Slavējiet koristus!

Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem gatavojas 309 kori ar 12 426 dziedātājiem

Šonedēļ valdība apstiprināja rīkojumu par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises laiku un vietām. Svētki norisināsies Rīgā nākamgad no 5. līdz 13. jūlijam. Jaunieši šos svētkus tradicionālā formātā nebūs pieredzējuši desmit gadus, jo iepriekšējie notika 2015. gadā (2020. gadā kovida pandēmijas dēļ svētkus pārcēla un 2021. gadā tie notika netradicionālā formātā). Daudzi kordiriģenti un pedagogi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus gan sagaida ar bažām par kustības nākotni. Par sākotnēji plānoto 30 tūkstošus lielo dalībnieku skaitu radās stipras šaubas un izvirzījās jautājums, vai izdosies aizpildīt vismaz pusi no Sidraba birzs estrādes.

Kultūras ministrijas izstrādātajā plānā “Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2022.–2023. gadam” norādītais dalībnieku skaits gaidāmo Skolēnu dziesmu svētkiem bija pat cerīgāks nekā Dziesmu un deju svētku padomes plānotais – 50 tūkstoši. Tomēr pērnā pavasara Dziesmu svētku skatēs redzētais organizatoriem lika raukt uzacis. No Kurzemes ieradās vien 20% no visiem reģionā pastāvošajiem skolu koriem. Kopumā uzstājušies tikai 7000 dziedātāju, kas ir par 10 000 dalībnieku mazāk nekā 2015. gadā.

Dziedātāju daudzums skatēs esot bijis satraucošs, bet šobrīd situācija ir uzlabojusies, tagad tomēr optimistisks ir noslēguma koncerta “Te aust” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols. “Dalība skatēs bija brīvprātīga, tādēļ arī dziedātāju skaits bija mazāks,” viņš saka “Latvijas Avīzei”. “Paveikts vērtīgs darbs, mudinot skolēnus dziedāt. Plānojam, ka svētkos dalībnieku skaits būs lielāks, nekā redzējām pagājušajā pavasarī.”

Šonedēļ Valsts izglītības satura centrs informēja par pirmā posma reģistrācijas datiem, kas apkopoti 1. novembrī. Tie liecina, ka svētkiem gatavojas 309 kori ar 12 426 dziedātājiem (skat. uzziņu). 2015. gada svētkos piedalījušies 12 704 dziedātāji no 331 kora (pavisam 37 890 svētku dalībnieku). Precīzs dalībnieku skaits būs zināms pēc nākamā gada pavasara skatēm.

E. Vītols analizē: “Dalībnieku skaita samazinājumu skolu koros ietekmē vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, to ietekmē dzimstības samazināšanās Latvijā. Otrkārt, pandēmijas laikā daudzi jaunieši pārorientējās uz individuālu interešu izglītību. Lielu lomu spēlē skolu reforma, kuras dēļ skolas apvieno vai likvidē, un lauku skolās kora nodarbības daudzi skolēni nevar apmeklēt, jo jāpaspēj uz skolas autobusu. Savukārt dažās lielajās skolās koris vispār netiek piedāvāts, jo vadība nevēlas to finansēt. Pietrūkst arī kvalificētu speciālistu.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna stāsta, ka pašlaik jauno dziedātāju samazinājuma ietekme uz Vispārējo dziesmu svētku pastāvēšanu nav mērīta, taču demogrāfiskais kritums un jaunatnes intereses trūkums par kordziedāšanu apdraud svētku nākotni.

Iesaistās katrs trešais

Šā gada septembrī pēc svētku lieldrauga “Swedbank” pasūtījuma veikts pētījums, kurā aptaujāti 1007 Latvijas iedzīvotāji, kas ir vecāki par 18 gadiem un kam ir 7–22 gadus veci bērni vai mazbērni. Pētījums liecina, ka katrs trešais Latvijas bērns vai jaunietis no 7 līdz 22 gadu vecumam iesaistās Dziesmu un deju svētku kustībā, tomēr dalībnieku skaits reģionos ir dažāds. Visaktīvāk iesaistīti bērni un jaunieši no Vidzemes, veidojot gandrīz pusi no visiem dalībniekiem (47%), aiz tā seko Kurzeme (39%), tad Latgale (34%) un Zemgale (33%).

