Solis līdz izlaidumam un nākamajam dzīves posmam

Izglītības nozīmi apzinās vairākums skolēnu, tomēr 9. un 12. klases izskaņā pieņemt pareizo lēmumu par nākotni nav vienkārši, tas rada trauksmi un satraukumu. Vien retais skaidri zina savu mērķi.

“Kopš 8. klases, kad sociālajās zinībās veidojām prezentāciju, par ko vēlamies kļūt nākotnē, līdz pat pagājušajam novembrim biju pārliecināta par virzienu, kuru izvēlēties. Erasmus projekta ietvaros esmu paviesojusies videospēļu dizaina kompānijā. Ilgāku laiku domāju, ka varētu būt videospēļu dizainere un studēt izvēlētos programmēšanu. Sāku apzināties, ka es tomēr nevēlos visu dienu sēdēt pie datora un pēc tam to pašu turpināt vakarā mājās, jo īpaši pēc kovida. Pandēmija lika pārvērtēt to, kā es gribētu pavadīt ikdienu,” laikrakstam stāsta Smiltenes vidusskolas 12.b klases skolniece Santa Vintere.

Pateicoties viena sava drauga piemēram, S. Vintere sāka interesēties par kognitīvo zinātņu studiju iespējām. Eiropā esot grūti atrast augstskolas, kur to pasniedz angļu valodā, taču viena tāda skola atrodas Dānijā. Uz jautājumu, ko par to saka jaunietes vecāki, viņa atbild: “Viņuprāt, tas ir tipisks mans gājiens. Galvenais, lai man viss ir labi. Ja tā būtu Amerika, tad, iespējams, vecāki iebilstu, bet Dānija jau tepat vien ir.”

S. Vintere stāsta, ka Smiltenes vidusskolā tiek rīkotas karjeras dienas. Nesen izglītības iestādēs viesojušies augstskolu pārstāvji, kas jauniešiem palīdzējuši rast lielāku pārliecību par studiju izvēli. No klasesbiedriem jauniete dzird, ka vairākas meitenes vēlas studēt medicīnu, taču daudzi joprojām skaidru lēmumu nav pieņēmuši. 

Pēc pamatskolas absolvēšanas izdarīt izvēli ir vieglāk

Daudz vienkāršāk esot izvēli izdarīt, absolvējot pamatskolu. Tad bija divi varianti – palikt un turpināt mācības Smiltenes vidusskolā vai arī doties uz tuvējo pilsētu, piemēram, Valmieru vai Cēsīm.

“Paliku Smiltenē, jo man vidusskolā visi skolotāji bija zināmi, ja aiziet citur, tad būtu no jauna sevi jāparāda un jāpierāda, tā patērējot laiku. Šeit skolotāji zināja gan manas prasmes, gan spējas un pieredzi dažādos projektos. Piemēram, februārī projekta ietvaros biju Spānijā. Nezinu, vai to varētu īstenot, ja mācītos svešā skolā,” par šo Santa aicina aizdomāties devīto klašu absolventus.

Viņasprāt, jebkurā vecumā ir jādomā ne tikai par izglītību, bet arī savu labsajūtu, talantu un spēju attīstīšanu. Tas, ka viņa vēlas pētīt procesus cilvēku smadzeņu darbībā, nenozīmē, ka novārtā atstās mūziku un mākslu, kas arī ļoti tuva. Sava personība ir jāpilnveido visu laiku.

Iespējas palīdzēt kļuvušas plašākas

Tam, ka vienlīdz svarīgi ir domāt ne tikai par profesionālo ievirzi, bet strādāt arī ar personības izaugsmi, piekrīt Smiltenes vidusskolas 9.a klases audzinātāja Aiga Sorokina.

Smiltenes vidusskola šajā mācību gadā īsteno pārmaiņu projektu “Līderis manī”, kas iespējama, pateicoties sadarbībai ar biedrību “Mūžizglītības un kultūras institūts VITAE”. A. Sorokina ir šīs pro­grammas mentore vidusskolā.

