu reorganizācijas modeli

Valkas novada pašvaldības domes deputāti 31. oktobra domes sēdē vēl uz mēnesi atlika divu stratēģiski svarīgu jautājumu – “Par novada pagastu pārvalžu reorganizāciju” un “Par novada pašvaldības iestādes “Valkas novada Kultūras pārvalde” izveidošanu” – izlemšanu un gala lēmuma pieņemšanu.

Jāteic, ka pēdējā laikā abi jautājumi izraisījuši plašas diskusijas un viedokļu sadursmes ne tikai starp domes valdošo koalīciju un opozīciju, bet to apspriešana ir arī novada iedzīvotāju dienas kārtībā.

Aizvadītajā ceturtdienā domes sēdes darba kārtībā bija 45 jautājumi un abi šie jautājumi tika rosināti kā papildus izskatāmie jautājumi. Līdz ar to par tiem deputāti balsoja atsevišķi. Pēc diskusijām visi 13 deputāti, kuri piedalījās sēdē, vienbalsīgi nolēma, ka vēl nepieciešamas diskusijas, kā arī darba grupas, kas strādā pie novada kultūras nozares pārvaldības modeļa izstrādāšanas, darba turpināšanas.

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka līdz 2024. gada sākumam līdzšinējo triju pagastu pārvaldnieku – Valkas pagasta pārvaldes vadītājas Ligitas Sīmanes, Kārķu un Ērģemes pagastu pārvalžu vadītāja Pētera Pētersona un Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalžu vadītājas Irinas Ziemiņas – vietā ar novada pašvaldības priekšsēdētājas Gitas Avotes rīkojumu kopš 21. marta piecus pagastus uzrauga Pēteris Pētersons. Pirms tam gan novada pašvaldība rīkoja konkursu uz Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalžu vadītāja vietu. Konkursa komisija uz februāra domes sēdi apstiprināšanai virzīja I. Ziemiņu. Taču valdošā koalīcija ar G. Avoti priekšgalā balsojumu “izgāza” un nobalsoja pret I. Ziemiņas kandidatūru. Līdz ar to P. Pētersons jau vairāk nekā septiņus mēnešus viens velk apjomīgā darba vezumu.

Lai situāciju risinātu, oktobrī domes komiteju sēdēs un 28. oktobra Apvienoto komiteju – Finanšu, Attīstības un saimnieciskās, Izglītības, kultūras, sporta un sociālās – sēdē notika diskusijas par novada pagastu pārvalžu reorganizāciju. Pēc 28. oktobra Apvienoto komiteju sēdes opozīcijas līderis Vents Armands Krauklis sociālajos tīklos dalījās ar ierakstu: “Šodien izdevās panākt, ka pagastu pārvaldniekam būs vietnieks (bet vēl jau lems domes sēdē un, ņemot vērā, ka Gita Avote&co balsoja pret, visādi var būt).”

31. oktobra domes sēdē novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote, aicinot deputātus balsot par jautājuma “Par novada pagastu pārvalžu reorganizāciju” iekļaušanu sēdes darba kārtībā, skaidroja: “Par šo jautājumu varam runāt un to iekļaut darba kārtībā. Saprotu, ka bija stings uzstādījums no opozīcijas, ka viņi apvienoto pagastu pārvalžu izveidošanu atbalstīs tikai tad, ja pārvaldniekam būs arī vietnieks. Tas bija kā ultimāts. Mēs neredzam, kas šim vietniekam būs jādara. Pēteris Pētersons apgalvoja, ka ar izpilddirektoru ir vienojušies un ka amatu apraksti sen ir atrunāti. Es šo amata aprakstu neesmu redzējusi. Pēter, kuri ir tie darba pienākumi, kas būs jādara vietniekam? Mēs neesam par to runājuši. Vai tas ir pilna laika darbs un par kādu algu? Kāda būs darba organizācija? Kādās pagastu teritorijās strādās? Vai vēl vajadzēs papildu izdevumus automašīnai un degvielai? Mēs nevaram balsot par to, ko nezinām. Īsti vēl nav arī apvienoto pagastu pārvalžu pārvaldnieka amata apraksts. Līdz šim tas nebija vajadzīgs. Arī tas būs jāpārstrādā.” Šo daudzo neatbildēto jautājumu dēļ G. Avote rosināja jautājumu izskatīšanai tomēr neiekļaut, jo tas neesot sagatavots.

Domes sēdē pagastu pārvalžu vadītājs P. Pētersons norādīja, ka viņam netika dots uzdevums sagatavot darba aprakstu un iepazīstināt ar potenciālā pagastu pārvaldnieka vietnieka darba pienākumiem.

