Smiltenes novada deputātu lēmums izveido divvaldību Grundzāles un Virešu pagastos

Gandrīz divu stundu ilgās diskusijās domes sēdē 19. decembrī Smiltenes novada pašvaldības deputāti tā arī palika bez konkrēta lēmuma jautājumā par Grundzāles pagasta pārvaldes vadītājas Aldas Zvejnieces atbrīvošanu no amata.

Iespējams, tas tiks izlemts ārkārtas sēdē vēl šī gada nogalē, jo jau 2. janvārī darbs jāuzsāk jaundibinātajai pašvaldības iestādei “Grundzāles un Virešu pagastu apvienības pārvalde”, taču, kurš šo pārvaldi vadīs, paliek atklāts jautājums. Pagaidām ir divvaldība.

Vēl šogad cer sasaukt ārkārtas sēdi

Novada lēmējvarai tas ir kļuvis par ļoti “karstu kartupeli” un izraisījis rezonansi Grundzāles un Virešu pagastos, pēc atsevišķu deputātu domām, pat sašķeļot abu pagastu iedzīvotājus, musinot un sarīdot viņus citu pret citu.

Jau iepriekš vietējie iedzīvotāji aktīvi publiski izteica savu nostāju pašvaldībai nosūtītajās vēstulēs par jaunās iestādes vadību, par vienu no vēstulēm rakstīja arī “Ziemeļlatvija”, bet tagad situācija ir samezglojusies vēl vairāk.

Pēc visām domes sēdē 19. decembrī notikušajām peripetijām sanāk tā, ka Grundzāles pagasta pārvaldes līdzšinējā vadītāja Alda Zvejniece no amata nav atbrīvota, bet no 2. janvāra par Grundzāles un Virešu pagastu apvienības pārvaldes vadītāju jāsāk strādāt Virešu pagasta pārvaldes līdzšinējai vadītājai Līgai Ozoliņai. Viņu šajā amatā apstiprināja deputātu vairākums ar 21. novembra sēdē pieņemto lēmumu. Toreiz pret balsoja vienīgi deputāts Otārs Putrālis.

Pēc Otāra Putrāļa ierosinājuma domes sēdē 19. decembrī deputātu vairākums šo lēmumu par Grundzāles un Virešu pagastu apvienības pārvaldes vadītājas iecelšanu amatā atcēla (par lēmuma atcelšanu balsoja septiņi deputāti, pret – trīs, bet divi atturējās).

Pēc ilgām diskusijām 19. decembra sēdes laikā tapa nākamais lēmuma projekts: neatbrīvot Aldu Zvejnieci no Grundzāles pagasta pārvaldes vadītājas amata ar 2024. gada 31. decembri un atkārtoti atcelt 2024. gada 21. novembra lēmumu par Grundzāles un Virešu pagastu apvienības pārvaldes vadītājas iecelšanu amatā. Par šo lēmumu balsoja seši deputāti – Ainārs Mežulis, Dainis Aļeksējevs, Elgars Felcis, Gita Mūrniece, Otārs Putrālis, Raivis Vizulis, trīs bija pret – Astrīda Harju, Edgars Avotiņš, Jānis Āboliņš un trīs atturējās – Inga Ērgle, Māris Zālītis un Mārtiņš Vīgants. Nesaņemot balsu vairākumu, lēmuma projekts tika noraidīts.

Alda Zvejniece attiecīgi paliek savā amatā, Līgai Ozoliņai darbs jaundibināmajā iestādē jāuzsāk 2. janvārī.

Situācija ir sarežģīta, sarunā ar “Ziemeļlatviju” pēc domes sēdes atzīst Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.

