Baiba Vahere
Koši, daudz skaistām emocijām un vērtīgām atziņām bagāti izskanējuši Smiltenes vidusskolas skolēnu Ziemassvētku stāsti. 1. -3. klašu skolēni ļāva ieskatīties dzīvē aiz polārā loka. 4. – 6. klašu Ziemassvētku stāsts aizveda uz tāltālu karaļvalsti, kur dzīvo ķēniņš, viņa brīnumdaiļā meitiņa Elīza un viņas vienpadsmit brāļi. 7. – 12. klašu skolēni skatītājiem svētkos uzdāvināja pieaugšanas pasaku, kurā ikviens kopā ar mazo Gerdu varēja doties ceļā uz Sniega karalienes valstību, lai glābtu viņas draugu Kaju.
Tālu ziemeļos, aiz polārā loka rosība valda visu gadu. Rūķi bez apstājas zāģē, ēvelē, sit, klapē, pušķo un saiņo… Jo tieši uz turieni visas pasaules bērni sūta vēstules Ziemassvētku vecītim, un rūķi čakli strādā, lai prieks ienāktu ikvienā mājā. Vai vēstuļu rakstītāji padomājuši, ka pasaulē ir ļoti daudz bērnu un rūķi nevar katram atnest jaunāko “IpHone”? Vai visi to patiesi pelnījuši? To jau vislabāk zina katrs pats, bet arī rūķiem kādreiz gribas izrauties no ikdienas un piedzīvot ko neparastu. Kā drosmīgajam rūķītim un mazajam ziemeļbriedēnam gāja, aiz polārā loka dodoties pasaulē laimi meklēt, uzzinājām 1.- 3. klašu Ziemassvētku stāstā.
Sākumā viss šķita aizraujoši. Rūķēns satika ceļā citus rūķēnus, princeses un prinčus, zaķēnu, raganas, mazu trollīti un piedzīvoja ne vienu vien pārsteigumu. Viņi redzēja daudz skaistu dziesmu, deju, Ziemassvētku vilcieniņu un pat nonāca piparkūku putenī. Taču nekur nebija tik labi kā mājās… Jā, tur ir daudz jāstrādā, reizēm iznāk arī pakašķēties un sadusmoties, bet īpaši jau Ziemassvētku laikā gan cilvēks, gan rūķis un briedēns apzinās, ka laimīgā zeme ir tur, kur apkārt tavi mīļie, kuri gaida tā, kā neviens cits. Tā ir aiz polārā loka, kur dzīvo Santa Klauss, un arī Smiltenē. Visā pasaulē.
4. – 6.klašu Ziemassvētku stāsts
4. – 6.klašu Ziemassvētku stāsts aizveda uz tāltālu karaļvalsti, kurā dzīvoja ķēniņš, viņa brīnumdaiļā meitiņa Elīza un princeses vienpadsmit brāļi. Ķēniņa bērni daudz mīlestības, prieka un pateicības piepildītos Ziemassvētkos saņēma īpašas dāvanas, kas vēlāk viņiem palīdzēja ar sirds gaismu uzvarēt tumsu, dāvājot cerību ikvienam, kura dzīvi plosa raizes un sāpes.
Šīs dāvanas bija: iedvesmojoša pasaku grāmata ar zīda lappusēm, burvju spogulis, kas vienmēr rāda tikai patiesību, kompass, kas palīdz atrast ceļu uz mājām un izglābt tos, kas nomaldījušies, rūķīšu dziedniecības zāles, kas ārstē ne tikai brūces, bet arī remdē sirds sāpes,
sudraba pildspalva, ar kuru rakstītie vārdi ir vienmēr iedvesmojoši un patiesi, dāvājot cerību to lasītājiem, vēja stabules, kas izklīdina tumšos mākoņus, laterna, kas dāvā gaismu pat vistumšākajā naktī, ar svaigu, veldzējošu ūdeni piepildīta burvju krūka, uzmundrinošas dziesmas atskaņojoša brīnumu taurīte, stikla globuss, kas palīdz nekad nezaudēt saikni ar mājām, brīnumputna spalva, kas dod drosmi un vienmēr aizsargā.
Mīlestība vienam pret otru, pateicība, sirdssiltums, drosme, neatlaidība, pacietība un izturība kopā ar rūķīšu dāvanām karaļa bērniem palīdzēja atrisināt vissarežģītākos uzdevumus, pēc smagiem pārbaudījumiem ātri atgūt spēkus un nezaudēt ģimenes saikni arī tad, kad pilī pēc bērnu māmiņas nāves ienāca jauna ķēniņiene – skaista, bet ar aukstu sirdi, sev līdzi atnesot sliktās dienas ar smilšu rūgtumu un tumsas ēnu. Karaļa dēli tika pārvērsti par lieliem putniem bez balss un aizsūti tālu prom, bet Elīzai bija jāpārceļas uz dzīvi pie kādas zemnieku ģimenes apgūt karaļvalsts sievietei nepieciešamās prasmes.
Tāpat kā latviešu tautas pasakās, kur sērdieņiem un krietnajiem ļaudīm nāk talkā putni, mežs, zvēri un dabas spēki, arī princesei Elīzai izturēt grūtos pārbaudījumus, atkal satikt brāļus un piedzīvot mīlestību palīdzēja vējš, zvaigznes un meža zvēri kopā ar viņas pašas ilgām, sapņiem, pacietību, ticību, cerību, drosmi, izturību, sirds gaismu un darbu.
