Sandra Pētersone
No ceturtdienas, 3. novembra, ir sācies iedzīvotāju balsojums par Smiltenes novada jauno karogu. Šo aptauju organizē Smiltenes novada pašvaldība.
Iedzīvotāji var izvēlēties vienu no piedāvātajiem četriem karoga meta variantiem un atdot par to savu balsi līdz 17. novembrim vai nu pašvaldības balsošanas sistēmā, vai Valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros, vai arī pagastu pārvaldēs visa Smiltenes novada administratīvajā teritorijā.
Ģerbonis jau apstiprināts, bet bez vienprātības
Karogs ir viens no Smiltenes novada simboliem, tāpat kā ģerbonis, kas jau ir apstiprināts pašvaldības domes sēdē.
Lai izvēlētos novadam atbilstošāko karoga vizuālo noformējumu, pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvi piedalīties aptaujā. “Karoga noformējumā ierasti tiek izmantoti ģerboņa elementi – tajā attēlotie simboli un izvēlētās krāsas, tāpēc mākslinieka Edgara Sima piedāvātajos karoga metos ir iekļautas atsauces uz jauno Smiltenes novada ģerboni,” informē Smiltenes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Linda Beitika.
Viņa arī norāda, ka iedzīvotāju balsojuma rezultātu kopsavilkums tiks izvērtēts Smiltenes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta patstāvīgajā komitejā, bet saistošo noteikumu projektu “Par Smiltenes novada simboliku” izskatīs domes sēdē šomēnes. Pēc lēmuma pieņemšanas izvirzītais karoga mets kļūs par oficiālu novada identitātes simbolu.
Par tādu pēc saskaņošanas ar Valsts prezidenta kanceleju drīz kļūs arī jaunais Smiltenes novada ģerbonis, kaut gan novada deputātu vidū joprojām nav vienprātības, ka tas jaunizveidotā Smiltenes novada identitātei ir vislabākais variants. Novada jaunais ģerbonis sēdē tika apstiprināts tikai ar divu balsu pārsvaru.
Par iedzīvotāju balsojumā visvairāk balsis ieguvušo ģerboņa metu “VIENOTI” jeb trīs apvienoto novadu simbolu simbiozi balsoja sēdē klātesošie septiņi deputāti – Andris Abrāmovs, Astrīda Harju, Edgars Avotiņš, Inga Ērgle, Jānis Āboliņš, Mārtiņš Vīgants, Toms Markss. Pret balsoja pieci deputāti – Ainārs Mežulis, Dainis Aļeksējevs, Ervins Labanovskis, Otārs Putrālis, Raivis Vizulis. Atturējās deputāte Ilze Vergina.
No balsojuma redzams, ka pret balsojuši visi no partijas “Latvijas attīstībai” saraksta ievēlētie deputāti. Teorētiski spriežot, – ja sēdē būtu klāt vēl divi šī saraksta deputāti Gita Mūrniece un Māris Zālītis, tad balsojums par Smiltenes novada jauno ģerboni, ļoti iespējams, būtu neizšķirts un novada simbolikas izstrādes process pavērstos citā virzienā.
Ģerboņa “Vienoti” metā ir visu triju bijušo, tagad apvienoto novadu (Apes, Raunas, Smiltenes) simbolika. Bijušā Smiltenes novada rudzupuķe zelta laukā izcelta kā administratīvais novada centrs, atrodoties vairoga vidū. Lillijas krusts pārstāv Raunas bijušā novada teritoriju, bet sudraba lillija – bijušā Apes novada teritoriālo vienību, kur lillijas zieda elements aizgūts no pārtikušās fon Vulfu dzimtas ģerboņa, iemiesojot cēluma, greznības un turības nozīmi.
Ģerboņa aprakstā norādīts, ka heraldiskā kompozīcija veido jaunu ģerboni, bet neļauj pazaudēt līdzšinējās katras teritoriālās vienības vērtības un piederības sajūtu vienotam novadam.
Smiltenes novada deputātam, uzņēmējam Dainim Aļeksējevam (“Latvijas attīstībai”) ir cits viedoklis, tāpēc viņš arī balsoja pret šāda ģerboņa meta apstiprināšanu.
“Man nepatika šāds kopsalikums, un es vēl joprojām nesaprotu, kādu lomu ģerbonī šie dažādie salikumi spēlē. Balsoju pret arī tāpēc, ka iedzīvotājiem aptaujā nebija iespējas pateikt, ka viņi nepiekrīt nevienam no piedāvātajiem trijiem jaunā Smiltenes novada ģerboņa variantiem. To es paudu arī domes sēdē,” “Ziemeļlatvijai” teic Dainis Aļeksējevs.