“Apgalvojums, ka mēs par šīm lietām neesam runājuši, nav patiess. Apvienoto komiteju sēdē diskutējām par pagastu pārvalžu vadītāja vietnieka amata nepieciešamību. Bijām skaidri nodefinējuši arī dažādas funkcijas, ar kurām nodarbotos tieši šis vietnieks. Šiem darbiem nebūtu nekāda teritoriālā piederība, bet būtu konkrēts darbu sadalījums. Nepieciešamības gadījumā vietnieks veiktu arī aizvietošanas funkciju. Vienīgais, kas palīdz lemt par budžeta ietaupījumu, ir tas, ka ar 2024. gada janvāri pagastu pārvalžu vadītāju funkcijas veica trīs darbinieki ar trim dienesta automašīnām un visu nepieciešamo infrastruktūru. Ja deputāti izlems ar 2025. gada janvāri izveidot vietnieka amata vietu, jebkurā gadījumā pašvaldībai tas būtu budžeta ietaupījums,” saka P. Pētersons.

Arī V. A. Krauklis sēdē apgalvoja, ka par šo lietu ir runāts pusgadu – gan darba grupās, gan komitejās. Viņš vērsa uzmanību vēl uz citu svarīgu lietu: “Ja šo jautājumu neizskatām domes sēdē, vai ir tiesisks pamats, ka Pēteris Pētersons turpina pildīt šos pienākumus? Saprotu, ka laiks, kad viņam varēja leģitīmi piemaksāt piemaksu, ir beidzies. Ir noteikts, cik ilgu laiku var maksāt piemaksu par papildu darba pienākumiem. Ja savā galvā pareizi rēķinu, tad šis laiks ir beidzies. Raugoties no šī viedokļa, rast skaidrību tomēr vajadzētu. Skaidrs, ka ir jautājumi, kas attiecas uz amata aprakstiem. Atgādināšu, ka šos amata aprakstus dome neapstiprina. Ja šādi skatāmies uz jautājumu par pagastu pārvalžu reorganizāciju, tad, runājot par kultūras pārvaldi, nav nekādu aprēķinu, nav ne amatu aprakstu, ne darba pienākumu sadalījuma. Šis jautājums ir vēl negatavāks. Tad mēs abus šos jautājumus nevaram izskatīt. Tieši konceptuāli par pagastu apvienību var nolemt tikai tad, ja ir skaidra pārvaldības struktūra. Ja tā nav skaidra, par to lemt nevar. Ir divas diametrāli pretējas situācijas. Viena – vai mēs tā arī pasakām, ka pagastu apvienībā būs tikai viens vadošais darbinieks. Otra situācija, kura ir daudz loģiskāka gan no darbu sadalīšanas viedokļa, gan ievērojot iedzīvotāju intereses, mēs runājam skaidru valodu par diviem vadošajiem darbiniekiem. Tālāk runājot, varam lemt pārējos jautājumus – par algām, amata pienākumiem. Tas ir tas, par ko mums šodien ir jārunā – par apvienoto pagastu pārvalžu konceptu kā tādu. Ja vēlamies jēgpilni virzīties uz priekšu, ierosinu sasaukt ātri atbildīgo komiteju ārkārtas sēdes gan par pagastu pārvalžu reorganizāciju, gan kultūras pārvaldi. Šie ir sarežģīti jautājumi, kas atstāj ietekmi gan vidējā laika posmā, gan ilgtermiņā. Lai nebūtu tā, ka darba grupa ir kaut ko norunājusi, bet deputāti neko nezina un neizprot diskusijas virzību.”

Valdošās koalīcijas deputāts Vilmārs Vesingi piekrita V. A. Kraukļa teiktajam attiecībā uz apvienoto pagastu pārvalžu un iecerētās kultūras pārvaldes amatu aprakstiem, algām un darba pienākumiem.

“Komitejās deputātiem trūkst izpratnes, ko šie jaunie amati darīs. Pagastu apvienības gadījumā – ko šis vietnieks darīs saistībā ar pagastiem, bet kultūras pārvaldes gadījumā – amati tiek pārdalīti gan no Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas, gan no iestādēm, kuras tiek likvidētas. Izmantojot modeļus, par kuriem vairākums esam vienojušies, rosinu vēl mēnesi runāt par visām funkcijām, kuras vēlamies īstenot.”

Uz jautājumu, vai Pēteris Pētersons par savu darbu vēl ir tiesīgs saņemt 30 procentu piemaksu, pats P. Pētersons deputātiem sniedza skaidrojumu: “Par aizvietošanu saņemt piemaksu var tikai uz noteiktu laiku. Savukārt veikt aizvietošanu bez samaksas vai saņemt piemaksu par darba intensitāti, to drīkst darīt. Taču jautājums ir par to, ka intensitāte jau arī nevar būt mūžīga. Tai arī ir noteikts kaut kāds periods.”

G. Avote atzina: “Gribētos, lai ārkārtas komitejas sēdēs piedalās deputāti un izsaka viedokļus. Ir pierādījies, ka ir grūti savākt kvorumu. Nonākam līdz domes sēdei un viens uz otru skatāmies. Viens nav kaut ko dzirdējis, bet otrs – kaut ko sapratis. Tā iet mūsu deputātiem ar disciplīnu.”

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.