Baiba Vahere
26.oktobrī Smiltenes tehnikumu absolvēja 17 neklātienes kursa veterinārārsta asistenti un 7 vidusskolas kursa ceļu būves mašīnu tehniķi. Šiem audzēkņiem izaicinājumiem bagāts bija gan mācību laiks, gan to noslēgums. Taču, neraugoties uz to, veterinārārsta asistentu vidējā atzīme profesionālās kvalifikācijas eksāmenā bija 8,2 balles, bet ceļu būves mašīnu tehniķu – 8 balles.
Epidemioloģiskās situācijas dēļ izlaidums šoreiz izpalika, bet tik un tā no sirds lepojamies un priecājamies par saviem absolventiem!
Liene Vīgante – Ruča un Lelde Grīviņa, lai apgūtu veterinārārsta asistenta profesiju, uz Smiltenes tehnikumu brauca no Zviedrijas. Šobrīd abas mācās un tuvākajā laikā kārtos eksāmenu, lai šeit iegūto diplomu pielīdzinātu attiecīgajai izglītībai Zviedrijā.
Liene un Lelde iepazinās Zviedrijas skolā, kurā iet viņu bērni. Drīz vien atklājās, ka abām ir līdzīgas intereses, abas ļoti vēlējās mācīties veterinārmedicīnu. “Gribējām iegūt tieši vidējā posma izglītību,” stāsta Lelde. ”Taču Zviedrijā šī programma iekļauta augstskolas kursā. Uz to ir liels konkurss, no kā, būdamas iebraucējas, godīgi sakot, nobijāmies. Tā kā mani vecāki dzīvo netālu no Smiltenes, izlēmām – nāksim uz Smiltenes tehnikuma neklātienes programmu. Mācību laikā Liene dzīvoja pie mums, jo viņas dzimtas saknes ir Latvijas otrā pusē – Kuldīgā.
Praksē abas bijām AniCura mazo dzīvnieku slimnīcā “Albano” Stoklholmā, kur mūs pēc formalitāšu nokārtošanas gaida atpakaļ darbā.
Vienkārši tas viss nebija, bet šādos brīžos nedrīkst pieļaut domu, ka kaut ko nevari. Mums paveicās arī tajā ziņā, ka teoriju varējām apgūt attālināti. Toties tagad esam no sirds laimīgas, jo varēsim strādāt profesijā, kas patiesi patīk. Tas ir pavisam citādi, ja profesiju iegūsti 30, nevis 20 gados…”
Saspringti, bet bija tā vērts!
Nākamais ceļu būves mašīnu tehniķis Toms Grāvelsiņš pēc izlaiduma kādu laiku mazliet atpūtīsies un dosies strādāt uz SIA “Valkas ceļi”, kur bija arī profesionālās kvalifikācijas praksē. “Uz tehnikumu atnācu, jo gribēju iegūt traktortehnikas tiesības. Toreiz strādāju vienā zemnieku saimniecībā. Mācību laikā biju viens no pirmajiem, kas apguva valsts aizsardzības mācību. Šobrīd gan nedomāju nākotni saistīt ar militāro jomu, taču uzskatu – dzīvē ikvienas zināšanas var noderēt. Tāpēc – ja parādās iespēja apgūt ko jaunu, noteikti to izmantoju.
Mācību laiks bija diezgan saspringts. Ne jau velti sākumā bijām 13, bet pabeidzām tikai 7. Nudien nav viegli apgūt profesiju attālināti. Man lielā mērā palīdzēja darbs ar tehniku minētajā zemnieku saimniecībā, kur varēju praksē nostiprināt tehnikumā iegūtās teorētiskās zināšanas. Pie datora vien profesiju iemācīties nevar.
Šobrīd ir ļoti liels gandarījums. Gan par to, ka pandēmijas laiku esmu izmantojis lietderīgi. Gan arī par iegūto profesiju, kura patiesi patīk.”
Kursa audzinātāja Ruta Kalniņa visiem absolventiem vēl atrast sirdij tīkamu darbu, izveidot ģimeni, kad pienāks laiks, un būt savas dzimtās Latvijas patriotiem!
“Sapnis ar noteiktu datumu kļūst par mērķi, mērķis, sadalīts pa soļiem, kļūst par plānu, plāns, kuram seko darbība, kļūst par realitāti,” audzēkņiem, saņemot diplomus, teica mūžizglītību programmu vadītāja Solvita Bāliņa.
Foto: no jauniešu arhīva. Kursu kopbildes fotografētas pirms stingrāku ierobežojumu ieviešanas.
Reklāma