Sandra Pētersone
Kara plosīto Ukrainu pamet arvien vairāk bēgļu. Trīs ukraiņu ģimenes – pavisam četras sievietes un četri bērni – pajumti atradušas Smiltenes novada Palsmanes pagastā, pateicoties vietējo iedzīvotāju privātajai iniciatīvai.
Vienu no ģimenēm – 8 un 14 gadus vecas meitenes un viņu mammu – uzņēmusi Agijas un Ginta Kukaiņu ģimene. Gints Kukainis, savulaik būdams Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, pašvaldības delegācijas sastāvā viesojās Ukrainā, Smiltenes novada sadraudzības pilsētā Pustomiti, Ļvovas apgabalā, un tagad, sākoties karam, regulāri sazinās ar Pustomitu pašvaldības deputātu Andriju Židačeku.
Vīri un tēvi palika Ukrainā
Kad Gints Kukainis saņēma lūgumu izmitināt ukraiņu ģimenes, tika izdarīts viss, lai to izpildītu.
“Liels paldies Jānim Misiņam (Smiltenes novada pašvaldības autovadītājam – redakcijas piezīme) un Aurikai Zīverei (Smiltenes novada pašvaldības Bērnu un ģimenes atbalsta centra vadītājai)! Viņi bez vārda ierunas aizbrauca uz Polijas robežu pakaļ ģimenēm, kurām bija vajadzīgas mājas, negulēja 48 stundas un atveda trīs ukraiņu ģimenes uz Palsmani. Liels paldies Pērļu ģimenei un Inesei un Mārim Priedīšiem, kuri momentā atsaucās palīdzēt bēgļiem!” teic Gints Kukainis.
Arī Pērļu un Priedīšu ģimenes, tāpat kā Kukaiņu ģimene, Palsmanes pagastā devušas pajumti ukraiņu sievietēm un bērniem. Vīri un tēvi palikuši Ukrainā, bet viņu ģimenes šeit, Latvijā, pārdzīvo par viņiem, katru dienu seko līdzi notikumiem dzimtenē, kas ir psiholoģiski ļoti smagi. Arī runāt par to ir smagi, tāpēc ukraiņu ģimenes šobrīd vēl nav gatavas sniegt interviju “Ziemeļlatvijai” un stāstīt par to, ko karš nodarījis Ukrainas tautai un valstij.
Šīs nedēļas sākumā jau otro diennakti savā automašīnā uz robežas iekļūšanu Polijā gaidīja vēl viena ukraiņu ģimene, kas dosies uz Smiltenes novadu un kuras mājas Kijevā ir saspridzinātas, stāsta Gints Kukainis.
“Aprunājoties ar ukraiņu ģimenēm par to, kas šobrīd notiek Ukrainā, jāteic, ka diemžēl kopējā situācija ir ļoti smaga. Tās šausmas, ko cilvēki tur piedzīvo, ir neaprakstāmas. Mēs, latvieši, ļoti labi vēsturiski zinām, ko nozīmē mūsu kaimiņš Krievija, tādēļ šajā laikā mums katram jācenšas ukraiņiem palīdzēt, cik spējam. Piekrītu tiem cilvēkiem, kuri saka, – ukraiņi ir tie, kuri šobrīd izcīna arī mūsu valsts brīvību. Jārēķinās, ka arī pie mums, Latvijā, būs salīdzinoši liels bēgļu pieplūdums. Šo pirmdien, 7. martā, no rīta ziņoja, ka no Ukrainas izbraukuši 1,5 miljoni iedzīvotāju, bet valstī kopumā ir nepilni 40 miljoni. Tad iedomājieties, kādas tās būs cilvēku masas, kuras izbrauks no Ukrainas! Arī tad, ja karš beigsies, viņiem nebūs, kur atgriezties, jo viņu mājas ir saspridzinātas. Mēs savās mājās gatavojamies, ka ukraiņu ģimenes te būs ilgi un esam gatavi visu šo laiku viņas izmitināt,” teic Gints Kukainis.
Viņš arī uzsver, ka ukraiņu cīņas spars un savas dzimtenes mīlestība ir kaut kas vārdos neaprakstāms. Kad Gints kara pirmajā dienā piedāvājis Andrijam Židačekam braukt ar savu ģimeni uz Latviju, viņš pasmējies un atteicis: “Tu vasarā brauksi pie manis uz Ukrainu, un es tev parādīšu, kā mēs krievus uzveicām! Savu zemi es nepametīšu!”
Andrijs Židačeks kā viens no Pustomitu domes deputātiem aizvadītās nedēļas nogalē parakstīja aicinājumu slēgt debesis pār Ukrainu. “Visa pasaule tagad runā par Ukrainu, ir pienācis laiks pasaules līderiem pievienoties mūsu karam! Slava Ukrainai! Slava varoņiem!” viņš ierakstīja “Facebook” savā kontā.
