Valkas novada pašvaldība Lugažu muižai meklē efektīvāku apsaimniekošanas veidu

Lai gan 24. janvārī Valkas novada pašvaldības vadības tikšanās ar Valkas pagasta iedzīvotājiem par saieta nama “Lugažu muiža” tālāko likteni notika darba laikā pulksten 14, saieta nama lielajā zālē adatai nebija kur nokrist. Uz šo tikšanos ieradās ne tikai vietējie, bet arī valcēnieši.

Arī novada pašvaldības domes opozīcijas deputāti  saieta namā ieradās kuplā skaitā. Savukārt no pozīcijas deputātiem, izņemot pašu Ventu Armandu Kraukli, nebija neviena. Par šo līdz šim muižas ēkā nebijušo pasākumu interesi izrādīja arī Vid­zemes televīzija. Jāpiebilst, ka pirms tam laikrakstā “Ziemeļlatvija” bija lasāmas vairākas publikācijas par iedzīvotāju trauksmes celšanu un pašvaldības kritizēšanu saistībā ar “Lugažu muižas” iecerēto nākotni.

Valkas pagastā slēgs Lugažu bibliotēku, Sēļos bibliotēka būs

Sākot sakāmo par iecerēm attiecībā uz saieta namu “Lugažu muiža”, novada pašvaldības priekšsēdētājs V. A. Krauklis visus pirms tam notikušos notikumus un runas nosauca par vētru ūdensglāzē. Tomēr V. A. Krauklis atzina, ka, iespējams, šādai iedzīvotāju sanāksmei bija jānotiek jau aizvadītā gada novembrī, kad vienā no pašvaldības komitejām bijušais izpilddirektors Ainārs Zābers uz jautājumu, kas būtu jādara pašvaldībā, lai būtu vēl labāka un loģiskāka pārvaldība, ieteicis izdiskutēt jautājumu par Lugažu muižas labāku un efektīvāku apsaimniekošanas veidu. Līdz ar to nolemts, ka pašvaldībai jāvirzās šajā virzienā. V. A. Krauklis atzina, ka, jau strādājot pie aizvadītā, 2022. gada novada pašvaldības budžeta, atklājies, ka Lugažu muižā visa veida apmeklētāju skaits mazinās.

“Pieļāvām, ka pie vainas bija “Covid-19” pandēmija, tāpēc tobrīd vēl neuzsākām padziļināti pētīt šo jautājumu. Taču pērn decembrī sarunās par šī gada budžetu sapratām, ka kaut kas ir jādara. Kopā ar pašvaldības speciālistiem secinājām, ka Lugažu ciems faktiski ir pilsētas daļa. Liela daļa ciema iedzīvotāju katru dienu dodas uz pilsētu un atpakaļ. Faktiski tā ir tā pati Raiņa iela, kas sākas pilsētas centrā un beidzas Lugažos. Acīmredzot nokārtot lietas, tostarp arī apmeklēt novada Centrālo bibliotēku, ir daudz ērtāk pilsētā, nevis nākt uz ciema bibliotēku. Saprotam, ka ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam šī vietējā bibliotēka ir ērtāka un  daudzus gadus ierastāka vieta,” atzīst priekšsēdis. Viņš norāda, ka Izglītības, kultūras un sporta komitejā strādājošie deputāti atbalstījuši ideju par to, ka Valkas pagastā bibliotēka ir jāsaglabā tikai Sēļos, bet Lugažos tās vairs nebūs.

“Jebkurā gadījumā uz aptieku, uz veikalu un visādās citādās vajadzībās cilvēki dodas uz pilsētu. Aptiekai ielai otrā pusē atrodas bibliotēka, kas sniegs pakalpojumus arī Lugažu iedzīvotājiem. Parēķinājām, cik pašlaik pašvaldībai izmaksā vienas grāmatas izsniegšana bibliotēkā. Jāsaprot, ka izmaksas nav tikai bibliotekāra alga. Vienas grāmatas izsniegšana no novada budžeta izmaksā 97 eiro. Tas ir ļoti dārgi, un tas nav saprātīgs novada budžeta tēriņš. Ja runājam par kultūras pasākumiem, uz katru apmeklētāju pašvaldība tērē aptuveni 200 eiro, tā ir apkure, telpu uzturēšana un  sakopšana un vēl citas opcijas,” atklāj V. A. Krauklis.

