Oskars Hofmanis
Joku dienā, 1. aprīlī, izskanēja nesmieklīga ziņa par to, ka nācies iemidzināt Gulbenes mežos klīstošo lāci.
Šo lāci mēs atceramies, jo pagājušajā gadā kopā ar vēl vienu vispirms siroja Valkas novadā, pēc tam Smiltenes, pēc kā tika nolemts lāčus izšķirt un katru aizvest uz citu vietu, cerot, ka, pārlaiduši ziemu, ķepaiņi pielāgosies dzīvei brīvdabā un vairs nenāks pie cilvēkiem. Diemžēl ar vienu plāns nenostrādāja.
Taču stāsts nav par lāci, bet par cilvēku, lācis šajā stāstā ir tikai cilvēka spogulis. Spogulis bezatbildībai un diemžēl arī morālai degradācijai. Vispirms jau šos divus lāčus kā mazus lācēnus kāds uzaudzinājis pie sevis un, kad vairs nav spējis vai nu kontrolēt, vai piebarot, aizvedis un izlaidis, izmetis. Tipiski cilvēkam – kad apnīk mājdzīvnieks, izmet.
Un tālāk lāča nobendēšanā iesaistījās cilvēki, kas, neskatoties uz lūgumiem un brīdinājumiem, speciāli meklēja šo lāci, brauca to barot ar čipsiem un konfektēm, kaitināja, filmēja un fotografēja, lai ievietotu sociālajos tīklos. Galarezultātā lāci nācās iemidzināt, lai tas neapdraudētu cilvēku. Tomēr – kurš te kuru apdraudēja?
Jau ilgāku laiku sabiedrībā ažiotāžu sacēluši grozījumi Satversmē par tiesībām savas attiecības reģistrēt viena dzimuma pārstāvjiem. Ņemot vērā to, ka lāčus bija neatļauti uzaudzinājis un izmetis kāds, kas dzimis dažādu dzimumu ģimenē, un arī tie, kas to lāci baroja ar čipsiem un konfektēm un veda savus bērnus rādīt un fotografēt, arī ir no dažādu dzimumu ģimenēm, iespējams, jāaizliedz būtu šāds kopdzīves modelis. Tie, kas sit sievas un bērnus, precas pa trim četrām reizēm, katrā laulībā pametot pa kādai atvasei, tie bērni, kas nonāk bērnunamos, visi ir dažādu dzimumu ģimenē radušies un auguši.
Un, ja spriežam vēl radikālāk, iespējams, mums Rīgas Zoo vispārējai apskatei nevajag izlikt ne ziloni, ne balto degunradzi, bet gan cilvēku, jo ne jau zilonis vai degunradzis būtu jātur krātiņā, bet gan cilvēks – bīstamākais no visiem zvēriem!
Reklāma