Tik tak

Cik sevi atceros, oktobrī pulksteņa rādītāji tiek pagriezti par vienu stundu atpakaļ, pārejot uz ziemas laiku, savukārt, martā notika pāreja uz vasaras laiku, pārregulējot pulksteni vienu stundu uz priekšu. Šīs nedēļas beigās sāksim dzīvot ziemas laikā, jo naktī no sestdienas uz svētdienu pulksten 4 pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Katru reizi ļoti piedomāju, uz kuru pusi tā stunda ies ‒ uz priekšu vai atpakaļ. Bērnībā mēs to vienkāršojām, sakot, ka vai nu varēsim ilgāk pagulēt, vai būs nozagta stunda miega.

Pieļauju, ka pirms digitālā laikmeta smieklīgas situācijas un ne tik labi gadījumi ir notikuši daudz un dažādi ar visu laika maiņu. Šodien jau mobilajos tālruņos un citās viedās ierīcēs laiks pats automātiski saregulējas. Bet tas nenozīmē, ka nenotiek smieklīgi atgadījumi. Pavasarī pat uz manas dzimšanas dienas pusdienām daži ciemiņi ieradās stundu agrāk, jo laiks tika kontrolēts pēc sienas pulksteņa mājās, kas pats, izrādās, nebija samainījis laiku.

Šī pulksteņu pārgriešana vienmēr gājusi kopsolī ar mani, cik vien sevi atceros. Pavasarī parasti tā sakrīt ar manu dzimšanas dienu, savukārt rudenī tā iekrīt brāļa dzimšanas dienā. Jaunībā brālis priecājās, ka stundu ilgāk varēs svinēt atšķirībā no manas ballītes, kad visiem būs stundu ātrāk jāiet mājās. Tas mums lika justies kā tādiem laika noteicējiem. Tagad dzimšanas dienas ir ļoti labs atgādinājums par gaidāmo pulksteņa pārgriešanu.

Kopumā šo pulksteņa regulēšanu uztveru ne visai labi. Visvairāk tas ietekmē manu miegu un labsajūtu. Man ļoti patīk sajūta, kad esmu ļoti labi izgulējusies. Bet kāds ir ieplānojis to visu sačakarēt. Jo paiet laiks, kamēr ķermenis pierod pie jaunā režīma, un tad jau atkal tuvojas nākamā laika pārgriešana. Lasīju, ka neesmu vienīgā, kam tas akurāti neiet pie sirds.

Pulksteņa laika griešana ir sena, tā Latvijā sākās 1981. gadā, kad pirmo reizi notika pāreja uz vasaras laiku. Citās valstīs tas notiek vēl ilgāk, bet ir vietas, kur no laika maiņas ir atteikušies. 2018. gadā Eiropas Komisija ierosināja pēc 2021. gada 28. marta pārtraukt ikgadējās pārejas uz vasaras vai ziemas laiku, ļaujot Eiropas Savienības dalībvalstīm izvēlēties ‒ pastāvīgi piemērot vasaras vai ziemas laiku. Latvija arī bija gatava atteikties no laika maiņas, paliekot vasaras laikā, bet lēmums nav pieņemts un atlikts uz nenoteiktu laiku. Ļoti ceru uz drīzu un pozitīvu lēmumu palikt vienā laikā nepārtraukti.