Trapenes skolas liktenis būs atkarīgs no deputātu balsojuma

Jau vēstījām, ka ar Smiltenes novada pašvaldības izglītības nozares stratēģijas 2023.–2028. gadam īstenošanu reforma skars vairākas skolas, tostarp Trapenes sākumskolu. Dienu vēlāk kā Launkalnē, aizvadītās nedēļas 1. februārī, iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem un Smiltenes novada domes deputātiem aizvadīta arī Trapenes skolā.

Trapenes sākumskolā kuplā skaitā bija ieradušies Trapenes sākumskolas skolotāji, bērnu vecāki un citi iedzīvotāji, kuriem rūp skolas liktenis, un Smiltenes novada pārstāvji (Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš, deputātes Astrīda Harju, Iluta Apine, Inga Ērgle, Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs), lai diskutētu par Trapenes sākumskolas turpmāko darbību.

Stratēģijas īstenošana paredz, ka Trapenē paliktu vien pirmsskolas izglītības grupa, bet skolēniem nāktos doties uz kādu citu tuvāko skolu. Trapenieši ar tādu scenāriju nav mierā, līdz ar to skolas vadība kopā ar pagasta pārvaldi izstrādāja un iesniedza savu redzēju, ka mācības varētu uz vietas turpināties no 1. līdz 3. klasei, taču ne kā Trapenes sākumskolai, bet kā Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas mācību realizācijas vietai ar vienu administrāciju.

Trapenes sākumskolā šobrīd strādā astoņi pedagogi, mācās 29 skolēni, bet pirmsskolas grupiņu apmeklē 29 bērni.

Stratēģijas dokumenta ietvaros ir nosacījums, ka klases uz vietas Trapenē veidojas tikai tad, ja tajās ir ministrijas norādītajam apjomam atbilstošs skolēnu skaits.

Šobrīd darba grupas priekšlikums ir, ka 1.–3. klase Trapenes sākumskolā var palikt tad, ja katrā klasē ir virs deviņiem skolēniem.

Trapenes sākumskolas direktore Līga Akmentiņa informē, ka pēc pašreizējām aplēsēm nākamajā mācību gadā 1. klasē varētu būt septiņi skolēni, 2. klasē – deviņi un 3. klasē – septiņi. Tātad pirmsskola tiks nodrošināta šeit uz vietas, bet skolas pirmās trīs klases ne, jo darba grupa nevar ieteikt saglabāt šīs klases, ja nav pietiekams bērnu skaits, tomēr galējo lēmumu pieņems deputāti balsošanā. Izskanējis uzstādījums, ka apvienotās klases nevarēs pastāvēt. Skolas vadībai ir skaidrs, ka vairs nav cerību, ka skola varētu turpināt darbu kā līdz šim, nodrošinot mācības no 1. līdz 6. klasei. “Šis ir bērnu skaits, ar kuru rēķināmies šobrīd, bet reālo situāciju zināsim vien īsi pirms jaunā mācību gada. Mums līdz noteiktajam slieksnim pietrūkst pavisam maz. Personīgi man šī situācija ir ļoti sāpīga ne vien kā direktorei, bet arī tāpēc, ka šī ir arī mana skola, kurā es pati mācījos. Mēs tikai vēlamies, lai deputāti ieklausās tajā, ka skola ir svarīga bērniem, vecākiem un visam pagastam. Mums ir vīzija, kā turpināt darbu, arī skolas aizstāvībai savāktie iedzīvotāju paraksti apliecina, ka mācībām šeit jāturpinās vismaz līdz 3. klasei,” uzsver L. Akmentiņa un pastāsta, ka līdz tikšanās dienai ar deputātiem tika savākti 105 iedzīvotāju paraksti, kuri tika iesniegti Izglītības pārvaldei.

Tikšanās laikā izskanēja spraigas diskusijas, klātesošie pauda nostāju gan uzdodot jautājumus, gan izsakot viedokli. Piemēram, par to, kā bērni varēs nokļūt uz citu mācību iestādi, vai viņiem nenāksies nīkt vairākas stundas dienā, gaidot transportu atpakaļ uz mājām, kas par bērniem atbildēs un varēs ierasties, ja skolā pēkšņi notiks kāds neparedzēts gadījums.

“Mans bērns mācās 2. klasē. Es viņu audzinu viena, jo esmu šķīrušies. Tādēļ man ir ļoti svarīgi, lai mazie bērni, ne tikai manējais, apmeklētu skolu, kur iepriekš gāja pirmsskolas grupiņā. Bērniem skolotājas ir ļoti labi zināmas, te draugi un klasesbiedri ir no pirmsskolas apmeklējuma laika. Mazo klašu bērni ir savstarpēji draudzīgāki. Nav tik izteikta citu izsmiešana, nicināšana. Turklāt man ir iespēja ātri tikt pie bērna skolā, ja kas svarīgs vai kas atgadījies,” “Ziemeļlatvijai” pauž Dzintra Zeihmane.

Līdz ar to viņa uzsver, ka bērniem sāpīgs un pārdzīvojumiem pilns būtu adaptēšanās process citā skolā. “No personīgās pieredzes ar vecākā bērna audzināšanu varu teikt, ka maziem bērniem ļoti grūti adaptēties svešā skolā. Ja pagastā vairs nebūs skolas, arī pirmsskola būs uz lielas jautājuma zīmes, jo, ja vecākiem sākumskolas bērns būs jāliek skolā citā pagastā, tad viņi būs spiesti arī mazākos izņemt un likt visus bērnus vienā skolā. Konkrēti arī man nāksies meklēt citu darbu tuvāk izvēlētajai skolai, jo nebūs iespējas bērnu apmeklēt skolā, ja kas atgadīsies. Man nav sava personīgā transporta, un satiksmes autobusi arī nemaz tik bieži nekursē. Sākumskola tieši savā pagastā bērniem ir ļoti svarīga,” pārliecināta Dz. Zeihmane. Viņa ir viena no daudziem vecākiem, kuriem šī situācija izraisa personīgus pārdzīvojumus.

Kāda cita trapeniete norādīja, ka līdz ar Trapenes skolas likvidēšanu tiktu salauzta visa pagasta sirds, ar to domājot, ja nebūs skolas, nebūs arī dzīvības pagastā, jo ģimenes ar bērniem, visticamāk, tad arī meklēs iespējas dzīvot tuvāk izglītības iestādei.

Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc uz tikšanos ieradās vien daži deputāti. Viņu ieteikums ir rīkot vēl vienu sapulci un lielākajai daļai deputātu tomēr ierasties uz tikšanos ar Trapenes iedzīvotājiem, lai uzklausītu bažas. Proti, lai gan uzaicināti bijuši visi 15 deputāti, bija ieradušies tikai trīs, līdz ar to iedzīvotājiem nav iespēju saņemt detalizētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Paredzēts, ka domes sēde, kurā tiks balsots par Trapenes skolas likteni, notiks februāra pēdējā trešdienā – 22. februārī.