Tikai 19% no aptaujāto atvasēm dzied korī, bet 55% nodarbojas ar sportu. Trešā daļa respondentu uzskata, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija jauniešiem nav aktuāla, jo mūsdienās tiem ir citas intereses – Dziesmu svētki esot vecmodīgi un garlaicīgi. Pusei (54%) no bērniem trūkst intereses par tautas dejām vai kori. Lai gan pārliecinošs vairākums uzskata, ka ikviens sabiedrības loceklis ir atbildīgs par Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanos.

Nepieciešama pārmantojamība

“Ja bērns jau no mazotnes netiek iepazīstināts ar kori, tad viņam arī vēlāk nebūs vēlmes piedalīties. Tā vietā tiks izvēlēts futbols, jo tas ir populārs. Pirmsskolas vecuma bērniem vajadzētu būt iespējai pamēģināt gan dejas, gan dziedāšanu, gan sportu. Šīm aktivitātēm jābūt iekļautām pamatizglītībā vismaz līdz sestajai klasei, lai veicinātu daudzpusīgas personības attīstību,” uzskata E. Vītols.

Vissvarīgākais šobrīd esot sadarbības veidošana ar Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju un Dziesmu svētku biedrību, lai vispārizglītojošajās skolās nostiprinātu mūzikas priekšmetu, kurā notiktu līdzdalības aktivitātes, piemēram, kordziedāšana. Salīdzinājumā ar sportu, kam mācību plānā atvēlētas trīs stundas nedēļā, koris ir brīvprātīga interešu izglītības nodarbe. Nepieciešams integrēt kora stundas mācību procesā tā, lai skolēniem tas būtu ērti un pieejami. Jāveicina interese arī pašvaldību un skolu vadītāju vidū, lai būtu vēlme no vadības puses iekļaut kori vai citu kopmuzicēšanas formu savā izglītības pamatpiedāvājumā.

“Kultūras ministrija atbild par Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, bet, lai tie notiktu, nepieciešama pārmantojamība, kas iespējama, ja bērni piedalās Jaunatnes dziesmu svētkos. Lai pārmantojamības ķēde nepārtrūktu, tā ir jāstiprina. Tādēļ uz abiem notikumiem nepieciešams skatīties kā uz kopumu,” uzsver S. Pāvulēna. Viņasprāt, svarīgi ir novērtēt katru, kurš piedalās svētku īstenošanā, un izcelt Dziesmu svētku unikalitāti kā paaudzēs pārmantotu tradīciju. Tāpat kā lepojamies ar olimpiskajiem sportistiem, līdzīgi jācildina mākslinieciskie kolektīvi, kas sasnieguši ievērojamus rezultātus Latvijā un ārpus tās.

“Uzmanību pievērš tikai tad, kad problēmu vairs nevar ignorēt. Tad Dziesmu svētku kustību mēģina atdzīvināt. Taču jāsāk ar profilaktiskām darbībām, konstruktīvi risinot jautājumus valdībā un pašvaldībās. Tajā pašā laikā jāizvairās no apgalvojumiem, ka koru māksla ir uz izzušanas robežas. Tā vietā jāslavē koristi un jāaicina pievienoties arī citus. Pubertātes vecumā notiek vērtību izvērtēšana, tādēļ jaunietim ir svarīgi, ka viņa intereses ir aktuālas, nevis nodēvētas par izmirstošām,” uzskata E. Vītols.

Diriģentiem apmaksā divas stundas nedēļā

E. Vītols stāsta, ka situācijas reģionu skolās ir dažādas. “Finansiālais nodrošinājums atšķiras katrā pašvaldībā, un to koriģē katra skola pati. Skolām ir tarificētās stundas, kuras jāatvēl interešu izglītībai. Dažas skolas izvēlas neveidot kultūras pulciņus, un tas ir degradējoši ne tikai skolai, bet visai pilsētai,” uzskata E. Vītols. Būtisks esot apmaksātais stundu skaits, jo netiekot apmaksāts darbs ārpus mēģinājuma – nošu materiālu sagatavošana, tērpu nodrošināšana, projektu rakstīšana tērpu iegādei, koncertu darbība un braucieni.

“Situācija ir absurda. Ja man nedēļā tarificē divas stundas, tad visu pārējo daru ārpus darba laika bez atlīdzības. Stundas jātarificē atbilstoši darba specifikai un loģiskajam saprātam. Daudzi diriģenti izvēlas nestrādāt skolās, jo tiek apmaksātas tikai mēģinājuma kontaktstundas,” uzsver E. Vītols.

