Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Smiltenes tehnikuma audzēknis pārstāvēs visu Latviju

Uzvarot konkursa “Young Car Mechanic 2024” Latvijas finālā, Smiltenes tehnikuma 4. automehāniķu kursa audzēknis Egīls Ausējs ne tikai ieguva tiesības pārstāvēt savu valsti starptautiskā konkursā, bet arī nopelnīja savai skolai 1000 eiro vērtu dāvanu karti iekārtu vai instrumentu iegādei autoremonta mācību programmas tehniskajam nodrošinājumam (attēlā – ar savu skolotāju Zigmundu Valteru).
FOTO: SANDRA PĒTERSONE

Smiltenes tehnikumam ir pamatots iemesls lepoties, – valsts mērogā sarīkotajā jauno automehāniķu konkursā “Young Car Mechanic 2024” par labāko jauno automehāniķi atzīts Smiltenes tehnikuma 4. automehāniķu kursa audzēknis Egīls Ausējs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Egīls Ausējs uzvarēja konkursa nacionālajā finālā, sacenšoties ar deviņiem citiem labākajiem Latvijas profesionālās izglītības iestāžu topošajiem automehāniķiem, un nopelnīja iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā konkursā “Young Car Mechanic 2024”, kas notiks no 17. līdz 21. jūnijam Lietuvā.

Labākais no labākajiem

Konkursam “Young Car Mechanic 2024” kopumā reģistrējās 413 dalībnieki no 16 Latvijas tehniskajām skolām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt Lietuvā par uzvaru un arī par balvu fondu sacentīsies konkursa dalībvalstu uzvarētāji no Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas, Ungārijas, Slovākijas, Rumānijas, Grieķijas un Horvātijas. Pirms tam par labākā jaunākā automehāniķa titulu savā valstī cīnījās 3200 tehnisko skolu audzēkņi.

Smiltenes tehnikuma audzēkņa uzvara konkursa Latvijas nacionālajā finālā ir ļoti liels gan paša Egīla, gan arī tehnikuma panākums, – tikt galā ar dotajiem uzdevumiem finālā var tikai tad, ja topošajam automehāniķim ir vairāk nekā labas teorētiskās un praktiskās zināšanas.

“Young Car Mechanic” ir starptautisks konkurss tehnisko skolu audzēkņiem, kas dod iespēju konkursa dalībniekiem parādīt zināšanas, prasmes un iemaņas izvēlētajā profesijā. Konkursam ir trīs posmi. Pirmajā posmā visu Latvijas 16 profesionālās izglītības iestāžu topošie automehāniķi pildīja teorijas testu ar 100 jautājumiem interneta tiešsaistē. Labākajiem no viņiem otrajā posmā tika uzdots jau sarežģītāks teorijas tests ar 50 jautājumiem. Uz nacionālo finālu tika izvirzīti tikai 10 jaunieši, kuri bija ieguvuši visvairāk punktu, viņu vidū – arī Egīls Ausējs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopā ar Egīlu uz konkursu Rīgā devās viņa skolotājs Zigmunds Valters, kurš, aktīvi iesaistoties arī citiem Smiltenes tehnikuma Būvniecības mācību programmu nodaļas skolotājiem, jaunietim palīdzēja sagatavoties konkursam.

Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Zigmunds Valters uzteic ne tikai sava audzēkņa zināšanas un ieguldīto lielo darbu, gatavojoties šim konkursam, bet arī nosvērtību un mieru, kas jaunietim palīdzēja koncentrēties uzdevumu veikšanai. Konkursa otrajā dienā Egīlam nevienā uzdevumā nebija mazāk par 45 no 50 maksimāli iegūstamiem punktiem.

Šajā mācību gadā Egīls Ausējs absolvē Smiltenes tehnikumu. Mācību programmā “Autotransports” kvalifikācijas eksāmens topošajiem automehāniķiem, arī Egīlam, ir 20. jūnijā, tieši tad, kad viņam jāpārstāv Latvija konkursa “Young Car Mechanic” starptautiskajā finālā Lietuvā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Ir priekšlikums, ko var izlemt Izglītības un zinātnes ministrija – šiem 10 jauniešiem, konkursa finālistiem, kuri izgājuši dubultās teorētiskās zināšanas un paaugstinātas grūtības praktiskos darbus, kvalifikācijas eksāmenu var ieskaitīt automātiski. Tā arī būtu diezgan liela motivācija jauniešiem šajā konkursā piedalīties nākamajos gados,” viedokli pauž skolotājs Zigmunds Valters.

