Ugunsnelaime Kārķos izposta ģimenes mājvietu un visu iedzīvi

Laika posmā no 21. jūlija pulksten 6.30 līdz 24. jūlija pulksten 6.30 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 12 izsaukumus – deviņus uz ugunsgrēku dzēšanu, divus uz glābšanas darbiem, bet vēl viens bija maldinājums.

Viens no izsaukumiem bija svētdien pulksten 11.41, kad tika saņemts izsaukums uz Valkas novada Kārķu pagastu, kur dega divstāvu dzīvojamā māja 140 m² platībā. Notikumā strādāja 12 ugunsdzēsēji glābēji un Valkas novada pašvaldības Kārķu brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējums. Pulksten 17.23 šis paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks tika likvidēts.

Uguns nelaimē nopostīta Krastiņu ģimenes māja ar visu iedzīvi. Māja atrodas ciemata centrā, tāpēc nelaime arī nepalika vietējo iedzīvotāju nepamanīta.

Nelaimes brīdī ģimene bija mājās, kad konstatēja, ka otrajā stāvā ir sācies piedūmojums. Tas bijis pamatīgs, un neviens vairs nav varējis doties uz otro stāvu, vai tur ir kas glābjams, vai ne. Ģimenes locekļi steigšus metušies ārā no mājas, un operatīvi zvanījuši uz ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pēc palīdzības.

Uz nelaimes vietu pirmie atsteidzās Kārķu brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri uzreiz sāka dzēšanas darbus, jo notikumi risinājās burtiski netālu no Kārķu depo. Jāmin, ka mājas saimnieks Guntars Krastiņš arī pats ir brīvprātīgais ugunsdzēsējs, viņš uzreiz devās uz ugunsdzēsēju depo, pa to laiku pievienojās arī pārējie kolēģi, un viņi visi uzreiz ķērās pie uguns dēšanas pasākumiem.

Ērģemes un Kārķu pagastu pārvalžu vadītājs Pēteris Pētersons (arī viens no brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem) stāsta, ka viņi izsaukumu saņēmuši 11.41. Par ugunsnelaimes iemeslu viņš neņemas spriest, taču norāda, ka gāzes balons nesprāga (iedzīvotājiem ir bijis šāds minējums), to glābēji no mājas iznesuši paši. “Gāzes balons nesprāga. Tas tika iznests. Sprādzieni īsti nekādi nebija. Degšanas laikā bija vienīgi kaut kādi šīfera degšanas trokšņi, kas radīja troksni, bet ne gāzes balons,” viņš pamato un turpina: “Sākotnēji strādājām ar savu ugunsdzēsības tehniku, līdz ieradās VUGD brigādes no Strenčiem, Rūjienas un Valkas. Ūdens nepietrūka ne mirkli, jo tuvumā ir ūdens ņemšanas vieta. Bet diemžēl mājas konstrukcija – kokskaidu paneļi, kas pilni ar form­aldehīda sveķiem –, arī vējš tobrīd pieņēmās spēkā, tas viss sasummējās, un neko nevarējām izdarīt. Jau padomju gados diemžēl šādas mājas no degšanas viedokļa raksturoja kā ļoti bīstamas – gana ar 15 minūtēm, un arī šajā gadījumā nekas vairs nebija glābjams. Ap 15.44 devāmies prom no notikuma vietas, bet VUGD vēl palika jaukt palikušās konstrukcijas, lai tās neapdraudētu apkārtējo drošību,” baisajos notikumos kavējas P. Pētersons.

Kur patverties, ģimenei esot. Bez pajumtes tā nav palikusi, viņiem ir radinieki, pie kuriem var rast patvērumu. Nakti pēc uguns nelaimes ģimene pavadījusi pie dēla Valkā. Cita starpā, arī vietējais uzņēmējs Varis Juškevičs ir piedāvājis savu māju Vēveros, un cilvēki atsaucīgi jautā, kāda palīdzība ģimenei ir nepieciešama, kā līdzcilvēki varētu iesaistīties.

“Pieļauju, ka aizdegšanās radās bojātas vai vecas elektroinstalācijas rezultātā. Kā daudziem zināms, Līvānu mājās parasti tās nav bijušas augstā kvalitātes līmenī jau no ražošanas un uzstādīšanas brīža. Uguns nelaime ir paņēmusi līdzi visu iedzīvi. Pats svarīgākais, ka izdevās izglābties pašiem, – mājās biju es, sieva, meita ar draugu, mazdēls un mazmeita. Bērniem divi un trīs gadi. Visiem pamatīgs izbīlis un šoks par notiekošo. Protams, paspēt iznest kaut ko no mājas šādā krīzes situācijā, paaugstinātas bīstamības ugunsgrēkā, ir nereāli. Labi, ka visi palikām sveiki un veseli, izglābām arī suni un kaķi,” “Ziemeļlatvijai” stāsta G. Krastiņš.

Tā kā vairākiem ģimenes locekļiem uguns nelaimē sadega visa iedzīve, arī mobilie telefoni, šobrīd viņiem nākas doties pie mobilo tīklu operatoriem, lai vismaz atjaunotu savus numurus un varētu sazināties ar tuviniekiem. “Šobrīd vēl grūti notikušajam tikt pāri, pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons ir ieteicis sazināties ar labdarības fondu “Pēc ugunsgrēka”, lai pirmajam laikam tiktu pie kādām mēbelēm, apģērba un sadzīves lietām. Patiesībā tik tālu vēl neesam aizdomājušies, bet, ja cilvēki no tīras sirds vēlas palīdzēt, tad pieņemsim šo palīdzību. Mūsu gadījumā mums vairs nav nekā, ir palikušas tikai četras sienas no mājas konstrukcijas,” stāsta G. Krastiņš.

Iedzīvotāju ievērībai! Ja kādam ir vēlēšanās palīdzēt ugunsnelaimē cietušajai ģimenei, droši variet sazināties ar pārvaldes vadītāju Pēteri Pētersonu vai pašiem Krastiņiem.

Pēc notikušā G. Krastiņš sazinājies ar apdrošināšanas kompāniju “Balta”, kurā māja bija apdrošināta. Kompānijas darbinieki solās braukt un uz vietas skatīt, vērtēt negadījuma sekas.