Inga Karpova
Ja pirms Ziemassvētku vakara ir vēlme Valkas pilsētas kultūras namā izbaudīt īpaši muzikālu noskaņu, tad piektdien, 23. decembrī, pulksten 19 ieteicams apmeklēt Operetes teātra teatralizēto koncertprogrammu “Mīlestības mūzika”.
Operetes teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Elza Hlevicka informē, ka koncertā būs pārstāvēti visi operetes žanra komponenti – koncertprogrammā solisti ne tikai dziedās, bet arī dejos un runās dialogus. Gaidāmas arī asprātīgas humora dzirkstis un, protams, grezni un eleganti skatuves tērpi. Tos veidojusi kostīmu māksliniece Elīna Milta-Niedrāja. Koncertprogrammu veidojušas horeogrāfes Olga Spridzāne un Ieva Kemlere, scenogrāfe Rasa Cirvele, grima māksliniece Liāna Repule un mākslinieciskā vadītāja un producente Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Valkā viesosies solisti – Anta Jankovska (soprāns/Itālija), Laura Purena-Kancāne (soprāns), Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkne Patrīcija Kozlovska (soprāns), Dainis Kalnačs (tenors), Kārlis Rūtentāls (tenors), Nauris Indzeris (baritons) un Latvijā pazīstamais vijolnieks Raimonds Ozols. Solistiem muzikālo pavadījumu spēlēs Agija Ozoliņa-Kozlovska (klavieres).
Koncertprogrammā izskanēs zināmākie un melodiskākie komponistu Johanna Štrausa, Žana Žaka Ofenbaha, Franča Lehāra, Imres Kalmāna un vēl citu autoru muzikālie skaņdarbi.
Viena no skatuves māksliniecēm, kura ar saviem priekšnesumiem priecēs Valkas publiku, būs operas soliste Anta Jankovska. Viņa ir īpaša māksliniece – savu skatuves karjeru sākusi kā baletdejotāja, bet tagad to turpina kā operas soliste. A. Jankovskas dzīve rit starp divām valstīm – Latviju un Itāliju. Sarunā ar mākslinieci viņa atzīst, ka uz Valku dosies ar prieku, jo dzirdējusi, ka Valkā ir atsaucīga un sirsnīga publika. Viņa te viesosies pirmo reizi.
“Tāda man dzīve rit jau ļoti ilgi, jo mans vīrs dzīvo Itālijā. Savukārt Latvijā man ir darba pienākumi, mani vecāki, brāļi, māsa. Protams, visu to darīt starp divām valstīm ir sarežģīti, jo radošie projekti man ir ne tikai Latvijā, bet bijuši arī Itālijā. Pēc tam, kad ar izcilību absolvēju Arrigo Parmas konservatoriju, diezgan ilgi sekoja perfekcionēšanās periods. Studēju vairākās operakadēmijās. Vienu no manas profesionālās izaugsmes visbūtiskākajām skolām uzskatu vokālā eksperta Rodolfo Čeleti akadēmiju. Tā atrodas Itālijas reģionā Apūlijā, pilsētā Martinā Frankā. Tur notiek arī Itālijā slavens opermūzikas festivāls, kur man bija tā laime debitēt uz lielās, profesionālās skatuves starp jau zināmiem un atpazīstamiem skatuves māksliniekiem pasaulslavenā diriģenta Fabio Luīzi vadībā. Šis festivāls ir īpašs ar to, ka viņi iestudē ne tik populāras un slavenas operas, bet meklē retas un vēl nezināmas. Tas ir interesants virziens. Protams, ir bijušas arī citas akadēmijas. Man kā operetes māksliniecei būtiska bija LTL operas akadēmija Toskānā. Pateicoties tai, debitēju arī Itālijas teātros titullomā Franča Lehāra operetē “Jautrā atraitne”. Tas jau bija pēc manas absolūtās debijas šajā žanrā Rīgā, kur arī “Jautrajā atraitnē” nospēlēju