Galvenais – jābūt degsmeiun patikai

Taujāts par to, kādi uzdevumi bija jāveic “Young Car Mechanic” nacionālajā finālā, Egīls teic, ka to bija 11 un visi bija praktiski, ar augstas pakāpes grūtības līmeni. “Piemēram, siksnu maiņa, eļļas maiņa, ADAS sistēmas (vējstikla kameras) kalibrēšana, manuālās un divu automātisko pārnesuma kārbu hidrobloku remonts, piekares remonts, kondicionieru sistēmas pārbaude, akumulatoru nomaiņa. Man grūtākā bija kalibrēšana, jo iepriekš to praktiski nebiju darījis. Ja būtu iepriekš praktiski izgājis cauri pats savām rokām, domāju, man tas problēmas nebūtu sagādājis,” atzīst Egīls.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savas ģimenes piemājas saimniecībā Alūksnes novada Ziemeru pagastā Egīls uzaudzis kopā ar tehniku, garāžā līdzi tēvam dzīvojis jau kopš 10 gadu vecuma un vēlāk pats sācis remontēt automašīnas, motociklus, traktorus. Kad bija jāizvēlas, kādu profesiju mācīties, viņam ilgi nebija jādomā par automehāniķa darbu.

Egīls jau pats uzkrājis gana lielu pieredzi mašīnu remontā, pamatus profesijā iedevis Smiltenes tehnikums, taču tik un tā konkursa “Young Car Mechanic” finālam jaunietis gatavojās pamatīgi.

“Tā nopietni, ar praksi un teoriju kopā, divas nedēļas. Man palīdzēja Smiltenes tehnikuma skolotāji. Tad vēl braucām uz dīleru centriem, uz autoservisiem, kuri specializējas tajās jomās, par kurām jau zinājām, ka tās būs konkursā. Meklēju informāciju un pamācības arī internetā. Galvenais, jābūt degsmei un gribēšanai. Ir jāpatīk tam, ko dari. Ja patīk, tad dari ar lielāko prieku. Un tā praktiskā pieredze, ko ieguvu konkursā, ko uzzināju no cilvēkiem, kuri strādā šajās kompānijās (konkursa atbalstītājiem, auto daļu ražotājiem – redakcijas piezīme) un arī runājot ar citiem finālistiem, ir neatsverama,” teic Egīls.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Konkursa “Young Car Mechanic” galvenie mērķi arī ir ne tikai veicināt automehāniķa profesijas popularitāti un kvalitāti, bet arī dalīties pieredzē un mācību metodēs, veicināt sadarbību starp darba devējiem un izglītības iestādēm, kā arī iepazīstināt izglītojamos ar jaunākajām tehnoloģijām un nākamajiem darba devējiem.

“Liels paldies konkursa rīkotājiem “Inter Cars” un tā sadarbības partneriem un sponsoriem. Šis konkurss jauniešiem ir iespēja parādīt savas spējas, un arī mums, skolotājiem, bija sagatavota vērtīga programma. Paldies arī visiem, kuri mums palīdzēja aiziet līdz uzvarai nacionālajā finālā, – “Mūsu Auto” Valmierā un personīgi Intaram Eglītim, autodarbnīcai “Recro” Cēsīs, Smiltenes uzņēmējam Ainaram Cīrulim, kurš neliedza savu padomu, Smiltenes tehnikuma skolotājiem. Palīgu bija daudz, un ceru arī uz atbalstu, gatavojoties starptautiskajam finālam,” teic skolotājs Zigmunds Valters.