Arī S. Pāvulēna piekrīt: “Koru vadītāji ir līdzvērtīgi profesionāļi kā, piemēram, matemātikas vai valodas skolotāji. Interešu izglītības skolotājiem, tostarp tiem, kuri iesaistās Skolēnu dziesmu svētku īstenošanā, būtu jābūt atlīdzībai, kas ir atbilstoša ieguldītajam.”

Svētkiem gatavojas

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pirmā posma reģistrācijas dati, kas apkopoti šā gada 1. novembrī.

Svētkiem reģistrējušies:

• 12 426 dziedātāji 309 koros,
• 20 774 tautas deju dejotāji 915 kolektīvos,
• 3245 mūsdienu deju dejotāji,
• 1520 folkloras kopu dalībnieki,
• 1315 pūtēju orķestru mūziķi,
• 1018 simfonisko orķestru mūziķi,
• 468 koklētāji,
• 245 akordeonisti.

Kolektīvu skaits:

• Vidzemē – 872, Rīgā – 663, Kurzemē – 457, Latgalē – 368, Zemgalē – 186, Sēlijā – 80, diasporā – 18.

Lielākie kori:

• Rīgas 45. vidusskolas 5.–9. klašu meiteņu koris “Atspulgs” ar 130 dziedātājām, Rīgas 6. vidusskolas 4.–9. klašu meiteņu koris ar 120 dziedātājām un Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris ar 111 dziedātājiem.

Līga Aija Lagzdiņa

Vēlas sarežģītākas dziesmas

“Latvijas Avīze” viesojās vairākās skolās, lai noskaidrotu, kā koros sokas ar gatavošanos Dziesmu svētkiem. Diriģenta Kaspara Vēvera vadītais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas koris “Frekvence” apvieno 7.–12. klašu skolēnus. Tomēr dalībnieki atzīst, ka visbiežāk piedalās tieši vidusskolas vecuma jaunieši, jo jaunāko klašu audzēkņiem ir iespēja piedalīties pamatskolas korī.

Ne visiem šie būs pirmie Dziesmu svētki. Pašu dēvētajiem “veterāniem” jau bijusi iespēja ar kori piedalīties lielajos Dziesmu svētkos pirms diviem gadiem. Kāda skolniece atzīst, ka atnākusi tieši gaidāmo svētku dēļ, jo pandēmijas ietekmē šāda pieredze gājusi secen. Vai būtu vēlme nākt uz kori arī tad, ja Dziesmu svētki nenotiktu? Nāktu gan. Tomēr ārējs stimuls piedalīties arī esot nepieciešams – gan izbraucieni, gan konkurss, pat šī intervija, jo motivē ne tikai dziedāšana, bet arī sociālā mijiedarbība. Koris apvieno dažādas klašu grupas un ļauj satikt daudz interesantu cilvēku. Būtiska loma esot arī kora vadītāja personībai, jo tieši viņš iedvesmojot bērnus turpināt piedalīties.

Uz jautājumu par to, cik sarežģīts ir repertuārs, audzēkņi atbild, ka tas neesot pietiekami izaicinošs. Koristi secinājuši, ka daudzām dziesmām izvēlētas atvieglotās versijas. Kāda dalībniece uzskata, ka prasītos sarežģītākas dziesmas: “Nav interesanti dziedāt tikai vienbalsīgi.”

Šo viedokli komentē svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs E. Vītols: “Meklējam grūtības pakāpes zelta vidusceļu – nevaram izvēlēties vienīgi vieglas dziesmas tikai tāpēc, ka kaut ko kopīgi vajag nodziedāt. Tas var šķist garlaicīgi augsta snieguma koriem. Turklāt UNESCO nemateriālajā kultūras mantojumā iekļautā latviešu daudzbalsīgā “a cappella” dziedāšana ir neatņemama kultūras sastāvdaļa, kas jāizkopj un jānotur līmenī.”

Līga Aija Lagzdiņa

Dziedāšana palīdz ātrāk apgūt latviešu valodu

Rīnūžu vidusskolā Rīgā vēl pirms nepilniem diviem gadiem mācību pamatvaloda bija krievu valoda, bet te kori un mūziku vērtē augstu.

Ēkā ir izveidota skaņu ierakstu studija, un mūzikas klase ir aprīkota ar mūzikas instrumentiem. Direktors Deniss Kļukins uzsver, ka jau kopš skolas dibināšanas koris bijis viens no stratēģiskajiem virzieniem: “Liels uzsvars tiek likts uz komandu sportu un kora nodarbībām, jo ar grupu interešu izglītību varam panākt efektīvāku personības attīstību.”

