Smiltenes piepilsētas mežos apkaro mizgrauzi

Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža postījumus, valstij piederošajos Smiltenes piepilsētas mežos, Saltupu ielas galā (netālu no Saltupu ciema, Abula upes tuvumā), šonedēļ uzsākti pirmie mežizstrādes darbi – pameža izzāģēšana ar motorzāģiem.

Tālāk koku nozāģēs ar mežizstrādes tehniku. Tiks izstrādātas četras cirsmas – divas bojātu koku izlases cirtes 0,4 hektāru un 1,9 hektāru lielā platībā un divas bojātu koku vienlaidus cirtes viena hektāra un 1,5 hektāru lielā platībā, informē akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Gunta Dudele.

Mežā jāievēro drošības noteikumi

LVM aicina iedzīvotājus ievērot uzliktās zīmes, netuvoties tehnikai, nestaigāt pa cirsmu arī tad, kad tehnika nestrādā, un nekāpt uz kokmateriāliem krautuvē.

Mežizstrādi paredzēts pabeigt mēneša laikā. Darbus veiks Smiltenes novada mežizstrādes uzņēmums “AL Mežs”. LVM meistars šajā objektā ir Pēteris Klapars. Cirsmas mežizstrādei sagatavoja vecākais plānotājs Egīls Reķis. 

LVM informē, ka jau otro gadu pēc kārtas Smiltenes piepilsētas mežos ir sagatavotas neparedzētās cirtes, proti, bojātu koku jeb sanitārās cirtes, kad jāizvāc pilnīgi vai daļēji bojāti koki.

“Koki iet bojā, jo aiz egļu mizas ir ieperinājies kukainis – egļu astoņzobu mizgrauzis, kurš grauž un izveido ejas savai saimei, tā atdalot koka mizu no stumbra. Kukainis ir maza, melna vabolīte, tā ir ļoti agresīva un rada lielus bojājumus egļu un egļu un priežu mežos. Smiltenes piepilsētas meži pārsvarā ir vecas priežu un egļu mežaudzes, un tādu audžu dabiskā pretestība ir vājāka pret agresīvajiem mizgraužiem to masveida savairošanās gados, kādi bijuši pēdējie divi gadi Latvijā. Vaboles pārziemo gan augsnē, gan aiz egļu mizas. Bojā vaboles aiziet, ja sals ir lielāks par mīnus 25 grādiem. Daļu vaboļu ziemā apēd putni, daļa mizgraužu mehāniski tiek aizvesti kopā ar cirsmās sagatavotajiem kokmateriāliem. Tāpēc ir svarīgi līdz maijam šādus kokmateriālus pārstrādāt,” skaidro Gunta Dudele.

Savukārt sausa koksne un sausi zari  mizgraužus vairāk neinteresē, jo tur nav vielu, ar ko baroties.  Taču sausi, stāvoši koki kļūst bīstami cilvēkam pēc diviem līdz trijiem gadiem, kad koku galotnes un zari sāk atmirt, atdalās no koka un krīt zemē. Tāpat var nogāzties viss garais, sausais stumbrs, kā rezultātā var rasties dārzu, ēku vai kādas tehnikas bojājumi, tāpēc, veicot vienlaidus bojātu koku cirti, mežu apsaimniekotāji rada drošāku vidi iedzīvotājiem.

Vietā veidos skujkoku un lapu koku audzi

Šobrīd izstrādātajās cirsmās Smiltenes piepilsētas mežos pēc viena līdz diviem gadiem mežs atjaunosies dabīgi, bet daļa koku tiks iestādīti, norāda LVM. Plāns ir veidot mistrotu skujkoku – lapu koku audzi, jo tādas audzes ir stabilākas un noturīgākas pret mizgraužiem, un ir arī piemērotas  upju tuvumā.

“Saltupu ciema mājvietām pēc koku nozāģēšanas mainīsies apgaismojums. Tā kā gaisma ir svarīga augļu, dārzeņu un ogu ražai, paredzu, ka tās būs lielākas. Protams, īstermiņā ainava uz laiku izmainīsies un būs kādas neērtības, bet jau pēc 10 gadiem būs skaista jaunaudze, pēc 30 gadiem – jau mežaudze, 20 metru augstu koku mežs. 2022. gada rudenī bojātu koku izlases un vienlaidus cirtes tika veiktas pie Tepera slēpošanas trases, un cilvēki jau ir pieraduši pie ainavas, kas ir citādāka, bet tikpat pievilcīga, turklāt slēpošanas trasē ziemā uzkrājas lielāks sniega daudzums,” piebilst Gunta Dudele.

LVM Smiltenes piepilsētas mežus, pateicoties cilvēku izpratnei un sadarbībai ar pašvaldību,  apsaimnieko tā, lai tie ir daudzveidīgi gan mežaudžu vecuma, gan dažādu koku sugu un meža biotopu ziņā, pievilcīgi sportam un atpūtai, kā arī ir saimnieciski un ekonomiski izdevīgi.