Tie, kas pabijuši Eiropā, ir redzējuši, ka šajās valstīs ir izveidots liels skaits vēja parku. Tā šīs valstis iegūst ne tikai elektroenerģiju, bet arī tik svarīgo energoneatkarību. Rezultātā elektroenerģijas patērētāji par to maksā mazāk nekā to valstu iedzīvotāji, kur šādu parku nav vai gandrīz nav. Latvija vēja parku būvniecībā ir starp tām valstīm, kurās būvniecība norit gaužām lēni un ar sabiedrības pretestību. Turklāt joprojām, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc elektrības, Latvija elektroenerģiju importē.

Svarīgi ir arī tas, ka Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz, ka līdz 2030. gadam no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās enerģijas apjomam būtiski jāpieaug un tas veidos vismaz 60 procentus no enerģijas patēriņa Latvijā. Jau tagad ievērojamu daļu elektroenerģijas valstī iegūst no hidroelektrostacijām, arī saules enerģijas apjoms ir ievērojami pieaudzis. Taču vēja enerģijas ražošanā Latvija atpaliek ne tikai no daudzām Eiropas valstīm, bet arī no tuvākajām kaimiņu valstīm – Lietuvas un Igaunijas.

Lai kopīgi strādātu ar stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas projektu attīstību, pirms diviem gadiem – 2022. gada jūlijā – tika izveidots AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums – SIA “Latvijas vēja parki”. Kopuzņēmuma uzdevums ir projektēt, izbūvēt un ekspluatēt vēja parkus Latvijas valsts mežu teritorijās, veicinot elektroenerģijas ražošanas elastību un valsts enerģētisko neatkarību. Iecerētos projektus plānots īstenot atbilstoši racionāla tirgus principiem, bez jebkādiem finansiāliem valsts atbalsta mehānismiem.

Noslēgumam tuvojas darbs ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanā

Lai Latvijas nacionālais uzņēmums SIA “Latvijas vēja parki” īstenotu ieceri par vēja elektrostaciju parka “Valmiera – Valka” izbūvi Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastos, 2024. gada decembrī ir noslēdzies vairāk nekā divus gadus ilgais un sarežģītais izpētes darbs ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanā. Interesentiem datu un informācijas ziņā apjomīgais ziņojums ar ekspertu slēdzieniem ir publiski pieejams, tas arī nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu iespējams iepazīties klātienē Valkas novada pašvaldībā Valkā, Semināra ielā 9, Valmieras novada pašvaldībā Valmierā, Lāčplēša ielā 2 un pašvaldību tīmekļvietnēs www.valka.lv un www.valmierasnovads.lv.

Ņemot vērā vietējās sabiedrības lūgumu vēl par mēnesi pagarināt vēja elektrostaciju parka “Valmiera – Valka” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedrisko apspriešanu, iedzīvotājiem līdz 12. janvārim ir iespēja izmantot savas tiesības un šajā laikā sūtīt rakstiskus priekšlikumus par paredzēto SIA “Latvijas vēja parki” darbību Vides pārraudzības valsts birojam Rīgā, Rūpniecības ielā 23, pasta indekss LV-1045, tālrunis 67321173 vai rakstot uz e-pasta adresi pasts@vpvb.gov.lv.

Lēmums par būvniecību atkarīgs no daudziem faktoriem

Lai izklāstītu tālāko SIA “Latvijas vēja parki” darbību un skaidrotu IVN ziņojumā ietvertos vides speciālistu atklājumus, skaidrojumu sniedz SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Kopš 2023. gada novembra notikušas vairākas tikšanās ar Valkas novada iedzīvotājiem, lai stāstītu un skaidrotu par vēja parka “Valmiera – Valka” projekta ieceri. Jau tobrīd meža teritorijās, kurās plānota vēja parka būvniecība, strādājuši izpētes speciālisti. Šogad februārī gan Valkas novada pašvaldības telpās, gan Sedas kultūras namā notika kopumā četras darba grupu tikšanās, kurās projektā iesaistītie speciālisti iedzīvotājiem skaidroja par vēja parka ietekmi uz dabu, uz ainavu, vēja parku socioekonomisko izvērtējumu, kā arī par fizikālajām ietekmēm uz cilvēkiem.

