Ukraiņu bērni uzsāks skolas un bērnudārznieku gaitas

Sākot ar pirmdienu, 21. martu, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā mācības klātienē uzsāks 34  ukraiņu bērni, bet vairāk nekā desmit mācīsies attālināti. Savukārt Valkas pirmsskolas izglītības iestādi sāks apmeklēt pieci pirmsskolas vecuma bērni.  

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga aicina ģimenes, pie kurām apmetušies radi, draugi vai paziņas no Ukrainas, kuriem ir skolas vai bērnudārza vecuma bērni, sazināties ar atbildīgo koordinatori par bēgļiem Valkas novadā Rominu Meļņiku, zvanot uz mobilo tālruni 28459842. Skolas direktore pieļauj situāciju, ka, iespējams, kādi kara bēgļi – ģimenes ar bērniem – vēl nav apzināti, tāpēc lūgums viņiem pieteikties, lai saņemtu visu nepieciešamo atbalstu un vajadzības gadījumā bērni varētu uzsākt mācības vai bērnudārznieka gaitas.

Koordinatore R. Meļņika informē, ka pašlaik Valkā ir izmitināti 79 bēgļi no Ukrainas. Viņi dzīvo ģimnāzijas dienesta viesnīcā Domes bulvārī un bijušajā skolas internātā Semināra ielā. Pašvaldība bēgļiem ir nodrošinājusi bezmaksas ēdināšanu trīs reizes dienā ģimnāzijas kafejnīcā “Sprints”. Ir atrisināts arī jautājums par ģimenes ārsta pieejamību un  vajadzības gadījumā – arī neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu. R. Meļņika skaidro, ka ģimenes ārste Ritma Klaviņa, kurai prakse iekārtota Valkas poliklīnikā Rūjienas ielā, piekritusi savā praksē reģistrēt Ukrainas civiliedzīvotājus. Savukārt, ja būs situācija, piemēram, naktī kādam no ukraiņiem būs veselības problēmas, ir panākta vienošanās ar kaimiņpilsētas Valgas slimnīcu, kas piekritusi ukraiņiem sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

R. Meļņika atzīst, ka pašlaik vislielākās problēmas sagādā nodrošināt bēgļiem darba iespējas. Taču arī šis jautājums tiek risināts, bet jārēķinās, ka novadā tomēr ir sarežģīti atrast piemērotu darbu. Pēc R. Meļņikas teiktā, ukraiņi grib strādāt, lai sevi nodrošinātu ar elementārām lietām.

“Ukraiņi cer, ka uz vasaras beigām varēs atgriezties savā zemē. Taču pie mums ir ieradušies arī bēgļi, kuriem fiziski vairs nav māju, jo tās ir sabombardētas. Sarunājoties ar bērniem, pārņem sajūta, ka viņi vēl īsti neapzinās, ka ir devušies bēgļu gaitās. Viņi notiekošo uztver kā piedzīvojumu, kā īslaicīgu izbraukumu no mājām,” secina R. Meļņika.