Skursteņslaucītājiem darba netrūkst

Apkures sezona tūlīt pat būs klāt, tāpēc daudzi, kas vēl nav paguvuši iztīrīt skursteni un apkures ierīces, meklē meistarus, kas to varētu izdarīt. Taču izrādās, ka profesionālu skursteņslaucītāju nemaz tik viegli atrast nav iespējams.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu, pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs skursteņslaucītājs. Gadījumā, ja privātmāju īpašnieki prot un zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var darīt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma, proti, līdz 1. novembrim. Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadi jātīra vēl papildu vienu reizi apkures sezonas laikā līdz nākamā gada 1. martam. Tāpat reizi piecos gados jāveic arī apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt speciālists. Bet apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude. 

Apkalpo vairākus Vidzemes novadus

Lai atrastu profesionālu skursteņslaucītāju tuvāk savai dzīvesvietai, var ieskatīties interneta vietnē www.skurstenslaukiem.lv Lielākā daļa strādā šajā arodā ilgāk nekā 20 gadus, bet jaunie par šo amatu interesējas maz. Tur ir informācija arī par Raiti Zariņu. Viņš dzīvo Smiltenes novada Trapenes pagastā, un dodas pie klientiem ne tikai Smiltenes novadā, bet brauc arī uz Valkas, Alūksnes, Madonas un citiem novadiem, galvenokārt Vidzemē. “Mums darba netrūkst visu gadu, bet kopš augusta strādājam īpaši spraigi. Darbu grafiks ir pierakstīts jau līdz oktobra beigām,” stāsta skursteņslaucītājs ar 22 gadu pieredzi šajā amatā. Tas nozīmē augstu profesionalitātes līmeni un individuālu pieeju katram objektam. Viņam darbs iet no rokas, padodas un sagādā prieku. Šo gadu laikā gūtas dažādas atziņas, gandarījums par profesionālo novērtējumu no cilvēkiem dažādās Latvijas malās. Daudzās mājās R. Zariņš iegriežas katru gadu, kur viņu jau ar nepacietību gaida saimnieki, kuri zina – meistars izdarīs savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, aprunāsies ar mājas iemītniekiem un sniegs padomu, kā labāk parūpēties par drošību mājās. “Viena no šī darba specifiskajām īpašībām ir tā, ka strādājot sniedzam konsultācijas. Piemēram, cilvēks dzīvojis pilsētā, nopērk laukos māju. Viņš neko nezina, kā darbojas plīts vai krāsns dūmvadu sistēma. Tad mēģinām saprast, kas, kā bija domāts sākotnēji, ko var mainīt vai pārbūvēt, lai mājās būtu siltāk, ērtāk jaunajiem saimniekiem. Bez saprašanas nav vērts nemaz ķerties klāt kādiem pārbūves darbiem,” atklāj skursteņslaucītājs un turpina: “Izmantojot malkas plīti, jāatceras, ka arī tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns, plīts virsmā var parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.”

Amatu var iemācīties pie meistara

Skolās par skursteņslaucītāju nemāca. Amatu var iemācīties pie meistara, savukārt meistara diplomu un prakses sertifikātu piešķir Latvijas Amatniecības kamera. Ja cilvēks nopietni grib kļūt par skursteņslauķi, jāatrod meistars, kas ir ar mieru apmācīt. Visi meistari un to kontakti atrodami internetā – Latvijas skursteņslaucītāju amata brālības mājaslapā. Kad meistars sarunāts, sākas mācekļa laiks, kas ilgst trīs gadus. Trešajā gadā māceklis kļūst par amata zelli un vēl pēc pieciem gadiem var saņemt meistara diplomu un sertifikātu. Gan meistaram, gan zellim amata sertifikāts jāatjauno ik pēc diviem gadiem. “Cilvēki ir dažādi un ir tādi, kas tā arī visu mūžu strādā kā skursteņslaucītāja amata zeļļi. Veicamo pienākumu ziņā īpašas atšķirības nav – zeļļi, tāpat kā meistari, tīra dūmvadus un dara visus pārējos darba pienākumus, ieskaitot dokumentācijas sagatavošanu. Atšķirība ir tikai juridiska – zellis nevar pieņemt darbiniekus, viņam jāstrādā individuāli, savukārt meistars var nodarbināt piecus darbiniekus. Praksē gan lielākā daļa cenšas kļūt par meistariem,” paskaidro R. Zariņš, kurš pats mācījies pie tādiem aroda meistariem kā Mārtiņš Bambis un Māris Bambis.

Meistars R. Zariņš savās zināšanās ir dalījies ar daudziem. Starp tiem ir arī Mārtiņš Larionovs un Agris Pleša. Tagad viņi darbojas kā zeļļi, arī viņiem šobrīd darba pilnas rokas. “Joprojām sadarbojamies savā starpā, esam komanda, jo pildu tādu kā dispečera funkciju. Ja tā var teikt, koordinēju darbu virzību, apkopoju informāciju, pie kuriem klientiem jādodas konkrētajā dienā, tā, lai būtu pārdomāts maršruts un darba diena aizpildīta,” skaidro R. Zariņš, kurš dibinājis arī savu uzņēmumu SIA “Krāsnis un skursteņi”, tā galvenais darbības virziens ir sertificētu skursteņslaucītāju pakalpojumi. Šajā uzņēmumā strādā arī jau pieminētais Agris.   