Noslēdzoties IVN ziņojuma izstrādei un izpētes datu apkopošanai, šogad novembrī Valkā un Sedā notika Valmieras un Valkas vēja elektrostacijas parka būvniecības sabiedriskā apspriešanas gala sanāksme. Tikšanās laikā uzņēmuma SIA “Enviroprojekts”, kas izstrādāja IVN ziņojumu, pārstāvji iedzīvotājiem prezentēja ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus iecerētajam vēja parkam “Valmiera – Valka.” Sanāksmes dalībnieki saņēma skaidrojumu par IVN procedūru, informāciju par izpētes rezultātiem plānotajam vēja parkam “Valmiera – Valka”, kā arī atbildes uz jautājumiem. Saskaņā ar procedūru pēc sabiedriskās sanāksmes un pēc tam, kad tiks saņemti atbildīgo institūciju pārstāvju komentāri, IVN ziņojums tiks papildināts un kompetentajās iestādēs tiks iesniegta IVN ziņojuma otrā redakcija.

J. Urtāns atzīst, ka daudz kas būs atkarīgs no izmaksu apmēra vēja parku būvniecībai un ekspluatācijas nosacījumiem.

Samazināts vēja elektrostaciju skaits un augstums

Teritorijas, kurā plānota vēja parka “Valmiera – Valka” izbūve, tuvumā ir 330 kilovoltu līnija, kas ļauj pieslēgt lielāku skaitu vēja elektrostaciju (VES).

Konsultējoties ar sertificētiem ekspertiem un Dabas aizsardzības pārvaldi, konstatēts, ka pēc galējo IVN nosacījumu saņemšanas no Vides pārraudzības valsts biroja šajā parkā varētu izbūvēt līdz 38 vēja elektrostacijas turbīnām.

“Dabas eksperti savu darbu veikuši pēc labākās sirdsapziņas. Ja šajā teritorijā ir atrastas dabas vērtības, piemēram, aizsargājamo ķērpju sugas, aizsargājami putni un dzīvnieki, attiecīgi eksperti nav rekomendējuši parka būvniecību noteiktajā teritorijā. Tik tiešām, cilvēki visvairāk uztraucas par dabas vērtībām,” uzsver J. Urtāns.

Vēja parka “Valmiera – Valka” no 38 ieteiktajām katras potenciālās VES stacijas maksimālā nominālā jauda varētu sasniegt līdz 8 MW. Parka kopējā jauda – līdz 304 MW. Vēja elektrostacijas plānots būvēt AS “Latvijas valsts meži” piederošajās meža zemēs. Iedzīvotājos valda satraukums, ka būvniecībai pakļautajās meža teritorijās tiks izcirsti koki. Kā norāda J. Urtāns – atmežotās platības tiks kompensētas tieši tādā pašā apjomā, iestādot jaunus kokus – tieši tādu pašu apjomu.

Dabas vērtību uzskaite – cik un kas darīts

Piesaistot dažādu jomu ekspertus, Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastos vides speciālisti pētījuši vairākas ietekmes – Cilvēku veselība un drošība (troksnis, mirgošana, vibrācijas, zemfrekvences troksnis, riski un gaisa kvalitāte); Dabas vērtības (putni, zīdītāji, sikspārņi, bioloģiskā daudzveidība – sugas, biotopi); Ietekme uz ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām; Ietekme uz klimatu, sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kopienas maksājums; Pārrobežu ietekmes vērtējums un konsultācijas; Visu šo jomu mijiedarbība.

Saskaņā ar IVN procedūru trīs kilometru zonā ap potenciālajām vēja elektrostacijām kopš 2022. gada veikti 5982 putnu novērojumi, izvērtējot konkrētas putnu sugas un sugu grupas – jūras ērglis, klinšu ērglis, mazais ērglis, mednis, melnais stārķis, vistu vanags, zivjērglis, apodziņš, bikšainais apogs, ūpis, baltmugurdzenis, mežirbe, rubenis, kā arī migrējošās putnu sugas. Vides speciālisti visas parka vēja elektrostacijas rekomendē aprīkot ar turbīnas apturēšanas kameru sistēmām, kā arī parka infrastruktūru plānot ārpus putniem būtiskām dzīvotnēm. Speciālisti iesaka arī saglabāt atgriezenisko saiti ar vēja parka ietekmi samazinošiem pasākumiem, paredzot iespēju tos koriģēt, balstoties uz ornitologu veiktajiem monitoringa pasākumiem. Pēc IVN darbības akcepta teritorijā tiks uzsākts putnu pirmsbūvniecības monitorings, lai precizētu turbīnu darbības nosacījumus un labākos tehnoloģiskos risinājumus, lai novērstu putnu sadursmes ar VES. J. Urtāns skaidro, ka, izmantojot kameru sistēmas, iespējamās sadursmes ar putniem ir iespējams novērst.