“Jā, pašreiz ir divvaldība. Domes lēmums ir atcēlis iespēju atlaist darbinieku, un vienlaikus paliek jau iepriekš apstiprināts darbinieks. Ir divi lēmumi, un abi ir spēkā esoši. Kas notiks tālāk, tas izrietēs no deputātu kopīga lēmuma, kura pieņemšanai ir vajadzīga ārkārtas sēde. Ir jau sācies pagastu pārvalžu reorganizācijas process, ir uzteikumi darbiniekiem, un divas pagastu pārvaldes vairs nevar pastāvēt, jo ir darbinieku samazinājums, kas ar 2025. gadu stājas spēkā. Tagad ir jābūt ātrai rīcībai. Šogad ir jāpieņem vismaz lēmums, ko tad darīt. Reālie datumi ārkārtas sēdei ir 27. un 28. decembris, vienīgās darba dienas, kas šogad atlikušas,” skaidro Astrīda Harju.

Būs jāmācās dzīvot ar piedošanu

Viss šis sarežģītais stāsts ir par to, ko jau vairākkārt rakstījām, – Smiltenes novada pašvaldības deputāti ar balsu vairākumu šogad nolēma uzsākt astoņu Smiltenes novada pagastu pārvalžu reorganizāciju un izveidot četras jaunas pagastu apvienības. Katrai pagastu apvienībai būs tikai viens vadītājs, tas nozīmē, ka viens no divu apvienoto pagastu pārvaldniekiem zaudē darbu.

Jaunās apvienotās pārvaldes darbu uzsāks 2025. gada 1. janvārī. Domes sēdē 21. novembrī deputāti lēma par četru jauno pagastu apvienību pārvaldnieku iecelšanu amatā no 2025. gada 1. janvāra. “Ņemot vērā reorganizācijas lēmumu, ir notikusi esošo pārvaldnieku darba rezultātu ikgadējā vērtējuma salīdzināšana un, izejot no šiem rezultātiem, ir izteikti piedāvājumi,” toreiz informēja Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe.

Ņemot vērā šīs vērtēšanas rezultātus, darbu zaudētu Alda Zvejniece, bet jaundibināmo Grundzāles un Virešu pagastu apvienības pārvaldi vadītu Līga Ozoliņa. Protestējot pret to, aktīvākie grundzālieši sāka vākt parakstus par šāda, viņuprāt, nepamatota un steigā pieņemta lēmuma atcelšanu, aicinot uz pretendentu pārvērtēšanu un izsakot atbalstu līdzšinējai Grundzāles pagasta pārvaldes vadītājai Aldai Zvejniecei. Tika savākti 365 iedzīvotāju paraksti, un atbalsta vēstule ar šiem parakstiem ir iesniegta vietvarai. Aldai Zvejniecei atbalstu izteica arī biedrība “Grundzāle 2010”, kurā viņa brīvprātīgi darbojas.

Arī Virešu pagastā tika vākti paraksti, bet par atbalstu šī pagasta pārvaldes vadītājai Līgai Ozoliņai.

“Ir gandarījums ka iedzīvotāji novērtē savus pagastu pārvalžu vadītājus un novērtējuši atzinīgi gan Aldas Zvejnieces, gan Līgas Ozoliņas darbu. Pašreizējā situācijā visvairāk žēl ir abu pagastu iedzīvotāju, jo tiem, kuri šķita dzīvos ļoti draudzīgi, būs jāmācās dzīvot no šāda punkta ar piedošanu,” atzīst Astrīda Harju.

Daļa deputātu uzstāj uz jaunu izvērtējumu

Smiltenes novada deputāts Otārs Putrālis jau agrāk pauda viedokli par to, ka nepiekrīt abu pagastu pārvalžu vadītāju – Līgas Ozoliņas un Aldas Zvejnieces – darba izvērtējumam, ko veica pašvaldības centrālā administrācija, un uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir jāizveido jauna vērtēšanas sistēma un jauna vērtēšanas komisija un lēmums jāpieņem, balstoties uz tās rezultātiem.

