Veido dārza dekorus, kas piešķir ainavai lielāku vērtību

Trapenietes Santas Tomiņas aizraušanās ir oriģinālu dekoratīvu lietu izgatavošana. Viņas darbus vienkopus nupat interesenti varēja apskatīt izstādē Muzeju nakts pasākumu ietvaros.

Santa ar dekoratīvu priekšmetu izgatavošanu sākusi nodarboties pirms četriem gadiem. Kā pati saka, vēlējās pamēģināt kaut ko jaunu, lai pārsteigtu tuviniekus. “Tas bija laiks, kad tuvojās gada nogales svētki, un es vēlējos savai ģimenei, radiniekiem sarūpēt kādu dāvaniņu, kas būtu savām rokām darināta. Piemēram, vīramāte parasti ada un visiem dāvina krāsainas zeķes, rakstainus cimdus un cepures. Man bija, no kā smelties iedvesmu. Internetā pamanīju, ka no cementa mājas apstākļos var izgatavot visdažādākos priekšmetus. Nolēmu pamēģināt. Sagādāju materiālus un sāku darboties. Tā arī es tiku pie savas aizraušanās,” stāsta Santa un min, ka pirmais darbiņš, kas tapa, bija neliels trauks, kurā var glabāt kancelejas piederumus vai citas sīkas lietiņas. Tālāk jau tapa dažādu formu saldumu trauki, dekoratīvas formiņas un nedaudz vēlāk – arī dārza figūras, kas atsvaidzina mājas pagalma, puķu dobju un dārza kopējo tēlu.

Santas veidoto darbu saraksts ir garš – tārpiņi, rūķi, sēnes, ziedi, mārītes, dzīvnieki, dažāda izmēra puķu podi, vāzes un vēl daudz kas cits. Lai veidotu šādus priekšmetus, galvenās sastāvdaļas ir cements, celtniecības smiltis, ūdens, flīžu līme (labākai plastikai un mikroplaisu rašanās riska mazināšanai) un audums, kas kalpo par elementu iecerētās figūras formas izveidošanai. “Es joprojām mācos, jo īpaši tas attiecas uz auduma izvēli. Jo ir audumi, kuri neuzsūc cementu vai kas ātri bojājas. It kā tāda nianse, bet tas viss ietekmē rezultātu, jo tikai no kļūdām varam ko mācīties. Un kur nu bez izdomas, kādreiz mājās ieraugu vecu zeķi un pie sevis jau prātoju, ka no tās man varētu tapt rūķītis. Vai paņemu rokās maza bērna ausainīti un uzreiz prātā ir ideja – šis varētu būt iekarināmais puķu pods,” paskaidro Santa un turpina: “Pats patīkamākais atklājums darba procesā man bija tas, ka sapratu, – no šīm sastāvdaļām var veidot visu, kas vien ienāk prātā. Tas ir radošs process. Roku darbs nozīmē arī to, ka katrs priekšmets ir praktiski vienā eksemplārā. Figūriņas var sanākt līdzīgas, bet tieši tādas pašas jau nebūs nekad.”