Gadu gaitā skolās ir mainījusies pieeja, kā strādāt ar bērniem, kā arī krietni paplašinājušās iespējas, lai veicinātu izglītojamo līderību dažādās dzīves jomās. Tiek īstenoti projekti, ieviestas programmas.

“Audzināšanas stundās ar skolēniem runājam par viņu mērķiem un sapņiem, ir speciāli testi, ar kuru palīdzību katrs apzinās savas stiprās puses un potenciālu, savu devumu sabiedrībai. Skolā ir karjeras stundas, kurās viesojas karjeras konsultants. Nupat šāda stunda notika maniem devītajiem. Tās ietvaros tika pastāstīts par tālākās izglītības iespējām mūsu vidusskolā. Daži skolēni jau ir iezīmējuši konkrētu virzienu un paliks vidusskolā, citi sevi saredz tehnikumā, dažas meitenes ‒ saistībā ar dizainu, bet kāds vēl ir pārdomās. Pirmo gadu Smiltenes vidusskolā esam ieviesuši pārmaiņu programmu, lai attīstību līderību, kā skolēnam būt efektīgam, palīdzam saprast nākotnes horizontus un nojaukt nevajadzīgus limitus,” stāsta A. Sorokina.

Vaicājot, ko skolotāja vēl savai audzināmajai klasei, kas ir soļa attālumā no pamatskolas absolvēšanas, A. Sorokina atbild: “Visi vēl veiksmi, bet es ne. Ikviena cilvēka dzīvē veiksme ir tad, kad sagatavošanās sastopas ar izdevību. Es novēlu piedzīvot to brīdi, kad šīs abas lietas sastopas un tad pieņemt šo izdevību. Esiet gatavi! Bet, lai tas notiktu, ir jāiegulda sevī. Tas ir nepārtraukts process mūža garumā jebkuram vecumam un profesijā. Cilvēkam ir jāstrādā ar sevi gan garīgi, gan profesionāli. Vēl svarīgāk, jāstrādā ar savu raksturu, jo nav taisnība, ka to nosaka gēni. Pārmaiņu programmā ir speciāli instrumenti, kā ar to strādāt. Viena no šī projekta prioritātēm ir rakstura izglītība. Mums ir gan apmācības bērniem, gan vecākiem un pedagogiem.”

Sarunas bērniem un vecākiem ir vajadzīgas

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga stāsta, ka izglītības iestādē tiek rīkoti gan pasākumi, kas saistīti ar karjeras iespējām, gan organizētas sarunas klašu audzinātājiem ar audzināmajiem, gan arī karjeras konsultants aizvada individuālas sarunas ar 9. un 12. klašu beidzējiem un viņu vecākiem.

“Individuālajās sarunās atklājas, cik patiesībā tās ir nepieciešamas, jo bieži vien nenojaušam, cik atšķirīgi ir uzskati, ka bērni vecākiem diktē savus noteikumus. Reti kurš precīzi zina savu tālāko mērķi. No malas tas varētu šķist pašsaprotami, bet tā nebūt nav,” atklāj L. Kreicberga.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore iedrošina 9. klašu beidzējus turpināt mācības šajā pašā izglītības iestādē, jo esošie pedagogi cenšas, ko spēj, lai katram iedotu to, kas visvairāk vajadzīgs. “Mēs šos bērnus pazīstam un spējam palīdzēt labāk. To pusaudži iespējams apzinās tikai pēc laika, jo, tuvojoties 9. klases beigām, gribas ātrāk tikt prom no mājām. Novēlu topošajiem absolventiem nepazaudēt sevi, nepārstāt meklēt sevi. Nebūšu oriģināla, taču mācīties vajag visu laiku, visas dzīves garumā,” tā L. Kreicberga.