“Manuprāt, abas pārvaldnieces ir atbilstošas, bet ir dažas lietas, ko vēlos akcentēt, – tādā vērtēšanas jomā, kā amata darba pienākumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes, tās ir novērtētas augstāk Aldai, kura ir eksperts savā jomā un spēj sniegt padomus un atbalstu citiem. Tagad mēs nerunājam, ka viens ir labāks par otru, bet runājam par procedūru, kura netika ievērota atbilstoši darba likuma 108. pantam (šī panta pirmā daļa nosaka, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija – redakcijas piezīme). Tas ir galvenais arguments, kāpēc mēs šādu lietu vispār katalizējam. Ir vajadzīgs jauns izvērtējums, lai nebūtu disbalanss, kāds bija pie pašreizējā vērtējuma, kad izglītība un pieredze tiek novērtēta tikai ar 10 procentiem no visa vērtējuma,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver Otārs Putrālis.

Līdzīgu viedokli domes sēdē pauda arī deputāts Dainis Aļeksējevs, uzskatot, ka iepriekš ir pieļautas kļūdas un tās ir jālabo.

Iedzīvotāji vēlas saņemt skaidrojumu

Šobrīd pie “sasistas siles” nonākuši ne tikai novada deputāti, neizpratnē par situācijas tālāko virzību ir arī abu pagastu pārvaldnieces un abu pagastu – Grundzāles un Virešu – iedzīvotāji.

“Man jau liekas, ka, taisot reformu, vajag būt skaidrībai, ko ar to iegūsim un vai pagastu iedzīvotāji būs pietiekami ar to apmierināti, vai būs labāk. Iedzīvotāji arī gribētu dzirdēt domes deputātu viedokli klātienē un tad pieņemt objektīvus lēmumus, nevis veikt reformas tikai tāpēc, ka kādam ir stūrgalvīgas idejas. Paldies par sapratni, gaidu atbildi,” 19. decembra domes tiešraides sēdes laikā savu komentāru sociālajos tīklos pierakstīja Virešu pagasta iedzīvotājs Ivars Kalniņš.

Skaidrojumu gaida arī Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece un uzsver, ka tāds skaidrojums deputātiem jāsniedz arī viņas kolēģei Līgai Ozoliņai un abu pagastu iedzīvotājiem. “Es visu noklausīšos un tad arī pieņemšu lēmumu. Bet, protams, jaunveidojamās iestādes pārvaldniekam, lai kurš tas būs, tagad nebūs viegli abos pagastos strādāt,” uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu atteic Alda Zvejniece.

Virešu pagasta pārvaldes vadītāja Līga Ozoliņa savā atbildē “Ziemeļlatvijai” norāda, ka par domes sēdi un esošo situāciju komentārus izteikt atturas. “Abas ar kolēģi šajā visā esam iesaistītas, un tas nebūtu korekti. Vienīgais, ko varu pateikt, ka savu darbu veicu pēc labākās sirdsapziņas un ļoti vēlētos, lai šajā svētku laikā katrā mājā ienāktu miers un mīlestība,” savu vēlmi pauž Līga Ozoliņa.

Smiltenes novada domes deputātiem ārkārtas sēdē nonākt pie kopsaucēja var nebūt viegli, jo viņu viedokļi ir atšķirīgi.

Bijušais domes priekšsēdētājs, tagad deputāts Edgars Avotiņš domes sēdē 19. decembrī uzsvēra, ka arī ar nākamajiem lēmumiem var uzkāpt uz tā paša grābekļa.

“Man ir cilvēcīgi žēl, ka esam nonākuši šādā situācijā, kad iedzīvotāji tiek musināti un sarīdīti vieni pret otru tikai tāpēc, ka mēs nespējam pieņemt izdiskutētus lēmumus un esam veidojuši neuzticību procesam, ko paši esam virzījuši un par ko esam balsojuši (arī par pagastu pārvalžu apvienību izveidošanu – redakcijas piezīme). Man nav pārliecības par to, ka nākamais lēmums, ko mēs pieņemsim, būs taisnīgs, ja atkal tiks pieņemts steigā neizdiskutējot,” viedokli pauž Edgars Avotiņš.

#SIF_MAF2024

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.