Ziemellatvija.lv
Smiltenes novadam izstrādāti jaunā ģerboņa meti, kur no 1.līdz 21.augustam tiks organizēts iedzīvotāju balsojums lēmuma pieņemšanai.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Smiltenes novada pašvaldības dome lēma izstrādāt jaunu novada ģerboni. Kamēr tiek izstrādāts jauns ģerbonis novadam saskaņā ar likuma “Par Latvijas valsts ģerboņa” 7. pantu, jauni veidotajam novadam pārejas posmā jāizmanto mazais valsts ģerbonis – nosacīti savas pieņemtas identitātes pašreiz novadam nav.
Smiltenes novads ir izveidots, apvienojot trīs bijušos novadus ar stiprām vēstures, kultūras un citām tradīcijām, kur, uzsākot darbu pie jauna ģerboņa izveides, pašvaldība vērsās pie iedzīvotājiem, organizējot ideju konkursu ģerboņa priekšlikumiem, lai izvirzītu jaunu simbolu, kas atspoguļo apvienotā novada kopīgās vērtības.
Konkursā tika iesniegta 31 ideja, kur gandrīz visas sublimēja bijušo novadu simbolus vienā Heraldiskajā kompozīcijā. Noslēdzoties konkursam, spēcīgākās un atbilstošākās 3 idejas tika izvirzītas Heraldikas komisijas konsultācijai, lai noformulētu darba uzdevumu māksliniekam, kas turpināja darbu pie ģerboņa izstrādes. Heraldikas komisija vienbalsīgi izvirzīja novadnieka Jāņa Stūrīša iesniegto priekšlikumu novada ģerbonim, uz kā pamata arī balstās novada jaunais simbols.
Smiltenes novada pašvaldības ģerboņa izveidošana tika uzticēta pieredzes bagātam heraldikas speciālistam un māksliniekam Edgaram Simam, kas izstrādājis vairākus novadu, pagastu, organizāciju un dzimtu ģerboņus, kā arī jaunizveidoto novadu un pagastu ģerboņus. Darba gaitā tapušas vairākas skices un zīmējumi, kurus ir izvērtējuši Heraldikas komisijas speciālisti un izvirzījuši 3 variācijas iedzīvotāju balsojumam. Katrā no šiem ģerboņa metiem ietverts simbols no bijušajiem novadiem, veidojot jaunu un unikālu novada tēlu.
Par sev tīkamāko ģerboņa metu iedzīvotāji varēs nobalsot no 2022. gada 1. līdz 21. augustam – pašvaldības izdevuma ”Smiltenes novada pašvaldības Vēstis” augusta numurā, elektroniski aizpildāmā veidlapā, kā arī klātienē pagastu pārvaldēs un Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros.
Pēc iedzīvotāju balsojuma ģerboņa metus izvērtēs domes deputāti patstāvīgajās komitejās un stiprinās augusta domes sēdē. Pēc lēmuma pieņemšanas izvirzītais ģerboņa mets tiks nodots stiprināšanai Valsts Heraldikas komisijai.
Aicinām iedzīvotājus būt aktīviem, iepazīties ar ģerboņa metiem, rūpīgi iedziļināties to aprakstos, kuros skaidrots, kāpēc izvēlēti tieši šādi simboli, un nobalsot par sev tīkamāko.
Papildus skaidrojumus iedzīvotāji var saņemt, sūtot savu jautājumu uz e-pastu: linda.beitika@smiltenesnovads.lv.
Variants Nr. 1
LEPNI
“Vilks lepni pacēlis galvu un asti”
Vilka elements ir aizgūts no fon Vulfu dzimtas ģerboņa, kas novada ģerbonī attēlots ar lepni paceltu galvu un asti, simbolizējot neatlaidību un virzību uz attīstību. Ģerboņa galvas zelta laukā rotājas rudzupuķes zieds un lillijas krusts.
