Trapenes pagastā atklāj piemiņas plāksni mežabrāļu grupai

Sestdien, 14. maijā, Trapenes pagasta Līzespastā, pie “Baložu” mājām, tika atklāta piemiņas plāksne Arsenija Dreijalta vadītajai partizānu grupai, kuras sastāvā par brīvas Latvijas ideju cīnījās arī Vilis Rutkasts, Oskars, Kaksis, Jānis Zvaigzne un Augusts Laiviņš.

Nomaļajā un klusajā meža ielokā, pie “Baložu” mājām, kur kādreiz atradies A. Dreijalta vadītās partizānu grupas bunkurs, bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku: pārstāvji no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes, pašvaldības un Trapenes pagasta pārvaldes pārstāvji, vietējie iedzīvotāji un šo partizānu piederīgie. Piemiņas plāksnes atklāšana neiztika bez svētbrīža, patriotiskām dziesmām, atmiņu stāstiem, svinīgām uzrunām, kā arī tika izšauta salūta zalve, godinot šo brīvības cīnītāju drosmi, pašaizliedzību, dzimtenes mīlestību un svarīgo devumu Latvijas neatkarības kaldināšanā. Tā kā šī partizānu grupa darbojās astoņus gadus, tad pasākumā simboliski tika iestādīti astoņi ozoli.

Dreijalts bija Gaujienas ģimnāzijas vēstures skolotājs, no 1945. gada Gaujienas grupas nacionālo partizānu komandieris, LNPA Ziemeļaustrumu Vidzemes štāba propagandas daļas vadītājs un partizānu avīzes “Tālavas Taure” izdevējs. Viņa vadītā partizānu grupa, kas slēpās bunkurā, Līzespastā, 1952. gada 8. decembrī piedzīvoja asiņainu kauju pret milzīgu okupantu karaspēku. Trīs no grupas biedriem, tostarp pats A. Dreijalts tajās mira.

Viena no šīs partizānu grupas dalībniekiem – Jāņa Zvaigznes – mazdēls Vasīlijs Koļegovs savā uzrunā teica: “Nacionālās aizsardzības akadēmijā ir tāda kā goda siena, kur norādītas nozīmīgākas kaujas no Latvijas pirmās brīvvalsts atbrīvošanas cīņām, arī partizānu cīņām. Zem numura 44 ir atzīmēts 1952. gada 8. decembris. (..) Kāpēc tā kauja ir uz šīs goda sienas – spēku samērs. (..) Spēku samērs bija 1 pret 120, t.i., viens mūsu vīrs pret 120 okupācijas kareivjiem. Tas liecina par to, ka okupantiem bija bail.”

Piemiņas vietas izveides iniciatore ir Alūksnes un Apes politiski represēto kluba “Sarma” priekšsēdētāja Dzidra Mazika. Pēc viņas iniciatīvas izveidoti jau 11 šāda veida objekti, kas atklāj un godina mūsu tautas vēstures notikumus. To nozīmīgumu savā uzrunā uzsvēra arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš:  “Šādas piemiņas vietas nes vēstījumu nākamajām paaudzēm, ka mēs zinām, ka šādi notikumi ir bijuši un ka tie mums ir svarīgi.”

Informāciju sagatavoja: Madara Mūrniece, zīmolvedības un mārketinga speciāliste

+ 6