Smiltenes apkārtnes teikas tiks apkopotas grāmatā

Jau divu gadu garumā latviešu folkloras, dzīves stāstījumu un digitālo humanitāro zinātņu pētniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā profesore Sanita Reinsone strādā pie projekta “Smiltenes apkārtnes teikas”. Projekta īstenošanas laikā apzinātas un sistematizētas vairāk nekā 1300 teikas, kas pierakstītas Smiltenē, Aumeisteros, Bilskā, Palsmanē, Mēros, Blomē, Launkalnē, Grundzālē un citviet. Daudzas no tām pierakstītas vietējā izloksnē, kas ir viens no vērienīgākajiem Smiltenes apkārtnē runātās valodas fiksējumiem no simt gadu senas pagātnes.

Apkopojot un apstrādājot teiku materiālu, veicot izpēti arhīvos un Smiltenes novadā uz vietas, projekta laikā sagatavots manuskripts, ko plānots papildināt ar kartēm un citiem materiāliem un publicēt grāmatā “Smiltenes apkārtnes teikas”, kas dienas gaismu varētu ieraudzīt nākamgad.

“Smiltene ir Latvijas zemākās mitoloģijas jeb tautas demonoloģijas epicentrs. Pateicoties vairākiem ļoti aizrautīgiem folkloras vācējiem 1920. un 1930. gados, Smiltenes apkārtnē fiksēts ļoti daudz teiku par vadātājiem, raudātājiem, lietuvēniem, žņaudzējiem, raganām, velniem, ērmiem, ķēmiem, vilkatām, pūķiem, vilcēm, nogrimušām naudas mucām, maldugunīm un citām savādām parādībām. Latviešu folkloras krātuvē un tās digitālajā arhīvā garamantas.lv glabājas simtiem “tumšo” teiku un ticējumu no Smiltenes apkārtnes,” stāsta S. Reinsone.

Projekta laikā viņa guvusi apstiprinājumu, ka mums ir unikāls teiku mantojums un teju katrā vietā var atrast īpašus un neatkārtojamus stāstus, kas cieši sasaistīti ar apkārtnes ainavām. Kā viens no piemē-
riem ir teika par bļāvēju Aumeisteros. S. Reinsone stāsta: “Aumeisteri ir tāda pavisam savāda vieta – dažādu parādību, savādību, trokšņu un jutoņu piesūcināts šķiet teju ikkatrs stūris, ūdenstilpe, pakalns un krustceles. Par kapiem nerunājot. Savādie pieredzējumi, kas mēdz atkārtoties un papildināt viens otru, dažkārt arī nonākt pretrunās, dokumentēti un saglabāti latviešu folkloras krātuves manuskriptos. Lapojot digitalizēto manuskriptu lappuses, vairākkārt esmu uzskrējusi virsū liecinājumiem par savādajiem trokšņiem ezeriņā (vai dīķī) Aumeisteru muižas tuvumā. Vienviet tas ir rūcējs, kas ālējoties pa naktīm tik ilgi, kamēr kāds ezerā noslīkstot, tad tam miers. Citviet tas ir bļāvējs, kas naktīs kliedzot maza bērna balsī. 1960. gadu beigās savukārt uzzinām par skaļu putnu – dumpi, kas kliedzis pie ezera un nav ļāvis lielmātei gulēt. Kāds cits atkal zinājis, ka bļāvējs parādījies tad, kad nomiris Aumeisteru kungs, un esot brēcis veselu gadu. Lai apklusinātu trokšņotāju un lielmāte varētu gulēt, ap 1910. gadu ūdens ezerā esot nolaists. Kas tālāk notika – par to teikas klusē. (Citi gan saka, ka ūdens nolaists citā ezerā, ne tajā, kur rūcējs.).”

Šai teikai ir arī citas versijas. 1925. gadā Rīgas 2. ģimnāzijas skolniece Elfrīda Gailis no kādas E. Kļaviņas, kura tobrīd dzīvojusi Mēru Jaunmiķeļos, dzirdējusi, lūk, kādu stāstu. Pie Aumeisteru muižas atrodas ezers, kurā dienu un nakti kaut kas nelabā balsī bļaun. Bļaušana līdzinājusēs it kā sīkai bērna balstiņai, kā cilvēka pēdējam vaidu kliedzienam, kā tukšā mucā ieslodzīta vaidi. Šīs neizprotamās skaņas bijušas ļoti griezīgas un spokainas. Nevarēdami to paciest, muižas kungs licis nolaist šo ezeru. Pēc tam viss apklusis. Šīs skaņas vietējie tulko ar kādu nelaimi vai kāda bārga kunga mocošos dvēseli. (LFK 17, 4696) Smiltenes apkārtnes teiku projekta mērķis ir veicināt kvalitatīva un daudzveidīga kultūras piedāvājuma pieejamību sabiedrībai un jaunradi Vidzemē, kā arī veicināt Vidzemes kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstību. Latviešu folkloras krātuvē glabājas bagātīgs un unikāls līdz šim neapzināts Smiltenē un tās apkārtnē pierakstīto teiku krājums. Teikas atklāj agrāko paaudžu priekšstatus un ticējumus, vēsta par savādiem notikumiem, būtnēm un redzējumiem.

Smiltenes folkloras kolekcijas lielākoties tapušas 1920.–1930. gados, pateicoties aktīviem un folkloras stāstījumos ieinteresētiem vietējiem folkloras vācējiem,” stāsta S. Reinsone, pieminot, ka ar projekta ieceri un Smiltenes apkārtnes teikām projekta īstenotāji iepazīstināja šī gada oktobrī Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižas “Leģendu nakts” pasākumā.

Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.