Sīko asinssūcēju šogad krietni vairāk

Šogad odu, pareizāk dzēlējodu, ir ievērojami vairāk nekā citos pavasaros – laikrakstam saka entomologs Voldemārs Spuņģis.

V.Spuņģis skaidro, ka vairākas (5 līdz 6) sugas pie mums ziemo kā pieaugušie odi un agri pavasarī dēj olas. Agrā pavasarī tie uzbrūk siltasiņu dzīvniekiem – zīdītājiem, putniem, taču to skaits ir neliels. Savukārt neziemojošie odi rudenī sadēj olas potenciālajās peļķu vietās. Ar vārdu “peļķe” jāsaprot jebkādi ūdeņi, kuros nav zivju – meža lāmas, upju palienes, dīķi, grāvji un tamlīdzīgi. Ja ir zivis, tad tās odu kāpurus izēd.

“Tad nu tieši tagad visu odu sugu kāpuri beiguši attīstību un kūniņas vienlaicīgi izšķiļas par pieaugušiem odiem. To attīstību veicināja siltuma periodi aprīlī un pārmērīgi siltais maijs,” saka V.Spuņģis.

Viņš stāsta, ka Latvijā ir vairāk nekā 30 odu sugas. Ne visas iekāro cilvēka asinis. Ir sugas, kuras specializējušās sūkt putnu asinis. Parasti ir jautājums par malārijas odiem. Latvijā ir četras sugas. “2019.-2020.gadā pētīju odus un tikai vienā gadījumā malārijas odu novēroju man pielidojam,” saka V.Spuņģis.

Latvijā biežākais – parastais ods

Odi parasti intensīvāk kož vēlā pēcpusdienā, vakarā un naktī. Temperatūras diapazons apmēram plus 6 līdz plus 20 grādi. Tas skaidrojams ar to, ka tiešie saules stari un vējš tiem nepatīk. Ja dienas vidū šie noteikumi neizpildās, tad odi uzbruks. Ēnā, mežā uzbruks jebkurā gadījumā.

“Man bija gadījums, ka odi vakarā uzbruka jūrā aiz trešā sēkļa. Izvairīties varēja tikai ienirstot,” atminas V.Spuņģis.

Odu sugas var noteikt tikai speciālists. Vislabāk sugas atšķiramas tēviņiem pēc ģenitāliju struktūras. Ar mātītēm ir ievērojami sarežģītāk, ģenitālijas – olu dējeklis apmēram ir visām vienāds. Tad smalki jāskatās uz zvīņmatiņu izvietojumu, lielumu, nokrāsām un tamlīdzīgi.

“Visdrošāk sugas noteikt sekvenējot to DNS. Tas parastam odu upurim taču nav svarīgi. Latvijā biežākais ir parastais ods “Culex pipiens”, sastopams 90 procentos ievākto paraugu. Jā, ir zināma trauksme par bīstamu sugu ienākšanu Latvijā. Divu gadu pētījumos tas neapstiprinājās. Taču jābūt nomodā, jo Dienvideiropā un arī Viduseiropā šādas sugas ir ienākušas. Tās pārnes cilvēkiem bīstamus slimību ierosinātājus. Relaksācijai varu teikt, ka inficēts, slims cilvēks diez vai dosies dabā, drīzāk uz slimnīcu. Un vēl mierinājumam: Latvijas odi nepārnēsā cilvēkam bīstamus slimību ierosinātājus. Vienīgi būtu jāpieskata suņi, jo var iegūt dirofilāriju,” stāsta V.Spuņģis.

Ieteicamākās ir smaržas

Par to, kā pasargāt sevi no kāro asinssūcēju uzbrukumiem, V.Spuņģis uzskata: “Nedarīt neko! Brīžiem odi kaitina, bet tad uzvelku kreklu ar sīkām adījuma rūtīm, kuriem odu snuķis ir par resnu. Izmantoju arī cepuri ar pretodu tīklu. Tad var normāli strādāt dabā, ja visapkārt odu mākonis. Te vēl jāpiebilst, ka katrs oda kodiens ir veselīgs mūsu imūnsistēmai. Ja ods iedzeļ un ar siekalām ievada svešas olbaltumvielas, tad mūsu nespecifiskā imūnsistēma izstrādā antivielas. Ideja tāda – jo mūs vairāk dzeļ, jo imūnsistēma aktīvāka. Ja pavasarī no dzēlumiem veidojas pumpas, tad vēlāk vairs ne. Mana pieredze. Lauciniekiem tas ir pats par sevi saprotams, pilsētniekiem – traģēdija, ka ir pumpa. Visdrošākā aizsardzība pret odiem ir palikt mājās un nekustēties. Ja nu ir vēlme piesardzīgi doties dabā, tad var izmantot apģērba priekšrocības. Ja nu tik svelmīgs laiks, tad var lietot visādus aerosolus, smēres, smaržas un tā tālāk. Ieteicamākās ir smaržas, jo tās nomaskē ķermeņa dabisko smaržu izdalījumus. Ja lieto aerosolus, tad jāpievērš vērība to sastāvam. Aktīvā repelenta viela ir DEEC. Jāskatās uz iesaiņojuma. Ja aerosola saturā tā ir mazāk par 10 procentiem, tad tas būs aktīvs dažas stundas. Niknākajiem aerosoliem DEEC sasniedz 20 līdz 25 procentus, tad tas ir ilgstoši efektīvs. Bet – jo vairāk, jo kaitīgāk. Stipros parasti izmanto tropos, kur augstāks risks iegūt odu pārnestos slimību ierosinātājus,” stāsta V.Spuņģis.

Par Voldemāru Spuņģi

Ar entomoloģiju nodarbojas kopš sevi apzinās. Pabeidzis Latvijas Universitāti, no 1976.gada strādāja Bioloģijas institūtā, 1981.gadā aizstāvēja doktora grādu. 1996 gadā sāka strādāt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un uzdienējās līdz asociētajam profesoram. Kopš 2016.gada ir pelnītā atpūtā un piedalās dažādos dabas projektos.

Inita Savicka