“Smiltene. Laiki un Likteņi” kopā ar lasītājiem – jau 20 gadus

Pirms 20 gadiem, 2004. gada rudenī, smilteniešiem pat nezinot, tuvojās viņu pilsētai nozīmīgs notikums – apjomīgas vēstures grāmatas “Smiltene. Laiki un Likteņi” iznākšana.
Aiz muguras bija četru gadu darbs, 470 lappusēs ietilpinot visu, ko savā aktīvajā mūžā bija sakrājis īstens smiltenietis Juris Zušmanis, sarunā ar “Ziemeļlatviju” tagad atceras grāmatas izdevējs smiltenietis Gunārs Liedags (grāmatu izdeva viņa uzņēmums SIA “Smiltenes TV”).
Grāmata “Smiltene. Laiki un Likteņi” iznāca 2004. gada nogalē divus tūkstošus eksemplāru lielā tirāžā un uzreiz kļuva par bestselleru. Smiltenieši uzskatīja par goda lietu to iegādāties.
Atceroties šī notikuma 20. gadskārtu, “Ziemeļlatvija” lūdza Gunāru Liedagu kavēties atmiņās gan par grāmatas tapšanu, gan tās autoru Juri Zušmani, kurš nu jau ir viņsaulē. Pats par sevi Juris Zušmanis grāmatas “Smiltene. Laiki un Likteņi” ievadā rakstījis šādi: “Vairāk nekā 25 gadus esmu cītīgi krājis Smiltenes pilsētas vēstures relikvijas: senas fotogrāfijas, veco smilteniešu dzīvesstāstus un atmiņas, grāmatas, atsevišķas publikācijas par dzimto pilsētu; nu ir izveidojies nozīmīgs mantojums, ko esmu licis šīs grāmatas pamatā, lai tas saglabātos nākamajām paaudzēm.”

– Kāds Juris Zušmanis palicis tavās atmiņās, un kā sākās jūsu abu sadarbība grāmatas “Smiltene. Laiki un Likteņi” izdošanā?
– Gadsimtu mijas gados droši vien katrs smiltenietis pazina rosīgo Juri, kurš pēc darba pilsētas valdē savu brīvo laiku plānoja tā, lai ar fotoaparātu būtu klāt Smiltenei nozīmīgajos notikumos un bija klāt arī katrā pilsētas valdes/domes sēdē. Viņa darba telpās un, protams, mājās bija sakrātas daudzas mapes, kas atzīmētas ar gada skaitļiem – no Smiltenes senatnes līdz jaunākajam gadam ar fināla ciparu – 2004. 2000. gadā, kad jau ceturto gadu pastāvēja mazā pilsētas avīzīte “Smiltenīte”, Juris Zušmanis par grāmatas tehnisko līdzautoru izvēlējās mani. Tas man nebija pārsteigums, – ar Juri kontaktējāmies regulāri. Viņš zināja desmitiem trimdas smilteniešu adreses, un es vēlējos šos cilvēkus atrast, lai aicinātu dalīties atmiņās par Smilteni pirms kara un par skarbajām dienām, dodoties svešumā.