Strūklaku baudām ar acīm

Lai gan Valkas novada pašvaldība plānojusi jauno strūklaku atjaunotajā Lugažu parkā oficiāli atklāt tikai jūlija beigās, jaunais vides objekts jau iemantojis valcēniešu un pilsētas viesu atzinību. Taču sabiedrības viedoklis dalās saistībā ar pašvaldības aicinājumu nekāpt strūklakā.

Iestājoties lielajai vasaras svelmei, pašvaldība lūdza būvniekiem uzsākt strūklakas darbību, lai karstajā laikā cilvēkiem sniegtu veldzējumu. Taču bērni, pat vecāku klātbūtnē, jauno strūklaku sāka izmantot kā baseinu, proti, plunčājās uz nebēdu. Daļā sabiedrības tas izraisīja sašutumu un viedokļu vētru sociālajos tīklos gan pie pašvaldības, gan arī www. ziemellatvija.lv profilā.

Pašvaldība, kā tautā teic, uz “karstām pēdām” publicēja aicinājumu strūklakā nekāpt un nebradāt. Aicinājumā norādīts, ka pagaidām pati strūklaka un apkārtējā teritorija vēl nav pabeigta un nodota ekspluatācijā. Proti, vakar priekšpusdienā “Ziemeļlatvija” pārliecinājās, ka strādnieki rosījās ap strūklaku un tā kādu laiku nedarbojās.

“Šajā teritorijā vēl turpinās celtniecības un labiekārtošanas darbi un iedzīvotājiem būtu jāpievērš pastiprināta piesardzība līdz projekta nodošanai ekspluatācijā, kas ir plānota jūlija beigās. Strūklakā atrodas sprauslas un apgaismojuma ķermeņi, kuri nav paredzēti, lai uz tiem kāptu, un šādā veidā tie var tikt deformēti. Šie paši strūklakas elementi, kā arī slidenā strūklakas vidusdaļa var būt bīstama un radīt traumas ikvienam, kurš izvēlas tajā iekāpt. Strūklakas ūdens sastāvā ir pievienots neliels daudzums ķimikāliju. Tas nekaitē veselībai, bet ūdenī nav ieteicams atrasties vai to dzert.

Lūdzam visus iedzīvotājus attiekties ar sapratni, būt saudzīgiem pret strūklaku un nekāpt tajā,” teikts novada pašvaldības paziņojumā.

Vakar arī “Ziemeļlatvijas” ekspresintervijās uz ielas vairākums iedzīvotāju atbalstīja aicinājumu nekāpt strūklakā, norādot, ka bērnu neprognozējamā uzvedība var novest līdz nelaimei. Ja tas notiktu, tad sabiedrība vainotu pašvaldību. Turklāt daudzi iesaka pie strūklakas izvietot brīdinošu informāciju, kurā būtu izlasāms aicinājums nekāpt strūklakā. Pašvaldībā solīja, ka drīzumā pie šī jaunā vides objekta būs uzstādīti noteikumi, kas jāievēro, atpūšoties pie strūklakas.

Valcēnieši uzskata, ka ģimenes ar bērniem var doties uz netālo kaimiņpilsētas Valgas centrālo laukumu, kurā pieejama tā saucamā bradājamā strūklaka. Šajā vietā cilvēki netraucēti var staigāt starp ūdens strūklām, kas nāk no zemes, jo strūklakas konstrukcija ļauj to darīt. Valcēnieši ūdens priekus var izbaudīt arī pilsētas pievārtē esošajā Zāģezerā un Valgā Pedeles upes uzpludinājumā, kur ierīkota publiskā peldvieta igauņu glābēju uzraudzībā.

No komentāriem noprotams, ka daļa iedzīvotāju gan uzskata, ka strūklakas konstrukcija, apļveida apmale, uz kuras viegli var pakāpties, rosināt rosina iekāpt strūklakā, turklāt bērniem allaž saistošs esot viss, kas aizliegts, tāpēc pārmet pašvaldībai, ka “viss nav pietiekami pārdomāts”. Vēl kāds vispār nesaprot, kāpēc tērēta nauda strūklakai, jo vajadzējis labāk bērnu laukumu izvedot, kādam nepatīk, ka soliņi pie strūklakas nav zem kokiem, bet klajā saulē. Diskusijas allaž ir laba lieta, jo strīdos izkristalizējas patiesība, un iedzīvotāju viedokļu izvērtēšana ļauj labāk izprast sabiedrības attieksmi un sekmē lēmumu pieņemšanu. “Ziemeļlatvija” novērojusi, ka pēdējā laikā par dažādiem jautājumiem valcēniešu aktivitāte augusi, cilvēki komentē, atbalsta vai peļ un dalās savās domās.

Viedokļi sociālajos tīklos par valkas jauno strūklaku Lugažu laukumā:

Māris Līdumnieks:

– Ja šajā strūklakā atļaus kāpt iekšā, tad drīz būs sagaidāms, ka tā izskatīsies pēc prastas ūdens baļļas! Vai tik tiešām nevar skaistumu novērtēt ar acīm? Nu, ja kļūst karsti, tad pasmel ar roku ūdeni un atveldzējies. Bet ne jau kāpt iekšā!