Viņš topošajiem automehāniķiem māca automobiļu hidraulisko un pneimatisko sistēmu remontu, kravas automobiļu apkopi, tehniskā servisa organizāciju un transportlīdzekļu sākotnējo pārbaudi, bet Egīlam sagatavoties konkursam palīdzēja arī citu priekšmetu skolotāji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pēdējais automehāniķu izlaidums

Pēc Smiltenes tehnikuma absolvēšanas Egīls Ausējs nolēmis studēt, iespējams, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, lai padziļināti apgūtu mašīnzinības, it īpaši elektronikas jomā.

Mūsdienu automašīnām elektronika ir viena no galvenajām niansēm, kas ļauj darboties vairāku mehānismu virknējumiem, jaunajiem modeļiem tā ir sarežģīta un nopietna, uz ko balstās mašīnas tehniskais stāvoklis un braukšana pa ceļu vai pat iedarbināšana.

“Mūsdienu automašīnās ir daudz elektronikas, un tā ir viena no primārākajām lietām, kas pirmās nolietojas. Vecie meistari pat atmet ar roku, kur sākas problēmas ar elektroniku, viņi saremontēs piekari vai motoru, bet ne šādas vainas. Pēc meistariem, kuri prot salabot elektroniku, ir un arī būs pieprasījums,” apzinās Egīls.

Elektronikas diagnostiķi autoservisos vienmēr ir pietrūkuši, jo šādu speciālistu ir maz, sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzīst Tehniskā sporta kluba “Smiltene” vadītājs Vairis Tralla, kuram ilgus gadus pašam bija savs autoserviss.

“Ja kaut kas notiek ar mašīnas elektroniku, tad ir arī tā, ka cilvēki brauc no viena servisa uz otru, trešo, ceturto, meklējot speciālistu, kurš vainu salabos. Ar elektronikas lietām ir tā, ka ne katrs var visu salabot, un, ja elektriķis ir gudrs un zinošs, tad pie viņa ir liela rinda. Klientu neapmierina tikai tas, ka meistars pieslēgs mašīnu pie datora un noteiks vainu, viņam vajag, lai šo vainu salabo. Tā ir galvenā problēma. Un jaunajās mašīnās, arī lauksaimniecības un citā tehnikā elektronikas ir arvien vairāk, taču ne visi var atļauties braukt uz apkopēm lielajos autocentros pie dīleriem,” spriež Vairis Tralla.

Arī Egīls Ausējs piekrīt, ka autoservisos pietrūkst labu meistaru. “Labs automehāniķis ir tāds, kurš tiešām zina, ko viņš dara, nevis paļaujas uz kaut ko, nevis strādā maizes dēļ, bet darbā ieliek sirdi un dvēseli. Skola jau tikai iedod pamatus, pārējais pašam jāmācās un jāapgūst, jo servisi grib jau sagatavotus speciālistus. Zinu daudzus labus, praktiski rūdītus jauniešus, kuri dzīvo dziļos laukos, bet vai nu nav degsmes, vai arī nav, kur iegūt zināšanas. Tas, ka nav tuvumā skolu, ir liels klupšanas akmens. Kad tagad Smiltenes tehnikumā automehāniķu programmas vairs nebūs, tad vispār būs čau. Var nebūt, kas labo mašīnas,” spriež Egīls.

Viņa kurss ir pēdējais automehāniķu izlaidums Smiltenes tehnikumā, skola šajā programmā neuzņem audzēkņus jau trīs gadus. Programmā “Autotransports” ar kvalifikāciju “automehāniķis” mācību ilgums bija četri gadi. Tehnikums sagatavoja automehāniķus, kuri veic automobiļa diagnostiku, tehnisko apkopi un remontu, demontē mezglus un agregātus, veic to remontu un regulēšanu, spēj sadarboties ar klientu un pārraudzīt zemākas kvalifikācijas darbiniekus.

Mūsdienās visā pasaulē notiek pāreja no automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, tas nozīmē arī milzīgas pārmaiņas automobiļu rūpniecībā un attiecīgi arī šādu transportlīdzekļu apkopē, mainoties arī tam vajadzīgo resursu bāzei.


APTAUJA: https://poll.app.do/vai-atbalstat-pareju-no-automasinam-ar-ieksdedzes-dzineju-uz


#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.