Suminās pasaules elites sportisti

Šo piektdien, 20. oktobrī, kad Smiltenes novada orientēšanās sacensību seriāla “Azimuts” sezonas noslēguma pasākumā apbalvos kopvērtējumā labākos sportistus, suminājumus saņems arī pasaules elites līmeņa orientieriste Sandra Grosberga. Viņa solījusi ierasties kopā ar savu dzīvesbiedru Edgaru Bertuku, pirmo pasaules čempionu Latvijas un Baltijas orientēšanās sporta vēsturē.

Cēsu novadā dzīvojošā Latvijas izlases sportiste Sandra Grosberga kopš šī gada aprīļa pārstāv Smiltenes novada orientēšanās klubu (OK) “Azimuts”.

Latvijas orientieristēm – augstākais sasniegums

Līdz ar to arī OK “Azimuts” var lepoties ar Sandras Grosbergas izcilo sniegumu šajā sezonā – šovasar Šveicē pasaules čempionātā orientēšanās sportā izcīnīto 7. vietu vidējā distancē un šomēnes Itālijā notikušajā Eiropas čempionātā orientēšanās sportā individuālajā sprinta distancē iegūto arī 7. vietu.

“Tie ir superaugsti rezultāti! Latvijā dāmām tas ir augstākais sasniegums. Jāpiebilst, ka Eiropas čempionātā stafetē Sandra skrēja pirmo etapu un finišēja ceturtā, kas arī ir izcils sasniegums (stafetēs Latvijas izlases sieviešu komanda ierindojās 13. vietā – redakcijas piezīme). Sandra ir lielākais talants, kuru mēģinām atbalstīt. Lai viņas panākumi iedvesmo mūsu jaunos sportistus!” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic OK “Azimuts” vadītājs Aldis Lapiņš.

Līdz šim pasaules līmenī no azimutiešiem sevi visaugstāk apliecinājuši Artūrs Pauliņš (20. vieta pasaules čempionātā garajā distancē) un Ilgvars Caune (7. vieta stafetē pasaules čempionātā kopā ar komandas biedriem).

Sandras Grosbergas vārds Smiltenes novadā varbūt ir mazāk zināms, tādēļ “Ziemeļlatvija” uzaicināja sportisti uz interviju. Ikdienā Sandra dzīvo Cēsu novadā, strādā par projektu vadītāju grāmatu izdevniecības uzņēmumā tiešsaistē.

Orientēšanās sportā 27 gadus vecā sportiste ir 20 gadus, elites līmenī skrien astoto sezonu.

Sandra Grosberga, pārstāvot Latviju, šajā sporta veidā ir startējusi septiņos pasaules čempionātos un piecos Eiropas čempionātos, savu augstāko individuālo sniegumu parādot šomēnes Itālijā notikušajā Eiropas čempionātā. Tur viņa bija vienīgā Latvijas izlases sportiste, kura sekmīgi pārvarēja kvalifikācijas sacensības.

Finālā individuālajā sprintā tūristu piepildītajās Veronas centra ielās sportiste trīs kilometrus garo distanci veica bez ievērojamām kļūdām un demonstrēja augstu tempu, skrienot krietni zem četrām minūtēm uz kilometru un tajā pašā laikā atrodot un atzīmējoties kontrolpunktos.

Pati galvenā ir pārliecība

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Sandra Grosberga atzīst, – kaut arī šī gada pasaules čempionāts Šveicē notika kalnos, viņai grūtāks bija Eiropas čempionāts, kurā sportisti kontrolpunktus meklēja līdzenā apvidū, Itālijas pilsētas Veronas ielās. Proti, Eiropas čempionātā konkurence ir ievērojami lielāka, – ja pasaules čempionātā no katras valsts attiecīgajā distancē drīkst startēt tikai trīs sportisti, tad Eiropas čempionātā – seši, bet no dažām valstīm pat astoņi sportisti.

“Ātrums, kādā šobrīd prasa skriet elites līmenis orientēšanās sportā, ir mežonīgs. Un tomēr es priecājos, ka varu parādīt, ka tas nav neaizsniedzams arī mums. Es vienmēr esmu mazliet skumīgi klausījusies vārdos, ka mēs Latvijā nevaram tur tikt un nevaram konkurēt. Varam. Ar lielu neatlaidību un pacietību, bet varam. Un es zinu, ka varu vēl labāk,” teic Sandra Grosberga.

Viņa uzsver, ka orientēšanās sportā augstu rezultātu sasniegšanā ir trīs nosacījumi: tehniskās spējas, fiziskās spējas un pārliecība, kas ir pat galvenā.

“Tā ir sportista mentālā sagatavotība. Šogad esmu sapratusi, cik ļoti lielu lomu tā spēlē, un domāju, tā arī bija galvenais faktors manos rezultātos šogad. Lai iegūtu pārliecību, daudz jāstrādā pašam ar sevi. Bez pašizaugsmes to sasniegt ir grūti,” piebilst Sandra Grosberga.