Skolas gadu aizraušanās ar futbolu pāraug mūža darbā ar bērniem

Aizvadītā, 2023. gada novembrī un jaunā, 2024. gada janvāra beigās ilggadējais Valkas novada bērnu – jaunatnes sporta skolas futbola treneris Valērijs Kriviņš piedzīvoja savu zvaigžņu stundu. Pērn Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, 18. novembrī, viņš saņēma Valkas novada augstāko apbalvojumu – Atzinības rakstu, bet šogad pasākumā “Sporta laureāts 2023” saņēma balvu par sava bagātā un piepildītā mūža ieguldījumu novada sporta dzīvē.
Šis būtu pietiekams iemesls, lai Valēriju aicinātu uz sarunu. Pamudinājumu satikties rosināja arī redzētais abās sveikšanas reizēs, kurās savam trenerim ar baltām rozēm paldies teica stalti puiši. Īpaši aizkustināja puišu uzliktā roka uz trenera pleca. Jāteic gan, ka Valērijs nav liels runātājs. Viņš pats to atzīst, sakot, ka labāk viņam padodas daudz strādāt, nevis stāstīt un slavēt sevi. Manuprāt, arī tas tikai rotā īstu profesionāli, apliecinot viņa teikto ar populāru teicienu – mazāk runāt, vairāk darīt.
– Pastāstiet, kā jūs no Latgales pagasta nonācāt Valkā!
– Izvaltā iepazinos ar savu nākamo sievu – valcēnieti Rutu, kurai pēc augstskolas pabeigšanas bija jāatgriežas savā dzimtajā pilsētā strādāt skolā. Viņa ir latviešu valodas un literatūras skolotāja. Jāteic, ka es ātri te iedzīvojos. Man nebija nekādu problēmu. Tolaik man bija tikai divdesmit četri, bet sievai – divdesmit divi gadi. Savas dzimtās Izvaltas cildināšanai varu palielīties, ka no turienes ir arī slaveni volejbolisti – brāļi Celitāni, kas savulaik ir spēlējuši Latvijas izlasē. Arī vieglatlēte Gribule ir izvaltiete. Tolaik mācījos pavisam nelielā Izvaltas vidusskolā. Skolu pabeidzu, sāku strādāt Krāslavā par šoferi un tad bija jādodas dienēt padomju armijā. Pārceļoties uz dzīvi Valkā 1986. gadā, saikni ar savu dzimto vietu neesmu sarāvis – vismaz divas reizes gadā dodamies uz dzimtas kapiem. Izvaltā dzīvo brālis. No Valkas līdz Izvaltai ir 336 kilometri. Skatoties ar šodienas acīm, domāju, ka piecdesmit procenti manī joprojām ir stiprs latgaļu gēns, bet otra puse man ir kā ziemeļvidzemniekam.