Pietrūcis izvēles balsot pret visiem variantiem
Atgādinām, ka šogad augustā Smiltenes novadā norisinājās iedzīvotāju balsojums par Latvijas valsts heraldikas komisijas izvirzītiem trijiem ģerboņu metiem jaunajai novada simbolikai. Balsojumā Smiltenes novada pašvaldība kopumā saņēma 634 viedokļus, ierindojot ģerboņa metu “VIENOTI” pirmajā vietā. Par šo variantu nobalsoja 532 iedzīvotāji jeb 84 procenti no kopējā balsojuma dalībniekiem. Pavisam Smiltenes novadā ir 12 585 iedzīvotāji (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2021. gada 1. janvāri).
Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, kopumā balsojumā piedalījās iedzīvotāji ar vidējo vecumu 49 gadi, jaunākie dalībnieki bija sasnieguši 17 gadu vecumu, turpretī vecākais dalībnieks, kurš paudis viedokli par novada simboliku, bija 92 gadus vecs.
Ņemot vērā Latvijas valsts heraldikas komisijas atbalstu un ievērojot iedzīvotāju balsojuma kopvērtējumu, uz domes sēdi tika virzīts lēmumprojekts apstiprināt ģerboņa variantu “VIENOTI” par Smiltenes novada oficiālu simbolu, informē Linda Beitika.
Smiltenes novada deputāts, uzņēmējs Ervins Labanovskis (“Progresīvie”), kurš balsoja pret šādu variantu “VIENOTI”, sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver, ka jau sākotnēji gan viņš, gan otrs no “Progresīvo” saraksta pašvaldībā ievēlētais deputāts Otārs Putrālis neatbalstīja jauna ģerboņa izstrādi jaunizveidotajam Smiltenes novadam tādā veidā, kā tas noticis, un vērtē šo procesu kā kļūdainu.
“Smiltenes novada ģerbonis ir izveidots, balstoties uz komisijas kompetenci un iedzīvotāju balsojumu. Man nešķiet, ka tur ir kaut kas neatbilstošs, manuprāt, šis ģerbonis ir novadu vienojošs.”
Saturs turpināsies pēc reklāmas.Edgars Avotiņš
Pirmā iedzīvotāju aptauja parādīja, – vairākums respondentu sliecās uz to, ka ir jāsaglabā esošais Smiltenes novada ģerbonis ar rudzupuķi vai arī tajā jāizdara nelielas izmaiņas, uzsver Ervins Labanovskis. “Deputātu vairākums šo balsojumu ignorēja un nolēma, ka novadam vajag jaunu ģerboni. Mana argumentācija, kāpēc to nevajag darīt, jau sākumā bija tāda, ka iedzīvotāji ir pieraduši pie esošā ģerboņa, no zīmolvedības viedokļa rudzupuķe ir atpazīstama, šī simbola izstrādē ir ieguldīta nauda. Ja taisām ko jaunu, tad nodarbinām Sabiedrisko attiecību nodaļu ar ne tik būtisku lietu. Man izrādījās taisnība, – ņemšanās ar jauno ģerboni bija pamatīga. Manuprāt, process no novada vadības puses netika normāli vadīts, Sabiedrisko attiecību nodaļa tika iemesta virpulī un cīnījās. No daudziem iedzīvotājiem dzirdējām, – ja būtu iespēja balsot pret visiem piedāvātajiem ģerboņa variantiem, tad cilvēki visdrīzāk tā arī būtu nobalsojuši. Šoreiz aicinājām iekļaut tādu punktu balsojumā par novada jauno karogu, taču šo priekšlikumu nepieņēma. Manā skatījumā novada jauno karogu vispār vajadzēja apstiprināt, balstoties uz jauno ģerboni, nevis tagad organizēt iedzīvotāju aptauju, jo man ir sajūta, ka mēs (pašvaldība – redakcijas piezīme) nedaudz imitējam darbību un pēc tam cīnāmies ar rezultātiem. Novada simbolikas sakarā ir tik daudz nevajadzīgu diskusiju, no kā varēja izvairīties, spēkus ieguldot citur, jēgpilnāk,” viedokli pauž Ervins Labanovskis.
Balsojumā par Smiltenes novada ģerboni atturējās novada deputāte, Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”), tādējādi nesakot ne jā, ne nē šajā jautājumā.
Deputāte “Ziemeļlatvijai” šādu nostāju motivē ar to, ka viņai, tāpat kā iedzīvotājiem, ir neizpratne un jautājumi, uz kuriem nav atbilžu. “Man nav pārliecības, ka esam tikuši pie labākā iespējamā ģerboņa varianta. Iespējams, tur ir manis pašas vaina, ka es īsti neizsekoju līdzi procesam,” pieļauj Ilze Vergina.