Skursteņslaucītāju profesija attīstās līdzi laikam

R. Zariņš stāsta, ka arī skursteņslaucītāja arods vairs nav gluži tāds pats, kā bija pazīstams pirms daudziem gadiem, jo attīstās apkures ierīces. Palīgā nāk modernāks darba inventārs, palīglīdzekļi kā, piemēram, putekļsūcējs, kas izsūc sodrējus no apkures ierīcēm. “Lai apskatītu, kā skurstenis izskatās no iekšpuses, novērtētu kopējo situāciju, izmantojam kameras ar infrasarkano starojumu. Jākāpj uz jumta, tad skurstenī laiž kameru. Grozot kameru, var redzēt skursteņa sienu, starpsienu tehnisko stāvokli, vai ir kādi bojājumi un tamlīdzīgi. Tāpat bez problēmām var iztīrīt skursteni 20 metru augstumā, tā teikt, no apakšas, nekāpjot uz jumta. Tam izmantojam garu trosi ar birsti. Var arī ar rotējošo birsti. Tas ir liels palīgs, jo nereti vecām mājām gadās sapuvušas, nedrošas trepes uz jumta, tad šādā veidā tīrīšana ir daudz drošāka,” pamato meistars un dara zināmu, ka tuvākajā laikā viņa darbā palīgā nāks drons.  Ar tā palīdzību varēs apsekot un nofilmēt situāciju uz jumta un skursteņu tehnisko stāvokli. 

Jāmin, ka skursteņslaucītāju darbības lauks ir gana plašs. Sākot no apkures ierīču – krāšņu, pavardu, sildmūru, centrālās apkures katlu, kamīnu, taupības krāšņu – tīrīšanas līdz amata mācekļu un zeļļu apmācībām. “Veicam ne tikai dūmvadu, bet arī ventilācijas kanālu tīrīšanu, dūmvadu remontu, oderēšanu, sanēšanu. Tāpat tā ir jaunizbūvētu dūmvadu pieņemšana ekspluatācijā, dūmvadu un ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa novērtēšana, sastādot aktu. Apmācām jaunos, kas interesējas par šo profesiju,” akcentē R. Zariņš.

Ar citiem amata brāļiem satiekas Itālijā

Interesanti, ka visā pasaulē skursteņslaucītāju formas ir praktiski vienādas. Ikdienā tas ir darba tērps, svētkiem – parādes forma, kas mazliet atšķiras no ikdienā lietotās, ir greznāka. Vēsturiski skursteņslaucītāja amats ir radies Ziemeļitālijā, mazliet vēlāk tas parādījās Vācijā un Šveicē. Katru gadu Ziemeļitālijas pilsētā Santa Maria Maggiore notiek pasaules skursteņslaucītāju festivāls. Tajā piedalās arī Latvijas pārstāvji un tur var redzēt simtiem vienādi ģērbušos vīrus. “Tas skursteņslaucītājiem ir liels pasākums. Man arī bijis tas gods pārstāvēt valsti, šo profesiju. Par šiem sarīkojumiem palikušas skaistas atmiņas sirdī, kas allaž kļūst atkal dzīvas, kad paraugos fotogrāfijās. Pērn pandēmijas dēļ pasākums izpalika. Savukārt šogad tas netika tik plaši rīkots,” papildina R. Zariņš.

Skursteņslaucītāji atnes mājās laimi

Kurš gan nav dzirdējis – ja satiek skursteņslaucītāju, jāpieskaras pie apģērba pogas, tad būs laime. Skursteņslaucītājs nes laimi, un tur nav divu domu. “Kā tad, ka nes! Ja cilvēkam mājās ir auksts, pavards dūmo, acis no dūmiem asaro, iekurināt nevar, jo skurstenis netīrs, tad pēc skursteņslaucītāja apmeklējuma atgriežas siltums, omulība un var ģimenei atkal pagatavot ēdienu. Vai arī tikt pie siltā ūdens, nomazgāties. Tā tak ir laime, vai ne?” Noteikti, tam nevar nepiekrist.

Drošība pirmajā vietā

Ugunsdzēsēji glābēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. 

Un nevar aizmirst, ka šogad stājās spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jāno­drošina ar ugunsdzēsības aparātu. Diemžēl VUGD apkopotā statistika par mājokļu ugunsgrēkiem, kuros ir cietuši vai gājuši bojā cilvēki, liecina, ka lielākajā daļā gadījumu dūmu detektori nav bijuši uzstādīti. Tomēr ir fiksēti vairāki gadījumi, kad tieši dūmu detektora signāls ir palīdzējis laikus pamanīt ugunsnelaimi un visiem mājokļa iemītniekiem izglābties no piedūmotās vides. 

Jāpiemin, ka nereti, gaidot apkures sezonas sākumu, iedzīvotāji mājokļa apsildīšanai izmanto elektriskās sildierīces. Tāpēc iedzīvotāji ir aicināti pievērt uzmanību ierīču ražotāju instrukcijās paredzētiem drošas lietošanas noteikumiem un neizmantot bojātas elektroierīces, pagarinātājus un kontaktligzdas.

+ 2