Sandra Pētersone
Šīs nedēļas nogalē Valmieras novada Strenčos trīs dienas svinēs trīs lielus notikumus – Strenču pilsētas 95. dzimšanas dienu, ikgadējos Gaujas plostnieku svētkus un Gaujas plostnieku amata prasmju iekļaušanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā.
Par godu šiem notikumiem Strenču kultūras centrs sadarbībā ar pašvaldību ir sagatavojis trīs dienas ilgu, ar daudziem dažādiem pasākumiem piesātinātu, jaudīgu un krāšņu svētku programmu.
Svētki būs dāvana strencēniešiem un viesiem
Izņemot sestdienas vakara balli ar grupu “Galaktika”, ieeja uz visiem koncertiem un teātri ir bez maksas, tā ir dāvana svētkos strencēniešiem un viņu viesiem, teic Strenču kultūras centra vadītāja Sarmīte Caune.
“Gaidām ciemos! Domāju, svētki būs skaisti. Vēl nebijām nosvinējuši Strenču pilsētas 95 gadus, un tagad šīs jubilejas atzīmēšana savīsies vienā kamolā ar Gaujas plostnieku svētkiem,” piebilst Sarmīte Caune.
Tāpēc arī sestdien vakarā visi klātesošie tiks cienāti ar 50 kilogramus smagu svētku torti, kā arī piedzīvos kādu īpašu brīdi. Kaut arī televīzijā jau izskanējusi Strenču pilsētai un Gaujas plostniekiem veltītā dziedātājas Elīnas Krastiņas dziesma “Mana Gauja šalc” Kristapa Krievkalna aranžējumā, sestdien, 20. maijā, pulksten 22 notiks tās pirmatskaņojums, esot klāt klausītājiem. Dziesmu izpildīs Elīna Krastiņa ar savu dēlu un bērnu vokālā studija “Notiņas”.
Gaujas plostnieki šo dziesmu ir godam pelnījuši, jo tikko piedzīvojuši lielu notikumu – piektdien, 12. maijā, Kultūras ministrijā notika godināšanas pasākums par godu tam, ka Gaujas plostnieku amata prasmes ir iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Tas ir liels notikums visai Latvijai. Pirms 20 gadiem šajā sarakstā tika iekļauti dziesmu un deju svētki, tagad šis ir otrais ieraksts UNESCO sarakstā.
Latvija plostnieku amata prasmes UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam izvirzīja jau 2021. gadā kopā ar piecām valstīm (Austriju, Čehiju, Poliju, Spāniju un Vāciju). Tā bija arī Starptautiskās koku pludinātāju asociācijas iniciatīva, par pieteikuma iesniegšanu “Ziemeļlatvijai” stāsta biedrības “Gaujas plostnieki” valdes loceklis Jānis Vāvere.
Godināšanas pasākumā uzrunas teica UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. UNESCO sertifikātu biedrībai “Gaujas plostnieki” pasniedza kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Plostu krastā šogad sagaidīs vakarā
Ierakstā savā “Facebook” kontā kultūras ministrs publiski pateicās visiem, kuri līdzdarbojušies, lai Latvija varētu lepoties ar diviem ierakstiem UNESCO reprezentatīvajā sarakstā, kā arī aicināja visus, kuriem ir iespēja, šīs nedēļas nogalē doties uz Gaujas plostnieku svētkiem Strenčos un redzēt plostnieku amata prasmes pašiem savām acīm.
“Apbrīnojami vīri, un viņu mīlestība un pašatdeve šo prasmju atjaunošanā!” Gaujas plostniekus uzteic Nauris Puntulis.
Jānis Vāvere “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka emocijas par tik augstu Gaujas plostnieku prasmju novērtējumu ir pacilājošas, taču šāds novērtējums uzliek arī pienākumus un atbildību par senā plostnieka aroda prasmju nodošanu nākamajām paaudzēm.
Arī šogad tradicionāli maija trešajā nedēļā trešdien Gaujas plostnieki sāks siet plostu pie Spicu tilta un pēc tam dosies divu dienu ilgā plosta ekspedīcijā pa Gauju līdz Strenčiem (jāpiebilst, ka šogad plostu krastā svinīgi sagaidīs nevis sestdienas rīta, bet vakarpusē – pulksten 19).
Jānis Vāvere jau tagad paredz, ka ekspedīcijā piedalīsies daudz cilvēku, tāpēc plostu sies no 15 plenēm.
“Gaujā ir zems ūdens līmenis. Sausums ir tik liels, ka drīz jau būs kā vasarā. Droši vien uz priekšu virzīsimies lēni,” prognozē pieredzējušais plostnieks.
Reklāma