Gints Kukainis piebilst, ka Smiltenes novada iedzīvotāji, cik vien spēj, turpina palīdzēt Ukrainai. “Palīdzot Raivim Vizulim (Smiltenes novada deputātam un uzņēmuma “ITS Tehnoloģijas” valdes priekšsēdētājam – redakcijas piezīme) un Astrīdai Harju (Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniecei), šobrīd esam noorganizējuši 58 profesionālo rāciju iegādi, rācijas tiks nogādātas uz Ukrainu kā mūsu palīdzība. Astrīda rāciju iegādi ātri noorganizēja caur Ziedot.lv un Alūksnes un Apes novada fondu, bet Raivis ļoti palīdzēja ar tehniskām specifikācijām un rāciju atrašanu,” teic Gints Kukainis.
Ziņa par bērnunama bērniem – nepatiesa
Uz jautājumu, vai Smiltenes novadā ieradušies vēl citi bēgļi no Ukrainas, Smiltenes novada pašvaldība vakar, 7. martā, atbildēja noliedzoši, vismaz pašvaldībai tādas informācijas nebija.
Aizvadītās nedēļas nogalē Smiltenes novada pašvaldība sociālajos tīklos vērsās pie Latvijas iedzīvotājiem, kurus sasniegusi ziņa, ka Smiltenē ir 22 Ukrainas bērni no bērnunama un viņiem nepieciešami steidzami ziedojumi, un aicināja neticēt šai ziņai, proti, tā neatbilst patiesībai.
Šī ziņa radusies no sagrozītas informācijas, ko radījusi haotiska ziņu izsūtīšanu pa visu Latviju bez pavadteksta, skaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Kramiņa.
“Labklājības ministrija ir uzrunājusi Smiltenes novada Sociālo dienestu par iespēju nepieciešamības gadījumā uzņemt bērnunama bērnus. Pašvaldībai ir zināma rīcība, ja šāda vajadzība būs. Apzināšanas procesā tika uzrunātas izglītības iestādes Palsmanē un Gaujienā un citur, un saprasts vietu skaits, kuras ir pieejamas nepieciešamības gadījumā. Vienā no iestādēm tās bija 22 bērniem. Kāda darbiniece sarunā ar radinieci ieminējās, ka ar laiku nepieciešamība uzņemt Ukrainas bērnunama bērnus noteikti būs, bet radiniece izteica vēlmi, dodoties ciemoties, ievest vienā no cienījamām Smiltenes novada biedrībām lietas, kuras noderēs vēlāk. Pēc sarunas viņa izteica šo savu ieceri arī pāris draudzenēm, un viņas labprāt pievienojās iecerei. Droši vien kāda no draudzenēm ieminējās saviem draugiem vai radiem, un vairs nav zināms, kur šajā visā uzradās ziņa ar daudzajām izsaukuma zīmēm, SOS un informāciju par to, ka bērni ir klāt un Smiltenes novada pašvaldība un novada nevalstiskās organizācijas nespēj nodrošināt viņus ar apģērbu un nepieciešamajām higiēnas lietām. Ziņa apceļoja Latviju un lika atbildēt Smiltenes novada pašvaldības un pagastu pārvalžu darbiniekiem uz satrauktiem zvaniem un e-pastiem visu dienu un vēl joprojām. Zvana ne tikai Smiltenes novada iedzīvotāji, bet arī no Cēsīm, Rīgas, Liepājas, Alūksnes, Gulbenes un citiem novadiem,” situāciju skaidro Aija Kramiņa.
Smiltenes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus kritiski vērtēt publiski pieejamo informāciju un piebilst, ka ziedot vajadzēs, bet to var darīt lēnām un pakāpeniski dzīvesvietai tuvākajos ziedojumu punktos, iepriekš noskaidrojot, kāda veida palīdzība ir nepieciešama. Ja pašvaldībām vai nevalstiskajām organizācijām būs nepieciešams kaut kas steidzami, tad tās to paziņos savās oficiālajās mājaslapās un “Facebook” kontos.
Smiltenes novada pašvaldībai ir sadarbības pilsētas Ukrainā, kas šobrīd ziņo, ka apģērbs nav nepieciešams, bet ir vajadzīgas specifiskas preces, ko iedzīvotājiem ir sarežģīti noziedot un palīdzības punktiem pieņemt: ģeneratori, ūdens rezervuāri, medikamenti, akumulatori un citas, tādēļ aicina iedzīvotājus Smiltenes novadā un visā Latvijā ziedot naudu. Smiltenes novadā naudas līdzekļus nepieciešamajam Ukrainas atbalstam vāc nodibinājums “Apes un Alūksnes novada fonds” un piesaista tos arī no organizācijas Ziedot.lv.
Reklāma