Smiltenes tehnikumā diskusija par mācībām un praksi darba vidē

Šobrīd, kad sabiedrība piedzīvo tik straujas pārmaiņas kā vēl nekad agrāk, izvēloties profesiju, īpaši būtiski, lai skolā mācītais atbilstu darba devēju prasībām, lai jaunieši, nonākot uzņēmumā, prastu rīkoties ar jaunajām tehnoloģijām un pārzinātu nozares aktualitātes. Smiltenes tehnikumam šajā ziņā nu jau vairākus gadus liels atbalsts bijis Eiropas Sociālā fonda projekts “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksē”.

16. augustā Smiltenes tehnikumā viesojās ESF projekta vadītāja Jolanta Vjakse, Vidzemes reģiona koordinatore Sandra Ģeida un apakšprojekta vadītāja Elīna Vējiņa. Tiekoties ar Smiltenes tehnikuma direktoru Rolandu Aģi, tika pārrunāta turpmākā sadarbība un nākotnes stratēģija.

“Ļoti labprāt sadarbojamies ar Smiltenes tehnikumu, jo redzam, ka projekta aktivitātes augstu novērtē gan skolas audzēkņi, gan viņu darba devēji būvniecības,  viesmīlības un arī ēdināšanas pakalpojumu jomā,”  atzīst Jolanta Vjakse.

Tikšanās laikā tika diskutēts arī par aktuālākajām problēmām. Viena no tām – jaunieši, kas, “sajutuši naudas garšu”, pēc prakses skolā vairs neatgriežas. Labs jaunais speciālists ir zelta vērtē, līdz ar to uzņēmēji, saskatot viņos potenciālu, jau prakses laikā cenšas dažādi motivēt palikt uzņēmumā. Tas viss ir apsveicami, ja vien jaunietis pabeidz skolu, nevis secina – labi pelnīt var arī bez izglītību apstiprinoša dokumenta. Ja vēl kabatā traktortehnikas vadītāja apliecība, tad vispār jūra līdz ceļiem…

Daži interesi par mācībām izrāda pēc vairākiem gadiem, apzinoties, ka bez izglītības nevarēs ieņemt augstāku amatu vai saņemt labāku atalgojumu.  Taču tad mācības jau nākas apvienot ar darbu un darba devējam vai pašam jaunietim tie ir papildu izdevumi.

“Vācijā, kur profesionālā izglītība nav iedomājama bez mācībām darba vidē, tiek slēgts trīspusējs līgums,” informē Rolands Aģis. “Ja mācības tiek pārtrauktas, tad jaunietim jāatmaksā skolai un attiecīgajam uzņēmumam, kurš iesaistīts viņa apmācībā, visi ar to saistītie zaudējumi. Latvijā esam pieraduši – daudz kas ir par brīvu, negribu – nedaru un man nekas par to nebūs.”

“Daudziem jauniešiem – ne tikai profesionālo skolu audzēkņiem, bet arī studentiem – būtu noderīgas pamatzināšanas personisko finanšu pārvaldībā,”  atzīst Elīna Vējiņa. “Īpaši tiem, kas, sasnieguši 18 gadu vecumu, bezatbildīgi paņem ātros kredītus un pēc tam nonāk apburtajā lokā, no kura izkļūt vairs nespēj. Viņiem vairs nav laika domāt par mācībām, jo jādomā, kā atdot parādus.”

Vēl viena aktuāla problēma – sabiedrībā, diemžēl, attiecībā uz vairākām profesijām joprojām valda kļūdaini priekšstati, stereotipi, kas izveidojušies pirms 40, 50 un vairāk gadiem. Skola ieguldījusi lielu darbu, lai piedāvātu darba tirgū vajadzīgas profesijas, arī uzņēmēji gatavi jauniešus visos iespējamos veidos atbalstīt, bet trūkst audzēkņu. To piedzīvojis arī Smiltenes tehnikums, redzot  daudzu rezervēto attieksmi pret hidrobūvju būvtehniķa un lopkopības tehniķa profesijām. Kaut jaunās tehnoloģijas šajās profesijās  ienesušas tik daudz pozitīvu pārmaiņu un lopkopis modernajās saimniecībās jau sen vairs nestaigā gumijniekos ar mēslu dakšu pār pleciem.

“Jaunie speciālisti ir vajadzīgi un mums visiem kopā jādomā, kā viņus nodrošināt, lai nepienāktu brīdis, kad kādas durvis jāklapē ciet, jo visi aizgājuši pelnītā atpūtā,”  saka Rolands Aģis. “Esam pateicīgi katram uzņēmumam, kurš ir gatavs kaut tehnoloģiskajā pārtraukumā mūs atbalstīt arī metodiskajā jomā.

Ik dienu presē lasām ziņas par elektroenerģijas, gāzes, apkures, degvielas u.c. izmaksām, taču tajā pašā laikā izglītības programmu izmaksu minimālie koeficienti nav pārskatīti gadiem ilgi. To izjūtam visās mācību programmās, īpaši būvniecības jomā. Augsto degvielas cenu dēļ bijām spiesti pat samazināt praktisko nodarbību skaitu mācību poligonā. Taču tajā pašā laikā labi apzināmies, cik jauniešiem tās ir svarīgas.”

“Apzinoties, cik jaunajam speciālistam aktuāli mācību laikā  iespējami vairāk būt darba vidē, nepārtraukti tiek domāts, lai projekta iespējas varētu izmantot iespējami vairāk audzēkņu. Tāpat regulāri meklējam jaunus sadarbības partnerus, kas var jauniešiem pavērt vairāk iespēju,”  informē projekta vadītāja Jolanta Vjakse. “Kas, iesaistoties projektā, tiek gaidīts no jauniešiem? – Atbildības sajūta, vēlme mācīties un strādāt.”