Sarunā ar “Latvijas Avīzi” skolas jauktā 5.–12. klašu kora dalībnieki stāsta – dažus iestāties korī mudinājuši vecāki, bet daudziem esot bijusi interese par mūziku, piedalīties aicinājuši draugi vai patikusi atmosfēra un kora vadītāja.

Kāda skolniece no Ukrainas Latvijā dzīvo otro gadu. Viņasprāt, dziedāšana palīdz ātrāk apgūt latviešu valodu. Arī pārējie kordziedāšanu uzskata par būtisku ieguvumu. Bērnus vilina arī izbraucieni un koncerti. Kopā ar kori apceļots ir daudz – Spānija, Vācija, Francija un drīzumā brauciens uz Somiju. Kora vadītāja Natalja Jekimova teic, ka autobusā bērni dziedot nevis sociālajos tīklos saklausītas melodijas, bet gan latviešu tautasdziesmas.

Gandrīz visiem Rīnūžu vidusskolas kora dalībniekiem šī būs pirmā dalība Dziesmu svētkos. Kora vadītāja teic – 2015. gada svētkos skolai koristu nav trūcis, bet pēdējos gados sastāvs samazinājies arī viņas koros. Pašlaik situācija esot nostabilizējusies, jo pievienojušies jaunāko klašu audzēkņi. Tomēr dalībnieku vecums ir neproporcionāls un trūkst vidusskolas vecuma koristu. Izaicinoši esot pielāgot grūtības pakāpi – mazākajiem dziesmas šķiet par sarežģītu, bet vecākajiem – par garlaicīgu. Kādreiz esot bijis arī atsevišķs koris un trešklasniekam nebija jādzied vidējam skolas vecumam paredzēti skaņdarbi.

Direktors novērojis, ka bērnu interese par kori pēc pandēmijas kritusies, jo pazudušas sociālās prasmes, bet citi izvēlas veltīt uzmanību tikai mācībām, citiem vaļaspriekiem vai nedarīt neko. Lai situāciju mainītu, viņš uzskata, ka jāsāk ar pedagogu trūkuma risināšanu. “Mūzikas skolotājs veic reizē radošu un izaicinošu pedagoģisko darbu, un pietrūkst cilvēku, kuri būtu gatavi to darīt. Ja katrā skolā būtu nodrošināti kvalificēti koru vadītāji un mūzikas skolotāji, tad organiskā veidā veidotos jauni kori, garantējot Dziesmu svētku kustības turpināšanos,” saka Deniss Kļukins.

Uz jautājumu par atalgojumu kora vadītāja atbild, ka viņai nauda neesot noteicošais faktors. Lai gan skolas vadība prioritizējot finansiālo atbalstu un tas esot motivējošs, viņa stāsta, ka darba esot daudz vairāk, nekā iekļauts fiksētajās stundās.

Līga Aija Lagzdiņa

“Jāpastāv par savu kori kā vilcenei”

Trīs stundu braucienā no Rīgas, netālu no Balviem, atrodas Tilžas pamatskola. Tajā mācās 86 skolēni un aptuveni ceturtā daļa no visiem bērniem dzied skolas korī.

Tilžas pamatskolas 2.–9. klašu kora vadītāja Linda Vītola atzīst, ka gads iesācies darbīgi, bet ne viegli. Lai aizpildītu dziedātāju rindas, korī dzied ne tikai pamatskolas vecuma bērni, bet arī sākumskolēni, tādēļ gaidāmo svētku repertuāra apguve esot izaicinoša. “Ja korī dzied 5.–9. klašu bērni, tad repertuārs ir apgūstams. Tomēr mazajās lauku skolās koristu skaits ir neliels un nereti lielo klašu korī dzied arī pavisam mazi bērni. Fizioloģiski šim bērnam būtu jādzied daudz vienkāršāki skaņdarbi,” stāsta L. Vītola. Kora vadītāja nezina, vai koris pēc Skolēnu dziesmu svētkiem vairs varēs pastāvēt, jo pirmajā klasē pašlaik mācoties tikai četri audzēkņi.

