Smiltenes tehnikumam vēsturisks mācību gads

2021./2022. mācību gads Smiltenes tehnikumam ir vēsturisks, jo nākamā gada jūnijā svinēsim skolas simtgadi. Tehnikumu absolvējuši turpat 20 000 audzēkņi. Šogad mācības skolā uzsāka 274 pirmo kursu audzēkņi.

Pedagoģiskās padomes sēdē pirms mācību gada sākuma tika sumināti skolotāji, kuri šogad svin apaļas darba jubilejas. Rudīte Benta un Elizabete Pudāne darbam izglītības jomā veltījusi 40 mūža gadus, skolotāja Lolita Bāliņa skolā nostrādājusi 35, Astrīda Trijēce un Elita Rence – 30, Solvita Bāliņa, Diāna Dankbāre un Aija Skrastiņa – 25 gadus. Skolotājus viņiem nozīmīgajā brīdī sveica Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore. Viņa tehnikuma kolektīvam arī turpmāk novēlēja saglabāt tā sirdssiltumu un rūpēties, iedvesmot, atbalstīt un mīlēt ikvienu sirds liesmiņu, kas līdz ar katru audzēkni ieplūst skolā.

1.septembrī, skanot Latvijas valsts himnai, Smiltenes tehnikuma mastā tika uzvilkts skolas karogs, kurā ieaustie vārdi reizē ir arī kā veltījums un atgādinājums ikvienam audzēknim šodien: “Zemei darbs, tēvijai – sirds, lai Latvija kā zvaigzne mirdz!”

Mācības, ievērojot epidemioloģiskos piesardzības pasākumus, notiek klātienē. Audzēkņi arī šajā mācību gadā var saņemt projekta “PuMPuRS” atbalstu, dodas praksē uz ārzemēm un izmanto izaugsmes iespējas, ko piedāvā LDDK īstenotais ESF projekts ”Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos”. Karjeras izglītība lielākoties iekļauta mācību nodarbībās.

Ņemot vērā pieprasījumu, Smiltenes tehnikumā aizvien vairāk tiek domāts par pieaugušo izglītības piedāvājumiem.

Vēl laba ziņa – Smiltenes tehnikums ir saņēmis akreditāciju “Erasmus+” programmai”, kas ir kā uzticības garants – skola arī turpmāk varēs iesniegt mobilitātes projektus ar atvieglotiem noteikumiem.

Pirmie smilteniešu dziesmusvētki “Stounhedžā”

Vietā, kuru tūristi un arī daudzi smiltenieši iesaukuši par Stounhedžu, gadsimta sākumā bija muižas šķūnis. Pārlūkojot ļoti senus vēstures ruļļus, uzzinājām, ka 1908.gada 3.augustā šeit notikuši Smiltenē pirmie dziesmu svētki.

1925.gada 26.jūlijā te norisinājušies smilteniešu otrie dziesmu svētki, kuros piedalījies arī slavenais virsdiriģents Teodors Reiters. Trešie dziesmusvētki ar 300 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā notika 1928.gada 19.augustā pilsētas parkā, bet ceturtie – 1929.gada 28.jūlijā – Jāņukalnā. No šā laika pilsētas lielākos kultūras pasākumus organizē tur.

20.gs. 90.gados muižas šķūnī kā sena liecība no firsta Līvena laikiem tika atrasta gadsimta sākumam ļoti moderna ierīce – telferis, ar kura palīdzību celtas siena ķīpas.

20.gs.beigās siena šķūnis nodega, atstājot drupas, kas iztēlē raisa asociācijas ar vienu no visu laiku lielākajām vēstures mīklām – monumentu Stounhedžā.