Neizskata muižas ēkas pārdošanas iespēju

Runājot par vietējo kultūru un Lugažu muižu, V. A. Krauklis kritizēja laikrakstu “Ziemeļlatvija”, kurā bijis rakstīts, ka pašvaldība muižas ēku grib pārdot.

“Ņemot vērā muižas ēkas bilances vērtību – vairāk nekā 400 tūkstoši eiro, pārdošanas iespēju pat nav vērts pētīt. Atrast labticīgu investoru, kas piedevām būtu gatavs vietējiem iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību un pakalpojumus, tas nav reāli un nav iespējams.

Pēc budžeta diskusijām un komitejām darbu uzsākusi īpaša darba grupa, kurā piedalās arī Valkas pagasta speciālisti – pagasta pārvaldes vadītāja un saieta nama vadītāja. Pašlaik darba grupa ir fāzē, kur dažādiem scenārijiem tiek likti plusi un mīnusi. Tas ir diezgan apjomīgs materiāls. To noteikti dosim analizēt deputātiem komitejās, vai vispār ir vērts tālāk kaut ko skatīties. Pašvaldības nostāja ir viennozīmīga – Lugažu muiža vietējai kopienai ir svarīga. Arī vietējā kopiena ir svarīga pašvaldībai. Tikai vienīgi tāds apsaimniekošanas modelis, kas atstāj šo teritoriju vietējiem iedzīvotājiem un saglabātu, varbūt pat dažādotu kultūras piedāvājumu, apmierinātu novada pašvaldību. Vai tas maz ir iespējams? Jā, ir. To apliecināja plusu un mīnusu likšana, kā arī iepazīšanās ar citu pašvaldību pieredzi.

Piemēram, viens variants būtu šo muižas ēku kādam iznomāt – vai nu uzņēmīgam uzņēmējam, vai kādai biedrībai. Taču ir vairākas lietas, kas šo ceļu padara par diezgan nereālu, jo ir jāņem vērā dažādi Ministru kabineta noteikumi, arī potenciālais īres lielums – aptuveni viens tūkstotis eiro mēnesī. Grūti ir pateikt, ko te varētu organizēt, lai tādu mēneša īri varētu apmaksāt. Tas drīzāk ir tāds strupceļš, tāpēc mēģinām saprast visus iespējamos risinājumus.

Protams, risinājums ir arī tāds, kāds ir spēkā pašlaik. Tas ir apstiprināts arī pašvaldības 2023. gada budžeta projektā, ka Lugažu muiža turpina strādāt tāpat kā līdz šim, izņemot Lugažu bibliotēku. Taču tas netraucē mums pētīt tālāk visus iespējamos scenārijus.

Viens no scenārijiem ir, ka tiek izstrādāts nolikums. Tas paredz šo Lugažu muižu ar patapinājuma līgumu nodot kādai biedrībai, kura darbojas kultūras jomā, vai sabiedriskā labuma organizācijai. Savukārt tai pašvaldība deleģē dažus savus uzdevumus, kas saistās ar kultūras pasākumu organizēšanu un, iespējams, arī, ka te ir kāda klientu pieņemšanas vieta tiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir ērtāk. Liekot plusus un mīnusus, kāpēc tas pirmajā acu uzmetienā šķiet labāks ēkas apsaimniekošanas modelis? Tādēļ, ka pašvaldībai nav tik viegli dažādu normatīvo aktu dēļ būt apsviedīgam un fleksiblam saimniekam.

Šī ir izcila vieta, lai te būtu vairāk dzīvības, lai svinētu vairāk kāzu, notiktu vairāk bērnu svētku. Šī ir ideāla vieta vasaras bērnu nometnēm. Notiktu viss kaut kas cits, lai varētu pelnīt naudu. Pieprasījums pēc tā, ko jau minēju, ir ļoti liels.