Arī audzēkņi piekrīt, ka repertuārs ir sarežģīts, bet iekļautās dziesmas patīkot, piemēram, “Mana dziesma”, “Zaļā zeme” vai “Tavs karogs”. Uz jautājumu, vai gribas piedalīties Dziesmu svētkos, atbildē rokas paceļ visi koristi. Tomēr, ja Dziesmu svētki nenotiktu, bērni apliecina, ka tāpat būtu vēlme nākt uz kori. Vairāki koristi stāsta, ka korī gājuši gan vecāki, gan vecvecāki. Vairākums mācās Balvu mūzikas skolā, kurā pieteikties motivējusi kora vadītāja L. Vītola. Papildus korim skolēni apmeklē mākslas skolu, teātra pulciņu, sporto vai dejo tautas dejas.

Korī redzama arī citās skolās novērotā problēma – iztrūkst vidējo klašu bērnu. Vecāko klašu audzēkņi teic, ka labprāt apmeklētu kori arī pēc pamatskolas beigšanas, bet nezina, vai tāda iespēja Tilžas apkārtnē būs.

“Ja koris skolā netiek piedāvāts, tad pašvaldībai vai skolas vadībai vajadzētu aktīvāk iesaistīties, lai tomēr turpinātos kora kustība izglītības iestādēs. Kora vadītājam jāiegulda liels darbs bērnu iepazīstināšanā ar svētku nozīmi un unikalitāti. Neviens no koristiem nav Dziesmu svētkos piedalījies, tādēļ priekšstats par tiem ir sagrozīts. Rādīju viņiem videoierakstus no iepriekšējo gadu svētkiem, lai palīdzētu izprast gaidāmos svētkus un to grandiozumu,” stāsta L. Vītola. Pēc viņas teiktā šķiet, ka bērnu izglītošana par svētkiem, tātad tradīcijas nodošana nākamajām paaudzēm, ir atstāta tikai uz koru vadītāju pleciem.

Gatavojoties 2015. gada Skolēnu dziesmu svētkiem, bažu nav bijis. Šobrīd lauku skolās bērnu skaits esot galvenā problēma. Agrāk katrā mazajā pamatskolā bija koris, bet tagad Balvu novadā palikuši tikai četri. L. Vītola stāsta, ka ietekmējošs faktors esot skolu tīkla optimizācija, kad vairākas izglītības iestādes tika slēgtas vai apvienotas. Daži koristi dzīvo tālu no skolas, tādēļ, lai paspētu uz skolas autobusu, jādodas projām mēģinājuma laikā. Stundu skaits vienreiz nedēļā tiek nolīdzināts visiem vienādi, lai visi bērni varētu piedalīties mēģinājumos.

Dziesmu svētki Tilžas pamatskolas koristiem ir vislielākais gaidāmais notikums, jo finansējuma trūkuma dēļ nesanākot piedalīties ārzemju konkursos vai doties tālākos braucienos. Tālākais, kur varot aizbraukt, ir Gulbene vai Daugavpils. “Pirms uzstāšanās mazajiem rādīju grezno Daugavpils zāli, lai viņi nejustos apmulsuši uz skatuves. Tā ir reāla problēma, kādu pilsētas skolas pat nespēj aptvert,” uzsver L. Vītola.

“Mūzikas skolotājs ir viss vienā – vokālais pedagogs, mākslinieciskais vadītājs, diriģents, audzinātājs un organizators. Protams, nodrošinājums ir būtisks aspekts, bet samaksa nav noteicošais faktors,” stāsta L. Vītola. Viņa atzīst, ka pat precīzi nezina savu atalgojumu par kora vadīšanu. Turklāt tas atšķiras katrā pašvaldībā, un to nosaka piešķirto stundu skaits. Viņa spriež, ka bagātākās pašvaldībās koru vadītājiem esot piemaksas, tādēļ atalgojums esot lielāks.

“Mazākās lauku skolās valda izmisums un bezcerība. Kā diriģente nedrīkstu izrādīt šaubas vai neziņu. Jāpastāv par sevi un savu kori kā vilcenei. Es turpinu vilkt šo mazumiņu – ko citu darīt? Mana misija ir turpināt kori un bērniem nodot informāciju par Dziesmu svētku tradīciju, lai būtu vēlme tajos piedalīties un atgriezties arī pēc gadiem. Ja vēlme būt daļai no svētkiem nesākas jau skolas solā, tad pašsaprotami un likumsakarīgi, ka lielie Dziesmu svētki vairs ilgi nepastāvēs,” atklāti izsakās L. Vītola.

Līga Aija Lagzdiņa

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.