Sandra Pētersone
27. aprīlī visā Latvijā, arī Smiltenes novadā, ar vadmotīvu “tīri – zaļi – ilgi” norisinājās Lielā talka.
Smiltenē novada pašvaldība uz talku aicināja Cērtenes pilskalnā savākt vēja un sniega lauztos zarus un Smiltenes pilsētas kapos, lai tur sakoptu ievērojamu novada personību atdusas vietas.
Vai nu tāpēc, ka tajā pašā dienā, 27. aprīlī, Smiltenē norisinājās pašvaldības rīkotais lielais pavasara gadatirgus, vai arī citu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēki vēlējās sakopt savus īpašumus, iedzīvotāju atsaucība šim aicinājumam bija minimāla.
Cērtenes pilskalnā strādāja tikai daži talcinieki – lielākoties Smiltenes novada pašvaldības darbinieki un viņu dzīvesbiedri. Novada domes Centrālās administrācijas darbinieki savu talku Cērtenes pilskalnā, pašvaldības meža teritorijā, sarīkoja jau piektdien, 26. aprīlī, – kaudzēs savāca vēja un sniega nolauztos koku zarus, zāģēja malkai kritušos kokus, lasīja mežā izmestos atkritumus.
Smiltenes pilsētas kapos Lielajā talkā sestdien iesaistījās vienīgi Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessargi. Viņi tīrīja apaugumu Brīvības kara varoņu pieminekļa pakājē un piemineklim piegulošo mūri. Pašvaldības iestāžu darbinieki kapos talkā strādās šonedēļ.
Šogad Lielā talka Latvijā notika jau 17. reizi. “Ziemeļlatvija” novērojusi, ka šī pasākuma ideja ar katru gadu vismaz Smiltenes pusē gūst arvien mazāku iedzīvotāju atsaucību, salīdzinot ar to, kā bija iepriekš. Daudzi cilvēki atzīst, ka nevēlas vākt citu izmestos atkritumus, jo paši dabu nepiemēslo, un brīvdienās, kuru jau tā ir maz, labāk sakopj savu pagalmu.
Komentējot sociālajos tīklos “Ziemeļlatvijas” informāciju par Lielās talkas mazo apmeklējumu Smiltenē, ir cilvēki, kuri to vērtē atzinīgi. Piemēram, pauž viedokli, ka ir darbinieki, kuri par sakopšanu saņem algu, tad lai viņi arī strādā, bet iedzīvotāji lai uztur tīru savu īpašumu, un “tā citu mēslu vākšana ir jāizbeidz”.
Reklāma