Kalnamuižas dabas stāsti

Smiltenes tehnikuma audzēkņiem ir tā laime mācīties ļoti skaistā un gleznainā vietā, kas kopta un lolota jau vairākus gadsimtus. Muižas parks veidots gan firsta Līvena laikā, gan agrāk. Jaunā parka pirmsākumi meklējami 1910.gadā. Toreiz ūdeni kociņu laistīšanai pieveda mucās. 20.gs. 50. gados muižas parka labiekārtošanas projektu izstrādāja Rīgas dārzu un parku galvenais arhitekts Kārlis Barons. Pagājušā gadsimta vidū Kalnamuiža tika pie Latvijā pirmā akmensdārza un dažādu šķirņu daudzgadīgajiem augiem. Skolas dārzniecei Mārai Rozītei par  gandrīz katru neparastāku koku un krūmiņu ir savs stāsts.

Tehnikumam daudz šajā pusē maz redzētu floras pārstāvju uzdāvināja skolotāja Alfona Virzas bijušais skolasbiedrs, toreiz – Salaspils botāniskā dārza direktors Andris Zvirgzds.

Vairākus kokus, absolvējot tehnikumu vai arī skolas jubilejās, uzdāvinājuši skolas bijušie audzēkņi. Tā Kalnamuiža tikusi pie savas čūskegles, Zelta lietus, Daiļā

pīlādža, Sarkanās lazdas, Purpura ābeles, Korejas baltegles, Sarkanā parūkkoka un citiem krāšņiem kokiem un kociņiem, kuri skaistākie gadi vēl priekšā. Un arī dažādu šķirņu rozēm. Pie skolas strūklakas netālu no sporta zāles joprojām krāšņi zied ‘Līga’.

Vienu no Kalnmuižas dižkokiem – papīra bērzu dārzniece Māra Rozīte iesaukusi par nelaimes putnu. To piemeklējušas dažādas kaites, lielākā vējā sēnes skartajās vietās lūzt zari un kokā regulāri treniņnometnes rīko dzeņi, kuru izkaltie dobumi atgādina paprāvas alas.

Gan skolotājs Alfons Virza, kurš daudzus gadus sabiedriskā kārtā kopa un estētiski pārveidoja skolas apkārtni, gan Māra Rozīte ir Bulduru Dārzkopības vidusskolas absolventi, kuri allaž pratuši novērtēt reti sastopamas šķirnes augus, kokus un krūmus, katram jaunajam stādiņam atrast vietu, kur tas lieliski iederas apkārtējā ainavā.

Vai zinājāt, ka kādu brīdi tehnikumā plānots atvērt botāniskā dārza filiāli, lai piemeklētu Ziemeļvidzemes klimatiskajiem apstākļiem piemērotākos dekoratīvos kokus un krūmus? Atmodas laika sākumā nopietni tika apsvērta ideja – tehnikuma kalnā ierīkot slaloma trasi, kas sāktos no… skolas piebūves jumta. Šai iecerei dažādu iemeslu dēļ nebija lemts piepildīties. Taču Kalnamuižā joprojām aug cidoniju koks, Zviedrijas pīlādzis, Lietuvas muižu parkos bieži, bet Latvijā reti sastopamais skābardis, Sudraba kļava, Veimuta priede, kokveida lazdas, dzeltenais bērzs, Amūras korķkoks, valriekstu koks, Māka ieva un kizils. Agrāk trīslapu ptēleja jeb naudas koks auga daudzu muižu parkos, bet tagad ir retums. Viens no tiem apskatāms veterinārmedicīnas korpusa galā, iepretī mazo dzīvnieku klīnikai.

2001.gadā, lai saglabātu teritorijas dendroloģiskās vērtības, Smiltenes muižas parkam piešķīra vietējas nozīmes dabas parka statusu.

Kalnamuižas parkā novērojama dažādu augu sugu daudzveidība. Vairākiem kokiem raksturīgi skaisti, dekoratīvi auglīši, kas skolas teritorijai piesaista arī dažādu sugu putnus. Piemēram, tehnikuma korķa kokus par viesnīcu caurceļojot izvēlējušās zīdastes, kurām ļoti garšo šo koku mazās, melnās odziņas.

Vai esat redzējuši duglāzijas čiekuru “spārniņus” un paturējuši rokās dzeltenā bērza čiekurus? Ziniet, kā aug balzamegles čiekuri? – To visu šobrīd var aplūkot Kalnamuižā!