Vai tika izmantotas visas iespējas?
Taču process attiecībā uz Smiltenes novada ģerboni tā pašreizējā veidolā jau ir neatgriezenisks. Smiltenes novada pašvaldība iesniegusi lūgumu to apstiprināt Kultūras ministrijā, ministrija novirzījusi iesniegumu Valsts heraldikas komisijai atzinuma sniegšanai. Atzinums ir sniegts, dokumenti nonākuši Valsts prezidenta kancelejā, un pašvaldība gaida, kad kanceleja Smiltenes novada jauno ģerboni atzīs, tas tiks izsludināts un reģistrēts Ģerboņu reģistrā.
Atgādinām, ka Smiltenes novada pašvaldības izsludinātajā konkursā, kādam būt novada jaunajam ģerbonim, tika iesniegta 31 ideja. Atbilstošākās trīs idejas tika saskaņotas ar Valsts heraldikas komisiju, kas vienbalsīgi izvirzīja novadnieka Jāņa Stūrīša iesniegto priekšlikumu novada ģerbonim. Ģerboņa izveidošana tika uzticēta pieredzes bagātam heraldikas speciālistam un māksliniekam Edgaram Simam. Darba gaitā tapa vairākas skices un zīmējumi, kurus izvērtēja Heraldikas komisijas speciālisti un izvirzīja trīs variācijas iedzīvotāju balsojumam, norādot, ka katrā no šiem ģerboņa metiem ietverts simbols no bijušajiem Apes, Raunas un Smiltenes novadiem, veidojot jaunu un unikālu novada tēlu.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”) “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka ģerboņa izvēle novadam ir svarīgs process, taču, viņaprāt, pašvaldība no savas puses izdarījusi visu vajadzīgo, – ir uzklausīts heraldikas speciālistu un iedzīvotāju viedoklis, ir izpildīti visi pamatnosacījumi, ko uzdeva deputāti. Arī Valsts heraldikas komisija atzinīgi novērtējusi to, kā Smiltenes novada pašvaldība organizējusi jaunā ģerboņa izstrādes procesu, maksimāli iesaistot novada iedzīvotājus.
“Smiltenes novada ģerbonis ir izveidots, balstoties uz komisijas kompetenci un iedzīvotāju balsojumu. Man nešķiet, ka tur ir kaut kas neatbilstošs. Manuprāt, tas ir vienojošs ģerbonis, kas simbolizē mūsu jaunizveidoto Smiltenes novadu. Ja kādam no kolēģiem (novada deputātiem – redakcijas piezīme) īsti nepatīk sasniegtais rezultāts, tad demokrātijā vienmēr būs cilvēki, kuri ir par, pret vai atturas. Pie lēmuma par ģerboņa galīgo variantu nonācām ar balsu vairākumu. Es neesmu heraldikas speciālists, es varu vērtēt tikai no pozīcijas patīk vai nepatīk, taču uz domes sēdi bija uzaicināts vēsturnieks Edgars Plētiens, kurš bija arī konkursa izvērtēšanas un uzraudzības komisijas vadītājs, un viņš ļoti labi salika visu pa plauktiņiem un paskaidroja, ko nozīmē ģerboņa izveide un ieviešana un kādi noteikumi šajā procesā jāievēro. Arī iedzīvotāji balsojumā savu viedokli pateica diezgan skaidri, kuru no ģerboņa variantiem vēlas. Deputātiem šis viedoklis ir vai nu jāpieņem, vai jānoraida, tad ģerboni neapstiprina, un process jāsāk no gala. Mums, deputātiem, bija gana daudz iespēju iesaistīties procesā, dot savus priekšlikumus un varbūt arī norādīt uz kādām lietām, kas līdz galam nepatīk. Ja šīs iespējas nav laicīgi izmantotas, tāpat nav laicīgi izmantota komunikācija par to, ka ir sajūtas, ka ejam ne tajā virzienā, tā ir katra kolēģa atbildība,” savu viedokli pauž Edgars Avotiņš.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs arī piebilst, ka pašvaldība ikdienā novada popularizēšanai aktīvi izmanto zīmolu “Smiltenes novadā sanāk!” un sabiedrība šo zīmolu redzēs biežāk un vairāk nekā jauno ģerboni, proti, ģerbonis lielākoties tiks izmantots oficiālos dokumentos, pašvaldības apbalvojumos un tamlīdzīgi.
#SIF_MAF2022
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
Reklāma