Hannu Glavari. Man ir bijušas arī daudz meistarklases pie ļoti slaveniem operdziedātājiem – pedagogiem ne tikai Itālijā, bet arī Vācijā un Austrijā. Tādiem kā Raina Kabaivanska, Mirella Freni, Helēna Lazarska, Anna Tomova-Sintova. No pēdējā laika meistarklasēm Itālijā gribu izcelt slavenā tenora Frančesko Meli meistarklases, kas ir bijušas ļoti produktīvas. Taču šobrīd lielākā daļa manas profesionālās dzīves rit Latvijā. Par to esmu ļoti priecīga, ka varu dziedāt Latvijā, jo tā ir un paliek manas mājas. Jebkuram māksliniekam, lai cik slavens viņš būtu kaut kur citur pasaulē, ir būtiski, lai pašmāju skatītājs viņu zinātu un mīlētu,” uzskata Anta. Jautājot, vai operas māksliniekam ir prestiži dziedāt operetē, kuru nereti mēdz dēvēt par vieglāku mūzikas žanru, māksliniece atbild: “Ja man nepatiktu piedalīties šajās koncertprogrammās un izrādēs, es to nedarītu. Manā dzīvē operete ienāca pavisam nejauši. Tiešām es nebiju savu dzīvi plānojusi ar opereti, bet dzīve ievieš savas korekcijas. Ja manos studiju gados Latvijā būtu vēl pastāvējis profesionāls Operetes teātris, nezinu, vai, studējot akadēmijā, būtu izvēlējusies šo virzienu. Tas ir ļoti sarežģīts. Kurš katrs operas dziedātājs tādā nopietnā, profesionālā izpratnē nemaz nevar opereti dziedāt. Protams, ārijas var dziedāt un to arī bieži dara pilnīgi visi operdziedātāji. Operetes mākslinieks ir dziedātāja, dejotāja un aktiera apvienojums. Un visiem šiem talantiem ideālā variantā būtu jābūt vienādi attīstītiem. Vienlaicīgi dziedāt, dejot un būt labam aktierim – tas ir sarežģīti. Viena lieta ir tēlot mūzikā, pavisam cita – runāt uz skatuves. Pateicoties mūsu lieliskajiem režisoriem, kaut kādā mērā man to ir izdevies apgūt. Skatoties no profesionālā aspekta, operete nav nekāds “vieglais žanrs”. Labi darīt šo lietu ir grūti. Jā, publikai patīk šie melodiskie stāsti un saprotamie sižeti, visbiežāk ar laimīgām beigām. Pārsvarā operetēs ir viegla, labi uztverama un ausij tīkama mūzika. Iespējams, tāpēc opereti mēdz uzskatīt par kaut ko vieglāku,” atzīst A. Jankovska. Viņa sola Valkas publiku, neatklājot gan visas kārtis, iepriecināt ar saviem labākajiem priekšnesumiem, kuri pašai piestāv un kuros var visspožāk izcelt savas dotības. Tas būs slavenais Silvas iznāciens, kā arī Silvas un Edvīna duets ar skatuves kolēģi Nauri Indzeri no I. Kalmāna slavenās operetes “Silva. Čardaša karaliene”, Džudītes ārija “Meine lippen sie küssen so heiß” ar īstu dejošanu un citi labi zināmi dueti no pazīstamām operetēm.
Operetes teātra valdes priekšsēdētāja, pianiste, operetes žanra attīstītāja Latvijā Agija Ozoliņa-Kozlovska piebilst: “Operetes mūzika vienmēr ir svētki! Cilvēki, kas klausās opereti, ir laimīgi, jo māk baudīt dzīvi un priecāties par skaisto. Tāpēc mēs visi ar lielu entuziasmu gatavojamies mūsu pirmajai tikšanās reizei ar Valkas skatītāju.”
Biļešu cenas: 15–20 eiro. Skolēniem, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti – 20 procentu atlaide. Biļešu iepriekšpārdošana pilsētas kultūras namā “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.
Uz tikšanos Valkā!
Reklāma