Līdz ko pašvaldība kaut ko dara šajā jomā, tas ir smagnējs mehānisms, jo nepieciešami dažādi lēmumi un apstiprinājumi. Darba grupa pēc plusu un mīnusu salikšanas šo scenāriju turpinās pētīt. Arī jāmēģina radīt šis nolikuma projekts. Taču, ņemot vērā pašvaldības darbinieku noslodzi, tas varētu būt aptuveni martā. Pēc tam tad martā vai aprīlī ar šo nolikuma projektu vērsīsimies pie deputātiem, lai spriestu, vai šim virzienam ir jēga vai tomēr nav.

Pašlaik šī situācija ir tieši tāda, un lielam uztraukumam noteikti nav pamata. Man arī ir zvanījuši daudz cilvēku, jo šī situācija ir uzputojusies. Tā mēdz gadīties,” uzskata V. A. Krauklis.

GALERIJA: Valkas novada pašvaldības vadība tiekas ar Valkas pagasta iedzīvotājiem

UZZIŅAI

Saieta namā “Lugažu muiža” 2022. gadā pārdotas 197 ieejas biļetes.

Lugažu bibliotēku 2022. gadā vidēji mēnesī apmeklējuši 50 cilvēki.

VIEDOKĻI

Valda Empele, Valkas pagasta iedzīvotāja:

– Nesaprotu, kāpēc visas šīs emocijas vajadzēja aizlaist tik tālu. Es visu mūžu esmu te dzīvojusi. Vienmēr ir bijis tā, ka mums, Valkas pagasta iedzīvotājiem, ir nodarīts pāri. Pirms daudziem gadiem mums bija pagastmāja Valkas pilsētā. Tad paziņoja, ka tā nedrīkst būt pilsētā, tai jābūt pagasta teritorijā. Varbūt mums visiem ir viegla kolektīvā amnēzija, bet mums vairāk nekā desmit gadus šīs muižas nebija. Un nevienam nešķita traki, ka visam lielajam Valkas pagastam vispār nav savas kultūras iestādes. Kopsaimniecību nolikvidēja, un mēs dzīvojām desmit gadus bez sava tautas nama. Tagad viss ir sakopts. Es nezinu, kur vēl ir tik labi. Valkā visur nemaz tik labi nav. Varbūt nevajag tik daudz likt uzsvaru uz šīs ēkas telpām, bet padomāt, cik šī teritorija ir apdzīvota no ārpuses? Kas te tikai nenotiek? Kāpēc mēs runājam tikai par izsniegtām grāmatām, par cilvēkiem, kuri ir atnākuši vai neatnākuši un kāpēc viss ir ļoti dārgi? Protams, ka sen vajadzēja domāt par to, ka varbūt nav jākurina lielā zāle. Tad, kad šo muižu atklāja, tā laika vadītāja Kristīne Ganiņa lepni izrādīja otro stāvu, kur visur būtu paredzētas gultas vietas nakšņotājiem cerībā, ka te viss notiks. Tikai neviens nekad neieradās, vai ne? Protams, ka tās ir emocijas. Varbūt mēs drīkstam vienoties ar šo komisiju, kura darbojas no pašvaldības puses, paši lemt un piedāvāt arī kādas savas idejas, ko mēs gribētu šeit redzēt? Varbūt novada pašvaldības izpilddirektors var uzturēties un strādāt no šejienes? Es neatceros nevienu reizi, ka mēs bez īpaša uzaicinājuma tik daudz būtu sanākuši kopā. Vienojamies un varbūt izspēlējam kaut ko līdzīgu spēlei “Nākotnes pilsēta”? Gadījumā, ja pašvaldībai nav līdzekļu noalgot kādu, kas šo pasākumu vada, es to varu uzņemties izdarīt.

Edīte Ābena, pensionāre:

 – Esmu jau sena, un šajā ēkā esmu piedzīvojusi gan labus, gan ne tik labus laikus. Te esmu tāpēc, ka vēl joprojām strādāju par pārraugu, un cilvēki lūdza palīgā nosargāt mūsu saieta namu. Ko man citu bija darīt? Izpostīt ir ļoti viegli. Šeit jau ir bijušas nometnes. Mums ir lieliski sporta svētki, kurus vada Atis Empelis. Ko darīs mūsu bērni un mazbērni, ja visa tā nebūs? Vai tiešām mēs katrs nevaram pa drusciņai vienalga kā palīdzēt savai muižai? Šī vieta ir jāsaglabā kaut mūsu mazbērnu dēļ.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.