Izpētot kopējo sikspārņu aktivitāti, plānotajā vēja parka teritorijā reģistrēti 1978 sikspārņu pārlidojumi, ierakstīti 1710 skaņu faili, monitoringa maršrutos reģistrēti 505 sikspārņu pārlidojumi. Līdz ar to vēja parka darbība iespējama tikai tad, ja tiek nodrošināta automātiska VES turbīnu pilnīga apturēšana sikspārņu aktivitātes periodos. Turklāt pirmajos divos gados pēc VES darbības sākšanas vēja parka izbūves projekta attīstītājiem jānodrošina sikspārņu monitorings.

Tiek uzsvērts, ka saskaņā ar ekspertu atzinumu vēja parka darbība neatstās būtisku ietekmi uz aizsargājamo zīdītāju stāvokli.

IVN sagatavotas rekomendācijas bezmugurkaulnieku aizsardzībai parka teritorijā. Tāpat iespējams pilnībā novērst ietekmi uz aizsargājamiem biotopiem “Natura 2000” teritorijās, veicot noteiktus pasākumus. Tāpat 10 kilometru rādiusā ap ārējām parka turbīnām ir izpētītas kultūras vērtības un nozīmīgākie ainavu elementi – kopumā 19. Izpētes speciālisti definējuši virkni nepieciešamo darbību, lai tiktu mazināta vēja elektrostaciju ietekme uz minētajiem vēstures un kultūras objektiem, piemēram, samazināt VES augstumu, pārvietot to vai atteikties no kādas VES būvniecības vispār. J. Urtāns atklāj, ka IVN veikta 300 metru augstumā, taču realitātē turbīnas varētu sasniegt 275 metrus. Vides izpētes eksperti secinājuši, ka potenciālā vēja parka teritorijā netiek pārsniegts noteiktais trokšņa līmenis (45 decibeli naktī). Turklāt VES nav atļauts uzstādīt tuvāk par 800 metriem no mājām. Modelēšanas rezultāti liecina, ka netiek pārsniegts arī zemfrekvences trokšņa zemākais robežlielums un nevienā no mājām netiek pārsniegts mirgošanas ilguma lielums.

Konstatēts, ka nevienā no mājām ēnas ilgums nesasniedz pat pusi no robežlieluma.

Ekonomisks atbalsts gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām

Pēc J. Urtāna uzskata ir svarīgi, ka vēja parks “Valmiera – Valka” darbības laikā sniegs ekonomisko atbalstu gan vietējām Valkas novada un Valmieras novada pašvaldībām, gan tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo divu kilometru zonā ap parku. Šovasar pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vēja parku attīstītājiem, šajā gadījumā SIA “Latvijas vēja parki”, plānotais ikgadējais maksājums vietējās kopienas attīstībai ir līdz 760 tūkstošiem eiro. Savukārt ikgadējais maksājums mājsaimniecībai, kas atrodas līdz divu kilometru rādiusā ap parku – no 700 līdz 2100 eiro gadā.

J. Urtāns min piemēru, ka SIA “Latvijas vēja parki” maksājums ir 2 500 eiro par uzstādīto MW gadā. Tas ir, 2 500 eiro X 8 MW (vienas VES stacijas maksimālā jauda) = 20 tūkstoši eiro gadā par vienu uzstādīto turbīnu. Kopējais maksājums par vēja parku: 20 000 eiro X 38 VES = 760 tūkstoši eiro gadā. Šī naudas summa tiks sadalīta divās vienādās daļās – 50 procenti iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50 procenti pašvaldībai. Minimālais finansiālais ieguvums gadā iedzīvotājiem tiek plānots vienas minimālās mēnešalgas apmērā, maksimālais apjoms – trīs minimālās mēnešalgas. (2024. gadā minimālā mēnešalga ir 700 eiro.) Tāpat vides eksperti secinājuši, ka vēja parka “Valmiera – Valka” darbība sniegs CO₂ emisiju samazinājumu 1196 785 tonnas gadā. Šāds lielums atbilst tam CO₂ daudzumam, ko gada laikā rada 260 tūkstoši automašīnu.

UZZIŅAI

Piesaistot dažādu jomu ekspertus, Valmieras novada Plāņu pagastā un Valkas novada Vijciema un Valkas pagastos vides speciālisti pētījuši vairākas ietekmes – Cilvēku veselība un drošība (troksnis, mirgošana, vibrācijas, zemfrekvences troksnis, riski un gaisa kvalitāte); Dabas vērtības (putni, zīdītāji, sikspārņi, bioloģiskā daudzveidība – sugas, biotopi); Ietekme uz ainavu un kultūrvēsturiskajām vērtībām; Ietekme uz klimatu, sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kopienas maksājums; Pārrobežu ietekmes vērtējums un konsultācijas; Visu šo jomu mijiedarbība.

Materiāls tapis sadarbībā ar SIA “Latvijas vēja parki”.