Valkas dzīvnieku patversme pagaidām vēl netiek slēgta, kaut situācija sarežģīta

Valkas novada pašvaldība nolēmusi ķerties klāt visnotaļ sarežģītam uzdevumam. Proti, sakārtot Valkas dzīvnieku patversmes, kas atrodas Valkas pilsētas pievārtē – “Nagliņās”, īpašuma tiesības un visu nepieciešamo dokumentāciju. Pagaidām vēl nav runas arī par to, ka dzīvnieku patversme pārtrauks savu darbību un tiks slēgta. Taču izpētes process turpināsies, un laiks rādīs, vai nākotnē pašvaldība varētu izmantot, piemēram, Valgas dzīvnieku patversmes pakalpojumus.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka februāra Attīstības un saimnieciskās komitejas sēdē tās locekļi, domes deputāti – komitejas priekšsēdētājs Vilmārs Vesingi, viņa vietnieks Guntis Albergs, Jānis Anže, Gita Avote, Agnis Birkavs, Vents Armands Krauklis, Anda Kušķe, Līga Lāce-Jeruma, Unda Ozoliņa, Kristaps Sula un Juris Žurovičs – diskutēja par izpilddirektora Valda Šaicāna priekšlikumu izvērtēt novada pašvaldības dzīvnieku patversmes darbību. Toreiz novada pašvaldības priekšsēdētāja Gita Avote “Ziemeļlatvijai” atzina: “Jā, bija doma izmantot ārpakalpojumu. Vērtēsim, vai šis plāns sevi attaisnos, vai viss būs precīzi aprēķināts.”

Novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns februāra domes sēdē atzina, ka patversmes situācija vietējā sabiedrībā izraisījusi ažiotāžu. Izpilddirektors skaidroja, ka ir nepieciešama dokumentu sakārtošana, jo esošais ēkas īpašnieks ir likvidētais uzņēmums SIA “Mega”. Turklāt patversmes ēka ir reģistrēta kā ķīla Baltijas Tranzītu bankā, kura arī ir likvidēta.

“Dzīvnieku patversmei esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību. Šī situācija nav vienkārša. Būs jāiziet garš process dokumentu sakārtošanā, jo pēc statusa patversmes ēka ir bezsaimnieka manta. Lai nokārtotu visas lietas, tas prasīs laiku,” domes sēdē atzina V. Šaicāns. Viņš sola, ka regulāri sniegs informāciju par to, kā virzās lietas saistībā ar patversmi.

Attīstības un saimnieciskās komitejas priekšsēdētājs Vilmārs Vesingi informē: “Valkas dzīvnieku patversme paliek tur, kur tā ir. Taču mēs skatāmies un domājam par to, vai mums ar kaimiņpilsētu Valgu varētu būt kopīga patversme. Arī igauņu patversmei ir problēmas sadarbībā ar Valgas pašvaldību, jo arī Valgas patversmei ir dārgas izmaksas. Šis ir labs laiks, lai šo jautājumu kopīgi aktualizētu. Iespējams, ka mēs šo pakalpojumu pirksim Valgā. Tas būtu tikai loģiski, ka dzīvnieku patversme atrodas tikai pāris kilometru attālumā no Latvijas – Igaunijas robežas. Izmantot kaimiņu sniegto pakalpojumu būtu daudz loģiskāk, nekā to pirkt citviet Latvijā.”

Pirms diskusijām vietējie dzīvniekmīļi izteica satraukumu par to, ka bez saimniekiem palikušos un noklīdušos dzīvniekus izķers un vedīs uz patversmi “Mežavairogi”, kas atrodas Ķekavas novadā. Taču, kā atzina V. Vesingi, līdz šādam lēmumam deputāti vēl nebija īsti tikuši.

“Jautājums bija aktualizēt dzīvnieku patversmes vajadzību, par izmaksām un par to, vai šo pakalpojumu nevarētu īstenot citādāk. Ir skaidrs, ka patversmes uzturēšanas maksa ir augsta. Tās reālā vajadzība – dzīvnieku, kas fiziski atrodas patversmē, – ir salīdzinoši maza. Protams, ka novada iedzīvotājiem šis pakalpojums ir vajadzīgs, un pašvaldība nevar nenodarboties ar klaiņojošu dzīvnieku ķeršanu un izvietošanu patversmē. Mums obligāti tas ir jādara. Ar deputātiem domājām un diskutējām, kā šo pakalpojumu sniegt pietiekami labā kvalitātē un par pamatotām izmaksām.

Skaidrs ir viens, ka šobrīd pašvaldība nevēlas izmantot ārpakalpojumu kaut kur citur Latvijā, jo tuvākās patversmes, kas varētu mums sniegt šo pakalpojumu, atrodas diezgan tālu. Tas nozīmē, ka būtu ilgi jāgaida, kamēr pie mums atbrauc izķert klaiņojošu dzīvnieku. Savukārt dzīvnieka saimniekiem šādos gadījumos būtu jāmēro tāls ceļš pakaļ savam sunim vai kaķim,” skaidro V. Vesingi.

Vakar “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka šogad divos mēnešos veiksmīgi mājas atrastas trim kaķiem un vienam sunim, kas pirms tam mitinājās Valkas dzīvnieku patversmē.