Pirms garā un tumšā gada perioda mums, latviešiem, ir vajadzīga savu iekšējo bateriju uzlādēšana. Esmu pārliecināta, ka mēs pasaulē esam labākie sporta spēļu līdzjutēji un arī sēņotāji. Vismaz mani abas šīs lietas uzlādē un iedvesmo. Esmu pārliecināta, ka arī citiem sēņošana un fanošana par mūsu Latvijas basketbola zelta komandu sniedz enerģiju un pārliecību, ka mēs varam.
Mans šīs komandas favorīts viennozīmīgi ir Arturs Žagars. Vērojot, kā viņš tik meistarīgi un gudri apspēlē augumā garākos pretinieku komandas spēlētājus, ir gandarījums par šī latviešu puiša aso prātu un veiklību. Jau aizvadītā nedēļa mums aizritēja basketbola zīmē, un arī šo trešdienu daudzi gaida ar nepacietību, kad Manilā tiksies Latvijas un Vācijas izlases komandas. Nez kāpēc man ir pārliecība, ka mēs uzvarēsim. Saku mēs, jo ticu, ka mūsu komanda jūt arī atbalstu un enerģiju no līdzjutējiem, kas sēž arī pie televizoru ekrāniem. Ne visiem bija iespēja doties uz pasaules otru galu – uz Džakartu, bet es tiešām apbrīnoju šos kaislīgos fanus, kuriem, kā smej latvieši, “piķis” (lasi – nauda) nav problēma. Pareizi vien ir, ka laimīgie naudu neskaita.
Tikpat daudz pozitīvu emociju latviešiem sniedz arī nacionālais sporta veids – sēņošana. Šķiet, ka aizvadītajās brīvdienās Valkas puses mežos pabijuši daudz sēņotāju un ikviens var lepoties ar bagātīgu guvumu. Taču šī sēņu raža mājās ir arī jāiztīra, jāpagatavo un jāsagatavo ziemas krājumiem. Viss šis process tik tiešām ir patīkama nodarbe, zinot, ka ziemā, gatavojot baraviku mērci vai zupu, virtuve smaržos un pašiem būs garšīga maltīte.
Novēlu ikvienam atrast savu skaistāko baraviku vai apšu kundziņu, kā arī novēlu sajust un izbaudīt uzvaras prieku kopā ar mūsu basketbola komandu.
Reklāma