Ginta Laviņa:

– Kā veikalā saka bērniem: “Tikai ar actiņām!” Bet, ja nopietni, man šķiet, ka ir tik forši, ka strūklakās ir dzīvība un prieks.

Inga Muižniece:

– Bauskā ir tikai divas strūklakas – dīķos. Tur nepaplunčāsies. Vienu, kas bija Saules dārzā pilsētā, likvidēja, jo tur kāds regulāri ielēja kaut ko putojošu, piemēram, “Fairy”. Strūklaka putās “nosmaka” – sprauslas aizķepa. Savulaik līdzīgs liktenis bija strūklakai pie Kongresu nama Rīgā. Baudiet un saudzējiet savu skaistumu!

Aivis:

– Valkā ir ezers pieejams. Ja var izvilkties pastaigāties pa centru, var arī aizvilkties līdz ezeram.

Vents Armands Krauklis:

– Šī ir klasiska strūklaka, lai harmonizētu ar skaisto, klasisko pilsētas kultūras namu. Bradāšanai ir strūklaka Valgā, 100 metru attālumā no Valkas.

Ģirts Kārkliņš:

– Nu nav tur jālien iekšā, tad, kad kāds slīdot pārsitīs galvu, tad citi būs vainīgi. Atvēsināties var Zāģezerā, bet, ja grib strūklakā, tad var iet uz Valgu.

Baiba Karpova:

– Mans ieteikums būtu vecākiem vairāk runāt ar bērniem un stāstīt, ka pilsētvide ir jāciena. Visa sava mūža laikā man nav ienākusi prātā doma kāpt strūklakā. Tam tiešām ir paredzētas peldvietas. Piekrītu Ventam Armandam Krauklim, Valgā ir strūklaka, kurā var veldzēties. Ja tai jau ir kādas apmales, barjeras, tad, manā izpratnē, tā kalpo kā pilsētas rotājošais elements. Ļoti priecājos par šo krāšņumu pilsētā un ceru, ka varēsim par to priecāties vēl ilgi.

Miervaldis Ozols:

– Stāsts par kaitīgo ūdeni interesants! Es pieļauju, ka tā ažiotāža ap jauno strūklaku noplaks līdz ar vēsāka laika iestāšanos, un šāda veida strūklakas jāprojektē, lai nejauši iemaldījies “nenormālais” zvērs vai cilvēks, iekāpis strūklakā, nespētu saliekt sprauslas vai sabojāt gaismas.

Tatjana Veselova:

– Jau šāda objekta projekta stadijā jāsaprot, ka cilvēki gribēs iekāpt strūklakā, bērni gribēs tur paskraidīt utt. Jāsaprot cilvēku uzvedība un impulsi. Jābūvē tā, lai elementi neapdraud cilvēku veselību un iztur vandaļus (un Valkā tādi ir). Žēl, ka Latvijā ir maz speciālistu, kuri zina dizaina domāšanas pamatprincipus un to, kā veidot pilsētas objektus, domājot par cilvēku uzvedību. Šāda veida strūklaka ir vides objekts, ar kuru cilvēki, īpaši bērni, grib mijiedarboties. Un bērniem tas ir normāli. Ja negrib, lai cilvēki mijiedarbojas ar objektu, tam ir jābūt tādam, lai nerastos vēlme ar to saskarties. Šī konkrētā strūklaka ir zema, līdzīga baseinam, bez elementiem, kuri traucē uz tās sēdēt vai pieskarties ūdenim. Un bērni grib pētīt objektus apkārtējā vidē, tas ir normāli. Tāpēc arī kāpj iekšā. Ja negrib, lai cilvēki mijiedarbojas ar vides objektu, jābūvē cita veida objekts.

Gita Rieksta-Pūpola:

– Godīgi? Tai strūklakai uzreiz zūd jēga, ja nevar atveldzēties vai “pamērcēt” kājas. Smukumam jau viena ir. Un ar bērniem vispār var netuvoties.

Ginta Krievkalna:

– Strūklaka ir tiešām ļoti skaista, laukums izveidots brīnišķīgi! Bet… varbūt man ir tādi sevišķi neaudzināti bērni un es pati arī, bet tajā strūklakā tā gribas iekāpt tad, kad ārā ir plus 30 grādi. Pirms bija zināms, ka nedrīkst, bērni iekāpa ar. Tāpat kā daudzi citi bērni tajā dienā. Protams, pēc tam, kad tapa zināms, ka nedrīkst, vairs nekāpsim, gluži jau huligāni neesam. Bet skaidrs ir tas, ka tagad vieglāk ir karstajās dienās tur nemaz neiet, lai nav jātracina jaunatne. Skaidrojums par nedrīkstēšanu ir saprotams. Bet vienalga žēl – tāda vasarīga jautrība bija to vienu dienu. Smiekli un prieks skanēja pa visu laukumu.

Diāna:

– Ļoti nepārdomāts projekts un nejēdzīgs. Žēl, ka tagad nāksies bērnus vest ar lielu līkumu garām šai strūklakai.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.