Ziemellatvija.lv
Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir jāsamazina darbaspēka nodokļu slogu. Tas noskaidrots pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma “Biuro” pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā, kas veikta pagājušā gada novembrī.
Lai izpētītu nodarbinātības situāciju Latvijā un atklātu problēmas, ar kurām nākas saskarties Latvijā strādājošajiem, “Biuro” nolēma vaicāt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedokli, skaidrojot, kā iespējams uzlabot situāciju darba tirgū Latvijā.
Būtiskākā problēma, kas kavē darba tirgus attīstību ir lielais darbaspēka nodokļu slogs, tā uzskata 38% respondentu, savukārt otra populārākā atbilde – būtu jāveicina darba iespējas, nodrošinot apmācības, cilvēkiem bez iepriekšējas pieredzes, to pauduši 34% iedzīvotāju. Trešā populārā atbilde respondentu vidū bijusi nepieciešamība palielināt minimālās algas apjomu, kuru minēja 33% aptaujāto, savukārt vēl 25% sacījuši, ka vajadzētu radīt vairāk darbavietu.
“Iegūtie aptaujas rezultāti atklāj interesantu tendenci, lai gan veiktā pētījuma lielākā daļa aptaujāto bija nodarbinātie, nevis uzņēmēji, darbaspēka nodokļu slogs norādīts kā būtiskākā problēma, kas pasliktina situāciju darba tirgū. Tas liecina par to, ka nodarbinātie saprot un apzinās uzņēmēju grūtības nodrošināt konkurētspējīgas algas saviem darbiniekiem. Par lielo slogu liecina arī 2023. gadā apkopotie OECD dati. Latvijā ir 12. augstākais darbaspēka nodokļu slogs salīdzinājumā ar 38 ekonomiski attīstītajām valstīm. Savukārt Igaunija ierindojas 17. vietā un Lietuva 18. vietā. Tādējādi iespējams secināt, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir būtiski augstāks nekā kaimiņvalstīs,” pauž “Biuro” klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle.
Vienlaikus gandrīz piektdaļa – 19% – iedzīvotāju uzskata, ka valstī vajadzētu palielināt sociālās garantijas, ko visbiežāk sacījuši respondenti, kuru ienākumi mēnesī ir robežās no 1001 līdz 1250 eiro. Vēl 14% respondentu uzskata, ka situāciju iespējams uzlabot, samazinot darba slodzi un normālā darba laika ietvaros nosakot mazāk darba stundu un darba dienu skaitu. Interesanti, ka šo atbildi visbiežāk, 25% gadījumu, pauduši respondenti, kas aptaujas veikšanas brīdi nestrādāja un nemeklēja darbu, savukārt, 24% bijuši pakalpojumu vai tirdzniecības jomā strādājošie, kas ļauj secināt, ka šajās nozarēs nodarbināto stundas ir par garu.
Vēl 13% iedzīvotāju uzskata, ka situācija darba tirgū uzlabotos, ja tiktu samazināts valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo skaits, tādējādi palielinot nodarbinātību privātajā sektorā, tikpat liela daļa aptaujāto sacījuši, ka nepieciešams novērst aplokšņu algas un ēnu ekonomiku, kā arī darba devējiem vajadzētu piedāvāt plašākas kvalifikācijas celšanas iespējas, apmācības saviem darbiniekiem.
Interesanti, ka neviens respondents aptaujā neminēja atbildi, ka darba tirgu nevajadzētu uzlabot, tātad situācija tiešām nav iepriecinoša un valsts līmenī būtu jāmeklē risinājumus, kā veikt uzlabojumus. Vien 2% aptaujāto pauduši, ka darba tirgu Latvijā nav iespējams uzlabot, kas no vienas puses norāda, ka iedzīvotāji ir zaudējuši ticību jebkādiem uzlabojumiem vai, tieši pretēji, uzskata, ka viss valstī funkcionē pareizi.
Iedzīvotāju aptauju veikusi “Norstat Latvija” 2023. gada novembrī, aptaujā piedalījās 1006 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Šarlote Lamberte, projektu vadītāja
Reklāma