Princesīte klusējot no nātrēm nopina vienpadsmit brāļiem apmetņus, kas izglāba viņu dzīvību un salauza burvju varu. Grūtībās un smagajos pārbaudījumos izauga jauna ķēniņiene, kuras sirds skaidrība uzvarēja tumsu, ciešanas un sāpes, kliedējot ķēniņvalstī tumsu, aizdomas un šaubas, to vietā ienesot prieku, mīlestību un gaismu.
7. – 12.klašu Ziemassvētku stāsts
7. -12. klašu 2024.gada pēdējā mācību stunda aizvadīta kopā ar Gerdu un Kaju pie Ziemassvētku eglītes, ļaujot jauniešu piedzīvotajam līdzi just arī skatītājiem. Jo, kā atzina paši skolēni, – tikai mīlestība, pacietība un līdzjušana var palīdzēt pārvarēt jebkuru pieaugšanas krīzi.
Satikām arī Sniega karalieni. Bet, atšķirībā no H. K. Andersena pasakas, kurā Kaju līdz nepazīšanai pārvērta velna spoguļa lauska, Smiltenes vidusskolas Kaja acīs visu skaisto un nozīmīgo sīku un nevērtīgu pārvērta stikla gabaliņš no saplīsušā telefona. Turpmāk viņš allaž pirmo pamanīja visu slikto un nenozīmīgo. Par agrāk draudzīgā un labestīgā puiša dzīves mērķi kļuva Sniega karalienes vēlme – salikt kopā spoguli, kas spēj sasaldēt visu pasauli. Tā lauskas lidinās pa visu pasauli, par mērķi izvēloties visvieglāk ievainojamos. Piemēram, pusaudžus, kas, nevarot atrast savu vietu pasaulē, meklē patvērumu zilā ekrāna realitātē.
Sapratusi, ka draugs nonācis briesmās, Gerda devās viņu meklēt. Skaists un noslēpumains dārzs viņu aicināja atpūsties, palikt mūžīgajā vasarā. Taču Gerda neļāva ilūziju pasaulei aizmirst, kāpēc devusies ceļā. Viņa apzinājās, ka savu pazudušo draugu neatradīs arī pilī un Ziemassvētku ballē, izvēloties vieglāko ceļu. Gerdas mīlestība bija stiprāka par visdziļāko ziemu.
Vai mērķi sasniegt ātrāk var palīdzēt uz ātru roku parakstīts līgums, kas apmaiņā pret visu, kas pieder, sola ziemeļbriedi un veselu kolonnu malumednieku sagādāto pavadītāju? Meitene pārliecinājās, ka senas, no paaudzes paaudzē pārmantotas zināšanas, nesavtīgi padomi un mīlestība spēj daudz vairāk.
Ziemassvētku stāstā mīlestība uzvar aukstumu, tā neļauj cilvēkam būt laimīgam ne greznā karaļvalstī, guļot uz baltām lāčādām, ēdot saldējumu un spēlējot datorspēles, ne baudot leduspuķu skaistumu. Laime ir draudzībā un mājās, kad tajās kopā visa ģimene – mīloša, piedodoša, atvērtai gaismai un savstarpējai sapratnei.
Gerdai spēku pārvarēt grūtības palīdzēja ceļā satiktie cilvēki, mīlestība, dziesmas, svētku piepildītās balsis. Kas 7. – 12.klašu Ziemassvētku stāstā bija pats skaistākais? – Dažādos pārbaudījumos gūtā atziņa, ka mīlestību, māju izjūtu, draudzību un prieku nevar sasaldēt neviena vara.
Ar šo pasākumu noslēdzās Smiltenes vidusskolas šā gada Ziemassvētku stāsti, vēlot ikvienam sirdssiltus un priecīgus Ziemassvētkus. Kā skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem vēlēja skolas direktore Inguna Kondratjeva: “Lai Ziemassvētkos – vienos no gada skaistākajiem svētkiem – sirdi piepilda prieks par iespēju būt kopā ar saviem mīļajiem, lai brīvdienās atrodas laiks palasīt labu grāmatu, satikt draugus, atskatīties uz aizvadīto gadu, pārdomāt, kas tajā sagādājis vislielāko gandarījumu un kurās jomās vēl jāpiestrādā, lai sasniegtu iecerēto.”
Paldies visiem, kuri piedalījās brīnišķīgo Ziemassvētku stāstu tapšanā – skolēniem, klašu audzinātājiem, 1. – 3. klašu pasākuma scenārija autorei – skolotājai Līgai Osmai, 4. – 12.klašu pasākumu scenāriju autorei – skolotājai Ivetai Krūmiņai, sākumskolas dziedošajiem kolektīviem, diriģentei Evai Uldriķei un koncertmeistarei Ingunai Balodei, kā arī Ritai Rozītei, mūziķiem Uldim un Uģim Upeniekiem, Jānim Leitim un Valtera tētim Mikum Purmalim, deju studijai “Kristāls”, kolektīva vadītājai Kristiānai Vincjunai, kā arī skolotājiem Solvitai Possei, Simonai Zariņai, teātra pulciņam un režisorei Gitai Skadiņai, jauniešu korim “Lido”, diriģentam Imantam Točam, deju kolektīva “Buku studija” jauniešiem un kolektīva vadītājai Ievai Atarei, skolotājam Jānim Celmiņam un viņa vadītājam vokāli instrumentālajam ansamblim un skolas absolventei Unai Gainei.
Baiba Vahere
Reklāma