Ilze Fedotova
Pirms pāris nedēļām grundzālietis Uģis Ķesteris, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes reģiona plānotājs, veicot ikdienas darba pienākumus, Trapenes pagasta apkārtnes mežos uzgājis ļoti retu sēni – apaļsporu bisīti (Gyromitra sphaerospora), kas ir tikai otrā šīs sugas atradne Latvijā.
Šī ziņa izskanējusi plaši publiskajā telpā, jo notikums ir tiešām rets. Kā stāsta U. Ķesteris, pirmais, kam viņš pievērsis uzmanību, ieraugot mežā šādu sēni, ir bijis tās iespaidīgais izmērs. “Šāda veida sēni vēl nebiju redzējis tik lielos izmēros. Pēc formas tā gan atgādināja bisīti, bet krāsa bija pavisam atšķirīga. Turklāt ierastās bisītes var novērot agrā pavasarī, bet šīs aug jūnijā, tāpēc nopratu, ka tā ir kāda reta sēne. Lai gan “Lielā Latvijas sēņu grāmata” man pašam ir mājās, uz mežu tā līdzi nebija. Ņēmu ārā no kabatas telefonu un bildēju, lai būtu ko parādīt lielākiem sēņu pazinējiem. To, cik iespaidīga ir šī sēne, var redzēt bildē, kur tā nobildēta salīdzinājumā ar blakus augošajām zaķskābenēm,” atklāj U. Ķesteris, kurš sēņu atradni uzgājis Trapenes pagastā, Latvijas valsts mežu teritorijā, kāda pusotra kilometra attālumā no Līzespasta.
Retā sēne novērota vietā, kur sēnes neviens nelasa. “Šī ir vieta, kas sēņotājiem nav pievilcīga, jo tur ir ļoti mitrs – dumbrājs. Ja cilvēks mežā dodas vērīgi, tad var saskatīt daudz dabas dārgumu. Savulaik biju sēņojis kopā ar mikologiem, tāpēc zināju, kur vērsties ar informāciju par atradumu. Kad ieraudzīju sēni, sazinājos ar Latvijas Dabas muzeja speciālistiem, kuri palīdzēja droši noteikt sugu,” papildina U. Ķesteris, kurš elektroniski arī nosūtījis bildes speciālistiem un ātri vien saņēmis atpakaļ informāciju, ka sēne ir atpazīta. Izrādījās, ka tā ir reta sēne – apaļsporu bisīte, kas aug vēlā pavasarī un vasaras sākumā vēsās vietās uz pastāvīgi mitras, trūdošas koksnes – uz vecām, visbiežāk egļu, kritalām un cieši blakus tām, uz vecām zāģu skaidām un citiem koksnes atkritumiem. Sēne ir ārkārtīgi reta visā Eiropā, konstatēta 11 valstīs, lielākoties pa vienai vai dažām atradnēm katrā.
Apaļsporu bisīte ir liela (caurmērā līdz 20 vai 25 cm) askusēne ar rupji grubuļainu un ļoti plānu kupolveida cepurīti olīvbrūnā, pelēkbrūnā vai brūnā krāsā un samērā īsu, caurcaurēm dzīslainu kātiņu sārti violetā krāsā. Cepurītes iekšpuse ir gandrīz balta ar lielām ribām, kuras cepurītes vidusdaļā pakāpeniski pāriet kātiņa dzīslās, un sīkām dzīslveida ribām starpās.
Pēc atraduma mežā U. Ķesteris ir dalījies arī ar kolēģiem. “Kāds no kolēģiem pieļāvis domu, ka, iespējams, arī savulaik šādu sēni ir redzējis, taču tajā brīdī nav aizdomājies, ka to būtu vērts piefiksēt un painteresēties, kas tā bijusi par sēni. Tāpēc, cik unikāls ir šis atradums, ir grūti spriest,” viņš saka.
Dabas muzeja speciālisti viņam skaidrojuši, ka šī ir otrā apaļsporu bisītes atradnes vieta Latvijā, kas pēc augļķermeņu skaita ir lielāka par pirmo, kas pirms dažiem gadiem piefiksēta arīdzan Vidzemē – Drabešu pagastā. “Tiklīdz es biju paziņojis par retās sēnes atradni Smiltenes novadā, tā vēlāk pienākušas ziņas, ka arī Latgalē, Malnavas pagastā, kādam ir izdevies atrast apaļsporu bisīti, tiesa, tur atrasti vien trīs šīs sēnes augļķermeņi,” zina stāstīt U. Ķesteris.
Reklāma