Smiltenes novads ir bagāts ar vēsturiski nozīmīgu dzimtu īpašumiem, tostarp, fon Vulfu dzimtas, kura kopš 1698. gada saimniekoja Aumeisteru jeb Cirgaļu muižā, Gaujienas pilsmuižā, kā arī lielākajā daļā no šī brīža administratīvās novada teritorijas. Kopš Lielā ziemeļu kara Vulfu dzimta 1704. gadā ir ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, kur piederību kompozīcijā rod arī bruņniecības ordeņa elements lillijas krusts.
Kopumā Vulfu dzimtai piederēja vairāk nekā 15 muižas, kas šo dzimtu padarīja par vienu no visbagātākajiem sava laika Vidzemes guberņas muižniekiem. Šīs dzimtas valdījumā teritorija attīstījās, tika efektīvi un racionāli apsaimniekota, vairojot turību un labklājību. Pēc 1920. gada zemes reformas fon Vulfu dzimtai muižas tika atņemtas, un viņi izceļoja uz Vāciju, mantiniekiem tikai 21. gs. sākumā (ap 2020. un 2021. gadu) atgriežoties Cesvaines apkārtnē.
Vilka simbols heraldikā – tiek raksturots kā sabiedriskās kārtības un drošības noteicējs juku laikos un sociālu attiecību paraugs un līderis. Vilka individuālās rakstura īpašības tiek raksturotas, kā ģimeniskas, uzticamas un spēcīgas, kas ietekmē vilka kolektīvās īpašības – savu vietu barā – līdzsvara un kārtības uzturētāja lomu meža ekosistēmā – brīvs un spēcīgs.
Variants Nr. 2
ZIEDOŠI
“Vilks ar rudzupuķu un rožu ziediem vairoga “galvā”
Smiltenes novada teritorija ir ievērojama arī ar Hāgemeisteru dzimtu, kas Drustu un Gatartas teritorijā valdījusi apmēram 150 gadus.
Vācbaltiešu izcelsmes muižnieks 1783. gadā nopirka Drustu muižu, kur desmit gadu laikā iekārtoja jaunas lopu muižas un zemnieku sētas, uzbūvēja Gatartas muižas ēkas, iekārtoja Jaundrustu un Auļu muižas, uzcēla Buļļu un Briņģu muižu. Dzimtas pārstāvji saimniekoja ar vērienu – iekopa laukus, būvēja muižas, veicināja zemnieku patstāvīgu darbošanos, stimulēja amatniecības attīstību (katrā lauku sētā bija vismaz viens amatnieks), nodibināja vienu no pirmajām skolām Vidzemē un aktīvi iestājās par dzimtbūšanas atcelšanu.
Smiltenes novada jaunajā ģerboņa metā Hāgemeisteru dzimtas elements – čertlapu roze, kas aizgūta no bijušā Raunas novada ģerboņa, simbolizē, radošumu, skaistumu, spēju attīstīt mīlestību, pielietojot zināšanas un darbu radīt dzīvinošu un pārveidojošu matēriju – novada uzplaukumu.
Variants Nr. 3
VIENOTI
“Trīs apvienoto novadu simbolu simbioze”
Ģerboņa metā vairogs dalīts ševrona veidā, atspoguļojot novada teritoriālo dalījumu – apvienoto trīs novadu vērtības, kultūras mantojumu un unikalitāti, kas savstarpēji veido vēsturisko elementu simbiozi. Rudzupuķe zelta laukā izcelta, kā administratīvais novada centrs, atrodoties vairoga vidū, lillijas krusts pārstāv Raunas bijušā novada teritoriju, bet sudraba lillija bijušā Apes novada teritoriālo vienību, kur lillijas zieda elements aizgūts no pārtikušās fon Vulfu dzimtas ģerboņa, iemiesojot cēluma, greznības un turības nozīmi.
Heraldiskā kompozīcija veido jaunu ģerboni, bet neļauj pazaudēt līdzšinējās katras teritoriālās vienības vērtības un piederības sajūtu vienotam novadam.
Informāciju sagatavoja: Linda Beitika, Smiltenes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Reklāma